Uz copi Namsenfjordā 2020

July 9, 2020 - Reading time: 3 minutes

Ideja par kārtējo ceļojumu uz Norvēģiju brieda jau labu laiku, taču konkrētība radās pēkšņi pēc Gundara K. iniciatīvas. Divu dienu laikā viss bija it kā sakārtots un mums uz rokām jau bija biļetes lidojumam pa maršrutu Rīga-Oslo-Tronheima. Pēc tam plānā bija pārbrauciens uz Gundara bāzi Namsenfjordā.

Viss sākās veiksmīgi, 6.jūlija vakarā ar AirBaltic izlidojām uz Oslo. Diemžēl, pēc piezemēšanās Oslo veiksme pameta mūs. Jau nākamajā dienā 7.jūlija vakarā kopā ar vēl diviem šī vienreizīgā copes "ceļojuma" dalībniekiem bijām spiesti atgriezties Rīgā. Kaut ko tādu pieredzēju pirmoreiz.

Īsi sakot, pēc ielidošanas Oslo nelielo copmaņu, tagad var teikt, avantūristu :-) grupiņu, kurā bijām Jānis S. , Gundars K., Igors D. un es, pirms Norvēģijas robežas robežsargi apturēja un ātri, kā saka, atšifrēja. Iespējams, pēc pensionāriem tipiskā ārējā veidola. :-) Un apskaidroja, ka joprojām šķērsot robežu, lai nodarbotos ar copi , ieceļotājiem no Latvijas nav atļauts. Lai gan bija Covid-19 laiks, par vīrusu te uztraucās mazāk kā Rīgas lidostā (tur varējām iekļūt tikai pienācīgi nomaskējoties), taču ar nopietnu līdzjūtību pildot savus pienākumus un balstoties uz oficiāliem priekšrakstiem, pārvietoties tālāk par pasu kontroli mums liedza. Izņēmums bija Gundars K, kurš ar papīriem pierādīja savas bāzes īpašnieka tiesības un varēja lidot tālāk uz Tronheimu. Pavadījām ar skaudīgiem skatieniem un novēlējām viņam noķert arī zivis, kuras mēs bijām ieplānojuši...(kā vēlāk noskaidrojās, cope viņam esot bijusi pamatīga un zivis ķērušās kā negudras).

Palicējiem, kas bija iecerējuši veikt bāzes un copes apstākļu eksperta vērtējumu, to skaitā arī man, īslaicīgi šķērsot robežu un piekļūt lidostā mūsu bagāžai atļāva tikai pēc tam, kad pateicoties Igora roku veiklībai, pēc ilgiem meklējumiem un piedzīvojumiem tīmeklī un bankās mums vēlu naktī izdevās nopirkt biļetes uz tuvāko reisu atpakaļ uz Rīgu.

Starplaikā bez panākumiem centāmies robežsargus visādi apvārdot, viņi, savukārt, ar smaidu mūs mierināja, - gan jau viss būs labi. Kad saprata, ka nekāds troksnis no šīs miermīlīgās kompānijas nav gaidāms, izsniedza oficiālu papīru, kas aprakstīja mūsu situāciju un mūsu tiesības, un vismaz neliedza izmantot viesnīcu, lai sagaidītu mūsu reisu nākamās dienas vakarā.
Nakts otru pusi pieklājīgi pavadījām ne visai tālā viesnīciņā Gardermoen Hotel "Bed & Breakfast". Tā bija patīkams atklājums, kuru var izmantot, ja kādreiz iznāk aizķerties Oslo.

Viesnīcā vilcinājām laiku kā mācējām. Izrādījās, mūsu nelaimes biedrs Igors ir ne tikai copmanis, bet arī kvalificēts IT speciālists. To viņš pierādīja īsā laikā padarot manu arhajisko ceļojumu laptopu par pieklājīgu darba rīku.
Tomēr pēcpusdienā viesnīcu nācās pamest un bija jāatgriežas lidostā. Pēc pusotru stundu ilga lidojuma bijām Rīgā un mūsu "fantastiskais" copes ceļojums laimīgi bija galā. Bez izbraucieniem fjordos un okeānā, bez copes un zivīm, bez bildēm, tik ar neatvērtām somām un patukšotām kabatām.
Kā saka, skola maksā naudu. Mācība - iespējams, pirms brauciena vajadzēja noformēt darba līgumu ar norvēģu firmu, kura pārzin bāzi... :-)

Nelielu ieskatu visā notikušajā var gūt bilžu albūmā "Oslo 2020"