Dienasgrāmatas ietvarā īsi atgriežos pie maniem oktobra notikumiem. 30. oktobrī ģimeniskā saietā Rīgā itāļu restorānā kopā ar mazmazbērniem nosvinējām mazbērnu Daces un Jāņa kārtējās jubilejas. Nedaudz neierastā 4 paaudžu kompānijā. :-)
1.novembrī izmantoju Gunāra Klēģera laipno ielūgumu un aizceļoju līdz Akropolei, kur notika viņa radošās brigādes veidotā piedzīvojuma seriāla "Līdakas un leģendas" kārtējās sērijas "Latgale" pirmizrāde. Bija iespēja iepazīties ar seriāla veidotājiem un noskatīties pirmo sēriju. Diemžēl, tā mani nepārliecināja, iespējams, biju cerējis redzēt kaut ko citu. Protams, bija arī interesantas tikšanās ar sen neredzētiem draugiem un paziņām.
6. novembrī atzīmējām mūsu (Inta&Jānis) kāzu jubileju. Citāts no viena apsveikuma - "Inta un Jāni! 60 gadi kopā! Šī varbūt skaistākā no dienām, kas mūžā bijušas un būs, tā divas upes saplūst vienā, un viena straume tālāk plūst!"
Lai neaizmirstu, kā izskatās īstas zivis, novembra vidū biju iegriezies Āgenskalna tirgū. Tur biedrība "Mazjūras zvejnieki" speciālā pasākumā dalījās ar stāstiem, demonstrēja savus zivju izstrādājumus un piedāvāja to iegādi.
Interesanta man likās vimbu meistarklase. Šoreiz ne copē, bet virtuvē. Arī man bija iespēja uzburt viru ar nosaukumu "zivju zupu no kūpinātas vimbas". Alika tikai sagatavotajai dārzeņu zupai pievienot zivju gabaliņus un sāli... Diemžēl, spožo virtuves iekārtu gaisotnē pārvērst piedāvātas sastāvdaļas nopietnā zivju zupā man nekādi neizdevās. Kaut kā pietrūka, visticamāk, piedāvātā tehnoloģija bija neierasta.
Novembris šogad esot bijis viens no siltākajiem novērojumu vēsturē. Diemžēl, stipri pelēks. Novembra beigās rītos parādījās neliels saliņš un dīķis pārvikās ar plānu ledutiņu. Saule tikai brīžiem iespīdēja dārzā, tad ainava atdzīvojās. Tik vien atlika kā šos momentus noķert un iemūžināt bildēs. Izskatās, decembris sāksies bez nopietna sniega. Kaut gan copei laika apstākļi šomēnes bija perfekti, par ko liecina arī ziņas no ūdenstilpēm.