Viens aspekts C&R tēmā

May 16, 2020 - Reading time: 2 minutes

Necik sen FB uzdevu foreļu copes meistaram Igoram Dz. jautājumu - kāpēc viņš pie katras izdevības skrien uz upi, lai ne tikai baudītu upītes jaukumus, bet C&R stilā ķertu foreles.
Gribēju saprast jaunās paaudzes domu gājienus saistībā ar atkal atjaunināto C&R tēmu. Īstu abildi nesagaidīju.:-)

Ar līdzīgu jautājumu man nācās saskarties jau pirms gadiem divdesmit, kad LMSF iestājās CIPS. Tad par "darbaudzinātājiem" CIPS kongresos man kļuva Vācijas pārstāvji, kuriem toreiz C&R bija aktuāla tēma. Starp citu, Vācija kā valsts toreiz bija pārstāvēta tikai CIPS kastinga federācijā, jo valsts neatbalstīja līdzdalību starptautiskajās federācijās, kuras atbalstīja zivju ķeršanu.

Sarunas par C&R Vācijā (un Latvijā) un adrenalīna pozitīvo lomu organismā parasti beidzās tā - viss ir OK, taču Vācijā makšķerēšanas jomā noteicošo lomu spēlē apstāklis, ka adrenalīna devu var iegūt arī bez zivju mocīšanas.
Protams, tas atbalsojās Vācijas likumos un radīja problēmas vācu makšķerniekiem, jo sevišķi pēc Vācijas atkalapvienošanās. Jaunā Vācija bija par C&R, VFR likumi bija pret C&R.

Vācu draugi toreiz par vērā ņemamu tomēr atzina vienu atziņu, kura bija manā arsenālā. Proti, papildus visiem zināmajiem argumentiem copes labā sludināju, ka tikai makšķernieku armija var sniegt mūsu daudzskaitlīgo ūdeņu apsaimniekotājiem citādi dārgi pieejamus datus par zivju krājumiem un dzīves apstākļiem tajās. Ar domu, ka tas līdztekus ar datiem no rūpnieciskās zvejas būtiski var palīdzēt veidot saprātīgu un ilgtspējīgu apsaimniekošanas politiku. Un tad C&R ir pieņemams risinājums.

Dzīve iet uz priekšu, šodien pasaulē notiek domu apmaiņas par to, ka nākotnē C&R varbūt būtu jāaizvieto ar citiem paņēmieniem. Piemēram, būtu jālieto vizuļi bez āķiem vai ar "mīkstiem" bezatskabargu āķiem. Lietojot tradicionālos āķus, atlaist zivi drīkstēs tikai, ja tā atbildīs noteiktiem kritērijiem. :-)