Maijā Latvijā beidzas līdaku saudzēšanas periods un tiek atklāta līdaku spiningošanas sezona. Ziņas medijos rādīja, - lai gan maijs šogad neparasti vēss, vidējā gaisa temperatūra par 1,5 ° C zemāka par normu, spiningotāju rezultāti gan atklāšanas dienā, gan turpmākajā periodā neatšķīrās no iepriekšējiem gadiem. Bija gan labi, gan vāji līdaku lomi.
Praktiskā cope kā relaksācijas forma pamazām man aizvirzās otrā plānā. Apstākļi nupat spieda atteikties no izdevības jūnija sākumā vēlreiz doties ar iesācēju grupu uz Norvēģiju. Lai kaut kā palīdzētu grupai, ierakstīju konkrētu padomu komplektu kā audiofailu (podkāstu), kuru var noklausīties arī mobīlajā telefonā.
Vairāk uzmanības maijā nācās veltīt inventarizācijai un pavasara darbiem dārzā. Ar nelielu kavēšanos dārzs sāka rādīt savu krāsu bagātību un, attiecīgi, neizsmeļamās iespējas papildināt manu fotoarhīvu.
Lakstīgalu pogošana pēdējos gados sarūk, šogad to dzirdēju tikai vienā vakarā. Toties katrs rīts sākas ar kaiju konferencēm pļavā zem mana loga, bet diena turpinās ar izmisīgiem jauno vārnulēnu lidošanas un ķerkšanas vingrinājumiem.
11.maijā ar mušiņmakšķeri atklāju savu karpu makšķerēšanas sezonu. Kā parasti, sezonas sākumā efektīvākā bija Brass Bead Head Hare's Ear nimfa. Pietiekoši rezultatīvas izrādījās arī dažas citas līdzīgas grimstošās mušiņas.
Šomēnes laukumā sākās gadskārtējās nodarbības iesācējiem kastingā, proti, makšķerēšanas metienu tehnikas apguvē. Tauta interesējas, bet bieži tas paliek sarunu līmenī. Parastā problēma - grūti vienoties par konkrētiem laikiem.