Par "biezo klubiņu", jeb sporta makšķerēšanu

Šodien portālā parcopi.lv parādījās interesants raksts, kurā Aigars Garais dalās ar pārdomām par sporta makšķerēšanu (par makšķerēšanas sportu J.S.). Ar autora laipnu atļauju :-) to ievietoju arī savā lapā.

Divas pilnas sezonas esmu piedalījies Latvijas čempionātā spiningošanā no laivas kā ekipāžas tiesnesis. Vēl esmu tiesājis divus Latvijas kausus spiningošanā no laivas un vienā kausā esmu piedalījies kā dalībnieks.  Kopš piedalos sporta makšķerēšanas sacensībās, dikti bieži nākas dzirdēt tādus viedokļus, ka tur jau piedalās tikai "biezie", lai pamērītos ar "krāniņiem", ka tur bez maz vai kaut kāds slēgts izredzēto klubiņš, kurā vispār no malas nevienu nelaiž iekšā un vēl daudzus negatīvus viedokļus. Pie kam tā uzskata arī daudzi mani draugi un pārliecināt viņus par citu viedokli nav viegli. Cilvēkiem, kuri nav tajā iekšā un nav no iekšienes to visu redzējuši nez kāpēc ir "vienīgais pareizais viedoklis".  Katram ir tiesības uz savu viedokli, par to šaubu nav, tāpēc es uzrakstīšu savējo. Kā cilvēks, kurš visu to sporta būšanu ir redzējis, esot tajā visā iekšā, un kā cilvēks, kurš ir komunicējis un vērojis tos "izredzētos un biezos".

Aigars Garais

Sākšu uzreiz par civēkiem. Sacensībās nepiedalās kaut kādi citplanētieši, tur piedalās cilvēki, kuriem makšķerēšana ir sirdslieta un kuriem patīk sacensības. Izteikti lielākā daļa ir patīkami cilvēki un komunikācijā pavisam vienkārši, neskatoties uz viņiem piešūto birku "biezais no slēgtā klubiņa".  Tas nav nekāds "slēgtais klubiņš". Visus dalībniekus vieno tas, ka visiem cope ir hobijs. Nav nekāda starpība starp "sporta makšķernieku", vai "makšķernieku parasto" - visiem cope ir hobijs! Vienīgā atšķirība varētu būt tajā, ka lielākajā vairumā gadījumu "sporta makšķernieks" būs pavadījis vairāk laika uz ūdens, investējis vairāk naudas un laika savā hobijā un regulāri centīsies apgūt jaunas lietas makšķerēšanā un pilnveidoties. Bet tādu netrūkst arī "parasto makšķernieku" aprindās. Daudzi pilnveidojas, apgūst jaunas iemaņas, investē un iegulda savā hobijā laiku un naudu.

Tieši par naudas lietām parasti ir dzirdēti vislielākie pārmetumi un visdīvainākie viedokļi. Paņemsim par piemēru ikdienas copi. Vienmēr taču kādam būs labāks aprīkojums, "krutāks" spinings, vai dārgāka spole. Nu un? Ja cilvēks to var atļauties, tas kur problēma? Tāpēc viņš būs sliktāks cilvēks, vai sliktāks makšķernieks? Mašīnas taču arī visiem nav vienādas uz ielām. Paņemsim par piemēru kādu citu sporta makšķerēšanas disciplīnu. Piemēram fīdercopi. Arī tur taču kādam būs labākas spoles, labāki kāti un auklas, dārgāka barība, labākas copes platformas, attiecībā pret citiem sportistiem. Nav taču tā, ka visi ķer ar identisku aprīkojumu. Vienkārši spiningošana no laivām ir tāda disciplīna, kur klāt nāk tehnikas vienības. Laivas, motori un eholotes. Tāpēc šī makšķerēšanas disciplīna ir visuzkrītošākā uz to, lai piešūtu cilvēkiem "biezumu". Un tad uzreiz arī sākas runas, par to, ka visus, nez kāpēc, vajadzētu sasēdināt bez maz vienādās airu laivās un atņemt eholotes? Priekš kam? Kāpēc? Tad jau tikpat labi var apgalvot, ka visiem uz darbu jābraukā ar sabiedrisko transportu.  Kāpēc izvairīties no progresa kaut kādā mākslīgā kārtā?

Ja cilvēks var atļauties labāku aprīkojumu attiecībā pret citiem, tad tās būs viņa ērtības, par kurām viņš izdod savu personīgo naudu. Sacensībās nevērtē ne laivu, ne motoru, ne eholotes. Vērtē punktus pēc noķerto zivju daudzuma. Copes aprīkojums ir tikai un vienīgi savai ērtībai. Un tas ir tāpat kā ikdienā, ka viens var atļauties kaut ko vairāk, attiecībā pret citu. Tā tas vienkārši ir, mēs neesam visi vienādos apstākļos. Arī ikdienas copē makšķernieki atjauno savu copes inventāru, lai būtu pēc iespējas ērtāk un patīkamāk nodarboties ar sev tik tīkamo hobiju. Inventāru jau nepērk ar domu, ka tas ķers tagad lielākas zivis un pats. Jāķer tāpat būs pašam makšķerniekam, bet ar labāku inventāru tas būs ērtāk un patīkamāk. Citi saka, ka var noķert zivis bez maz ar slotas kātu. Protams, ka var! Var noķert līdaku arī ar bambusa kātu, inerces spoli un no karotes taisītu šūpiņu....bet vai tā būs komfortabla cope? Katrā gadījumā es tur nesaskatu nekādu mērīšanos. Gan ikdienas copē, gan sporta makšķerēšanā, gan vispār  - katrs par savām ērtībām un komfortu izdod tik daudz līdzekļu, cik var atļauties. Un tieši uz to lieku uzsvaru, ka viss tiek maksāts no savām kabatām, netiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tad kāpēc kaut kādi pārmetumi un ieteikumi visus sasēdināt vienādās laivās? Ja tā tiešām notiktu, tad vienkārši daļa dalībnieku pazustu no Latviijas čempionāta un piedalītos tikai dažādos komercmačos. Kāpēc kādam būtu jāpārsēžās žigulī, ja viņam ir mercedes? Pirkts par savu naudu. Neprasot neko no citiem.

Jja kāds domā, ka cilvēki, kuri piedalās Latvijas čempionātā, nemācētu noķert zivis no airu laivas un bez eholotes, tad viņi rūgti maldās. Šiem copmaņiem ar čuju, ņuhu un poņu  - viss ir labākajā kārtībā. To lieliski parādīja Burtnieka posmā Salmo ekipāža Gustavs Plūme - Kristaps Kotāns, kuriem bija izgājusi no ierindas viņu laiva un viņi makšķerēja bez eholotes, atliktiem punktiem,  bez elektromotora un var teikt bez enkura. Un domāju, ka lielākā daļa Latvijas čempionāta dalībnieku ļoti labi orientējas ūdeņos arī bez tehnikas. Sacensībās bieži vien kādai ekipāžai ir problēmas ar tehniku, bet neviens jau tāpēc krastā nebrauc. Nevajag mākslīgi bremzēt progresu. Cope no laivas paliek arvien tehniskāka, tur neko nevar padarīt. Arī ikdienas copē. Tās pašas eholotes vairs nav nekāds ekskluzīvs, bet gandrīz nepieciešamība, kas palīdz copēt komfortablāk. Zivi tāpat būs jāmāk noķert pašam un arī eholoti labi nolasīt būs vien pašam jāmācās. Katru gadu Latvijas čempionātā startē ekipāžas un komandas ar "salīdzinoši pieticīgu" aprīkojumu un daudzi ir ieguvuši arī labas vietas. Kas vēlreiz apliecina, ka aprīkojums zivis neķer, bet tikai gādā par paša makšķernieka komfortu, par kuru viņš maksā pats no savas kabatas.

Īstenībā, ja uz Latvijas čempionātu spiningošanā no laivām (arī citās disciplīnās) skatās kā uz sporta pasākumu, tad dalībniekiem ir unikāla iespēja uzreiz startēt "augstākajā līgā" ar visiem labākajiem. Ir tikai vajadzīga vēlme piedalīties un jāizpilda LMSF noteiktās prasības, kuras var atrast katras disciplīnas nolikumā. Dalībniekiem nav "jāsitas pa zemākām līgām". Ja interesē makšķerēšanas sports, tad tik uz priekšu. Arī diciplīnas ir dažādas, katrs var atrast sev tīkamāko! Vēl piebildīšu, ka nolikums katrā no disciplīnām ir pietuvināts pasaules čempionāta nolikumam. Teiksim par spiningošanu no laivām - arī pasaules čempionātā nav nekādu ierobežojumu uz tehniku 2018.gada pasaules čempionātā bija izņēmums, jo pašai ūdenstilpei bija specifiskas prasības. Kā arī tādos apstākļos nostartēja Latvijas pārstāvji, es domāju, visi zin.

Nobeigumā varu piebilst, ka nav svarīgi ko un cik daudz cilvēks tērē savam hobijam. Nav jāskaita citu naudiņa. Galvenais, lai cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, lai dara to ar prieku un gūst no tā pozitīvas emocijas. Šajā gadījumā mēs visi esam makšķernieki, mūs visus (gan sporta makšķerniekus, gan "parastos", gan svētdienas "makšķerniekus") vieno tas, ka mums makšķerēšana sagādā prieku. Mēs izbrīvējam savam hobijam laiku un līdzekļus un dodamies copēt ar prieku. Daudziem no mums cope ir dzīvesveids, tas ir pat vairāk kā hobijs, jo viss pārējais bieži vien tiek pakārtots tieši makšķerēšanai. Šāds ir mans viedoklis. Sporta makškernieki nav nekādi slēgtā klubiņa biedri, kas tikai mērās ar "krāniņiem". Visa pamatā tāpat ir mīlestība uz copi un šajā gadījumā arī patika sacensties.

Copējam ar prieku! Ne asakas visiem!
Aigars Garais