home  back

Egils Collenkopfs par mušiņmakšķerēšanu
2004

Dubultievilciens DI

Ir laiks mums iepazīties ar dubulto ievilcienu, turpmāk saīsinājumā: DI.

Kāpēc tik vēlu? Vēlu tāpēc, ka pats būtiskākais ir labi apgūt metiena pamatelementus pirms ķerties klāt DI. Citādi vienas problēmas tiks papildinātas vēl ar citām un rezultāts varētu būt diezgan dramatisks. Tās būtu iemaņas pacelt auklu gaisā, turēt to gaisā veicot vēzienus, mācēt veidot korektas formas šauras cilpas. Ja varam sevi nemānot pateikt, ka tas labi izdodas, tad ir pienācis laiks pamēģināt DI.

Ko mums dod DI? Viena lieta, ka ar DI palīdzību mēs vairāk uzlādējam kātu vēziena laikā. Otra: tieši palielinam auklas lidojuma ātrumu. Bez DI kāta un auklas ātrums ir ierobežots ar rokas kustības ātrumu. DI gadījumā ātrums summējas: ātrums ar kādu pārvietojam kātu plus kreisās rokas ievilciena ātrums. Šis ātrums dos mums iespēju palielināt arī metiena distanci. Tā izskatās tālos metienos pielietota DI imitācija Paula Ārdena izpildījumā pantomīmās videoklipā 1 un videoklipā 2, kā arī reāla metiena videoklipā.

Ja jums DI izskatās tā pat, tad var teikt, ka esat to apguvuši. Ja ne, tad būs jāpavingrinās. Kā mācīties izdarīt DI?

Viens paņēmiens ir iemācīt sev kustināt rokas attiecīgi mešanas ritmā bez kāta palīdzības. Kustību var redzēt dubultievilciena videoklipos

Otrs veids ir nodarbības laukumā vai telpās veicot metienu ar DI horizontālā plaknē un sadalot iemetienu divās atsevišķās fāzēs. Metiens uz aizmuguri, ļaujam auklai iztaisnoties un nokrist zemē, tad to pašu atkārtojam uz priekšu. Ko tas mums dod? Tas dod iespēju laiku pirms metiena izdomāt galvā plānu un pareizi izvietot rokas, lai izdarītu šo ievilcienu. Plānam būtu jāizskatās apmēram šādi: Sākuma stāvoklis aukla istiepta uz zemes, kāts mums atrodas pozīcijā no kuras sāksim iemetienu uz aizmuguri. Auklu turam ar kreiso roku un abas rokas ir kopā pie kāta roktura. Sākam vēzienu uz aizmuguri un abām rokām vismaz pirmo trešdaļu vēziena jākustās kopā. Ideja ir veikt šo ievilcienu nevis visas kustības laikā, bet vairāk pabīdīt to uz brīdi pirms stopa, jeb vēziena beigu daļu. Tātad pirmā tešdaļa kopā, pēc tam ievilciens ar kreiso roku līdz stopam . Ievilcienam jeb kreisās rokas kustībai būtu jābeidzas vienlaikus ar kāta apturēšanu. Nākamais solis aukla sāk iztaisnoties un velk līdzi mūsu ievilkto auklu . Mūsu uzdevums ir padot šo auklu ar kreiso roku līdz atkal abas rokas satiekas. Tieši tas pats metienam uz priekšu. Sākumā rokas kopā, ievilciens, stops, padodam auklu un rokas satiekas. Kā jau teicu šis paņēmiens ļauj mums izdarīt to pietiekoši lēni, mums ir laiks padomāt, kā izdevusies metiena fāze un, ja kas nav sanācis, tad varam mierīgi izkoriģēt auklu, lai pareizi izdarītu nākošo metienu. Kad tas iznāk, varam mēģināt to darīt bez auklas nokrišanas. Nākamai solis būtu mēģināt to darīt jau normāli gaisā turot auklu. Ja ar to rodas grūtības, var atkal atgriezties pie auklas turēšanas horizontālā plaknē un te var atļauties drusku sevi pamānīt. Veicot vēzienus pamēģiniet paši pieliekties uz metiena pusi. Sanāk? Ar visu kātu sākam atliekties līdz taisnam stāvoklim nepārtraucot vēzienus un ievilcienus.

Kas ir būtiski pie DI

Svarīgi, lai abas rokas kustētos sinhroni. Tas nozīmē - ātrums, ar kādu vēzējat kātu, vajadzētu būt līdzīgam kā kreisās rokas ātrumam. Lai nebūtu tā, ka ar kreiso roku raujat auklu divreiz ātrāk nekā kustiniet labo. Spēkam ievilciena laikā ar kreiso roku vajadzētu būt līdzīgam kā tas ir labajai rokai. Sākam lēni, tad spēks pieaug un sasniedz maksimumu pirms kāta apstādināšanas, jeb stopa. Tieši tas pats būtu jādara ar kreiso roku, atceroties, ka pirmajā metiena fāzē rokas mums kustas kopā. Auklas ievilciena amplitūdai jāatbilst gaisā turamās auklas garumam. Maz auklas – īss ievilciens, garāka aukla - attiecīgi pieaug ievilciena garums.

Prolēmas ar DI

Biežāka problēma ir panākt, lai abas rokas pēc stopa satiktos. Ja vienā iemetiena fāzē tas nenotiek, respektīvi kreisā roka paliek kaut kur pusceļā, tas nozīmē, ka nākošajā metienā jums vairs nebūs vietas, kur pavilkt auklu no vienas puses.
Otra nelaime šajā gadījumā veicot nākamo vēzienu veidosies brīva aukla starp roku un kāta pirmo riņķi. Tas nozīmē, ka šo metiena kustības daļu, kamēr aukla tiks nostiepta, jūs pazaudēsiet. Rezultāts parasti ir sabeigts metiens, jo nebija pietiekoši gara kustība, lai uzlādētu kātu. Loti svarīgi sekot, lai visu metiena fāžu laikā neveidotos brīva aukla starp kreiso roku un kāta pirmo riņķi. Auklu mums jāpadod ar kreiso roku ar tādu ātrumu, kā tā pati lido laukā. Ja mēs padosim to pārāk ātri, aukla vairs nebūs nostiepta un rezultātā katrā vēzienā mēs tērēsim daļu savas kustības, lai nostieptu šo brīvo auklu. Bieži dzirdu, ka aukla nevelk, vai nenostiepjas pēc stopa. Pārsvarā tas saistīts ar to, ka iesācēji, sākot šo DI, aizmirst pār pārējiem metiena elementiem. Ja aukla nelido, parasti vainīgs ir tas pats stops, vai precīzāk tas, ka nav vairs šī stopa. Ja kaut kas iet greizi, labs variants ir pārtraukt DI uz brīdi, bet vēzienus izdarīt tā, ka abas rokas ir kopā un kustās sinhroni. Paskatamies: viss atkal labi? Cilpas labas, aukla iztaisnojas? Varam mēģināt atsākt ievilcienus.

Vēl bieži parādās problēma, ka aukla pēc DI aizķeras aiz kāta apakšējās daļas. Tas notiek, ja ievilcienus ar kreiso roku izdarat virzienā no kāta roktura uz leju. Pēc stopa vairāk vai mazāk atveras rokas locītava un tā ir brīnišķīga vieta kur aukla mēdz iesprukt. Lai tā nenotiktu, ievilcienus vajadzētu izdarīt nevis uz leju, bet virzienā prom no kāta uz kreisās rokas pusi, tad tas nenotiks. Lai labi lidojas! Aukla protams!

Šajā lapā ar P. Ardena laipnu atļauju ir izmantoti www.sexyloops.com videoklipi.

Čehu stils.

Domāju lielāko daļu mūsu pastāvīgo lasītāju nav vairs īpaši jāiepazīstina ar metodi, kuru bieži sauc par "čehu nimfošanu". Tomēr mūsu pulciņš no dienas uz dienu papildinas un liekas par ļaunu nebūs īsumā pastāstīt kas tas par “zvēru”. Daudzos preses izdevumos laiku pa laikam uzpeld diezgan karstas diskusijas par to, ka tā nav uzskatāma par mušošanu klasiskajā izpratnē, jo netiek izmantots metiens tā klasiskajā izpildījumā. Tai pat laikā tik pat daudz ir šīs metodes piekritēju. Es vairāk piekrītu otrajiem, jo ja tādā veidā var ar mušiņmakšķeri ķert zivis, tad nekādu īpašu pretenziju te nevar būt. Jā var teikt, ka to pašu var darīt ar parastu makšķeri, bet mēs taču pie ūdeņiem ejam ar mušiņmakšķeri un tā arī tiek izmantota šajā gadījumā.

Pirmkārt, lai makšķerētu ar čehu nimfām jāizvēlas vieta, kur metode būtu pielietojama. Noteikti ir nepieciešama straume kas, nestu iemestās mušas. Spēcīgāka vai vājāka, bet straume ir nepieciešama. Ideāli ir, ja var iebrist šajā straumē un, ja upes gultnē nav bezgalīgs skaits visādu zāļu un sakārņu. Tas ir ļoti būtisks faktors. Ja upes gultne ir piesārņota, labāk mēģināt kaut ko citu, citādi norausiet visas savu mušu rezerves un makšķerēšanas baudas vietā iedzīvosieties varbūt vienīgi galvas sāpēs vai nervu drudzī, par “spēcīgiem” vārdiem nemaz nerunājot.

Makšķerkāts: šoreiz, ja vien iespējams jāizvēlas pēc iespējas garāks, jo tieši kāta garums noteiks, cik jūs tālu no sevis varēsiet vadīt mušas. Kāta klasei nav tik būtiska nozīme, vienīgi jāņem vērā, ka pieaugot kāta klasei palielinās arī tā kopējais svars, kurš jums būs jānotur augstu, uz priekšu paceltā rokā. Tādēļ es domāju, ka optimāls būtu kāts līdz 6 ATMF klasei 9-10 pēdas garš. Pielietojamai auklai šoreiz vispār nav būtiskas nozīmes, jo iemetienos tā praktiski nepiedalās. Vēlams vienīgi, lai tā būtu peldošā tipa un labi redzama uz ūdens.

Līderis, kā jau pieminēju iepriekš, tiek siets specifisks un tā konstrukcija ir sekojoša:
aukla ar diametru 0.3 mm - 30 cm, aukla ar diametru 0.25 mm - 20 cm, aukla ar diametru 0.20 mm atkarībā no dziļuma 1 līdz 3 metri.

Tas ir pietiekoši vienkāršs, lai pāris minūtēs jebkurš paša spēkiem to uzsietu taisni pie upes, kad ir tāda vajadzība. Līdera kopējam garumam jābūt aptuveni 1,5 reizes garākam par apmakšķerējamās vietas dziļumu.

Kā tad makšķerēsim ar šīm čehu nimfām? Iebrienam straumē tieši noskatītajā zivīgajā posmā. Iztinam nelielu pamata auklas rezervi, apmēram 2 līdz 3 metrus. Precīzi to var atmērīt, izstiepjot roku ar makšķeri sev pretī un paceļot to augšā apmēram 30-45 grādu leņķī pret ūdens virsmu. Ja šādā stāvoklī tikai pats auklas gals pieskarsies ūdenim, auklas garums būs izvēlēts pareizi. Tas tad arī būs mums nepieciešamais auklas garums. Lai vieglāk būtu izdarīt metienu, jāļauj auklai taisni izstiepties aiz jums, pa straumi uz leju. Pēc tam, ar lēzenu un vienmērīgu kustību, tiek veikts iemetiens pret straumi uz augšu, praktiski par 180 grādiem, atmērītās auklas garumā. Iemetot mušas pret straumi, kāta spaile tiek nolaista gandrīz pie pašas ūdens virsmas. Slaidā profila un lielā svara dēļ, strauji grimstošās mušas tiek ātri nestas virzienā uz jums. Jūsu uzdevums ir ar kāta palīdzību izsekot līdzi šai kustībai. Tuvojoties mušām, kāta smaile tiek celta uz augšu ar aprēķinu, lai pamata auklas gals tikai pieskartos ūdenim. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, lai lielāks tās daudzums atrastos uz ūdens virsmas. Ūdenī un straumē jābūt tikai līderim ar mušām. No šā apstākļa arī izriet visas darbības ar kātu. Tuvojoties mušām to ir nepieciešams celt uz augšu, bet attālinoties atkal laist zemē līdz pašai ūdens virsmai. Smagās, slaidās čehu nimfas sasniedz gultni un parasti, tas notiek tajā brīdī, kad tās atrodas tieši mums pretī.

Tas arī ir tas ko mēs vēlamies panākt, lai šīs mušas ceļotu maksimāli tuvu upes gultnei. No šī brīža, kad mušas jums atrodas tieši pretī, praktiski arī sākas tas īsais makšķerēšanas brīdis. Ja viss ir sakārtots pareizi, tad būs brīdis, kad jūs sajutīsiet nelielus piesitienus, jo mušas būs sasniegušas upes dibenu. Veiksmes gadījumā kāda zivs uzdos jums jautājumu: mušas varbūt nejauši aizķērās aiz kāda akmens, bet varbūt tas tomēr nebūt nav akmens? Atliek tikai pārbaudīt. Ja makšķerējot nav šo piesitienu ar mušām pie gultnes, tad būtu jānomaina mušas uz lielākām un smagākām. Tieši tā pat būtu jādara, ja tās ķeras aiz dibena nemitīgi, tad tās ir pārāk smagas, attiecīgi izvēlamies vieglākas, vai varbūt izmantosim tikai vienu nimfu.

Mušu darbības sektoram būtu jāsākas taisni jums pretī, kad tās ir sasniegušas gultni un turpinās vēl kādus divus trīs metrus lejup pa straumi no šīs vietas, te arī reāli būs viskarstākā copes zona. Atliek tikai uzmanīgi sekot auklas galam, mazs piesitiens, aukla it kā piestājas, nedaudz pieceļam kātu. Ja tas būs bijis akmens, mušas turpinās savu ceļu straumē. Ja būs galā zivs, apsveicu, atliek to tikai izvilkt.

Pēdējā mušu vadīšanas fāzē, aukla nostiepjas un mušas straumes iespaidā veicot loku paceļas no gultnes dibena. Čehu autori iesaka īpaši pievērst uzmanību arī šim momentam un nesteigties ar jaunu iemetienu, ieturot pauzi vēl kādas 8-10 sekundes pēc auklas iztaisnošanās. Šīs mušu pacelšanās moments arī bieži esot kā papildus provokācija kādai zivij. Man pašam visvairāk copes vienmēr bijušas “karstajā” sektorā, bet tad, kad aukla jau iztaisnojusies, tikai retu reizi.

Tāda apmēram izskatās šī čehu nimfošanas metode pamatos.
No vienas vietas parasti veic 10-15 iemetienus, ja rezultāta nav, paejam pussolīti uz leju, vai augšu pa straumi un atkārtojam metienus. Makšķerējot parasti izmanto vienlaicīgi divas čehu nimfas, pavadiņas galā sien lielāko un smagāko nimfu, kuras uzdevums ir sasniegt ātri upes dibenu. Taisni uz lielās nimfas āķa liekuma piesien papildus pavadiņu, apmēram 20-30 cm garu un tai galā jau mazāka izmēra mušu, piemēram 14 izmēra nimfu. Te atkal ir iespējamas kombinācijas, piemēram, ja ar vienu šo smago čehu nimfu jau varat sataustīt upes dibenu, neviens netraucē otrās čehu nimfas vietā ar tievāku pavadiņu piesiet kādu mazo slapjo mušiņu, vai parasto nimfu, teiksim uz 18 izmēra āķa. Grūti būtu iedomāties atjautīgāku paņēmienu, lai spēcīgā straumē metru dziļi iegremdētu šāda izmēra mušu. Ir variants arī virs lielās mušas uzsiet sānu pavadiņu ar mazāko mušu galā. Neiedziļināšos čehu nimfu siešanas smalkumos, galvenais princips ļoti vienkāršs: maksimāli daudz svina minimāli pārējo materiālu. Pārējais viss jūsu fantāzijas lidojums. Vai jūs ejat pa reālisma vai ekspresionisma ceļu. Zivis var paņemt gan ar vienu gan otru.


Ieskatam bildēs dažas čehu nimfas.

Nimfa Nimfa Nimfa

Ko varam ķert ar šo metodi?
Man pašam vislabāk padevies makšķerēt alatas ar čehu nimfām Ventā, te bieži atrodamas ātras un dziļas straumes, kuras izdevīgi apmakšķerēt ar šo metodi. Iesākumā liekas pat nedaudz savādi, dīvaini un nepierasti izvilkt alatu, kas paņēmusi apmēram 1.5metru attālumā no tavām kājām. Gandrīz vai bradājot pasāc domāt, lai kādai nejauši neuzkāptu uz astes. Kuras zivis vēl ir veiksmīgi papildinājušas eksperimentu saturu?
Esmu noķēris ālantus, vimbas, raudas un asarus.
Lai arī jums veicas!

Drifts.

Ceru, ka esat paspējuši jau izstudēt Bill Gammell tulkoto rakstu un arī šis jaunais vārds mūsu mežģītajā terminoloģijā vairāk neizsauks neizpratnē sarautas uzacis. Kas tad tas atkal par zvēru? Drifts patiesībā ir pilnīgi un absolūti nepieciešams iemetiena elements, kas ļaus jums ne tikai veidot skaistākas cilpas un palielināt savu metienu distanci, bet arī ļaus pacelt savu pašnovērtējuma laktiņu par pakāpi augstāk, pārvēršot Jūs no zaļa iesācēja uz jau pieredzējuša un tiešām laba mušiņmakšķernieka līmeni (kā ārzemēs mēdz teikt: ADVANCED caster). Skan labi. Vai ne?

Kā jau lasījāt, tad par driftu mēs dēvējam kāta kustību pavadot auklu pēc kāta apstādināšanas, jeb Stopa. Drifts var tikt pielietots gan metienā uz aizmuguri, gan metienā uz priekšu ( Bills gan to nepateica??? Laikam gribēja pietaupīt maksātspējīgiem klientiem. Kā jau zināt, mēs esam altruistiska nācija, tāpēc mums labiem cilvēkiem nekā nav žēl, kaut arī reizēm nav ar ko apmaksāt telefona rēķinus). Labi, nu gan pa nopietnam. Ko Drifts dod un maina mūsu iemetienā?

Drifts

  1. Mēs samazinam kāta spices vibrācijas pēc stopa. Savā ziņā amortizējam kāta spices pēckustības pēc straujā stopa, relaksējot savas rokas locītavu. Šīs vibrācijas parasti ir labi redzami viļņi cilpas apakšējā daļā, jeb ir kā cilpas regulārās formas manāmi kroļojumi.
  2. Tas ir veids kā samazināt kustībā par daudz pielikta spēka negatīvo efektu. Parasti izpaužas kā cilpas apakšējā daļā iesitiens virzienā uz zemi.
  3. Precīzāk ļauj mums izturēt laika pauzi, ļaujot auklas cilpai pilnībā iztaisnoties. Plus dod mums papildus laiku, lai sagatavotos nākošai metiena fāzei.
  4. Iegūstam labāku pozīciju šai nākamai metiena fāzei ( piemēram, metienam uz priekšu) un papildus centimetrus, lai palielinātu nākamās kustības amplitūdu.
  5. Ļaujam auklai vienmērīgāk uzlādēt kātu pirms nākošās kustību fāzes( piemēram, iemetiens uz priekšu).

Slikta stopa efektsSlikta stopa efekts

Pievērsiet arī uzmanību ilustrācijai. Driftā mēs nevis vienkārši padodam kātu metiena virzienā, bet arī nedaudz piepaceļam kāta spici uz augšu. Tas palīdz noturēt kāta spices taisnvirziena trajektoriju. Un papildus efekts šai kustībai uz augšu ir..........

Nevar jau visu tā,- ar karoti mutē. Darīsim kā Bills, kaut kas no večiem ar vārdu arī jāiemācās. Gribat uzzināt vairāk? Mēs joprojām (2004.gada martā) esam satopami Ādažu sporta zālē piektdienas vakaros. Pamētāsim tās nepaklausīgās auklas kopā.

Metīsim bez spēka.

Ilgi domāju, ar ko turpināt.

Ar laba iemetiena uz aizmuguri nozīmes aprakstu, ar dubulto ievilcienu vai ko interesantu no triku metienu sērijas. Tas viss ir nepieciešams un vajadzīgs īpaši praktiskajā copē, bet nekas te nestrādās, ja nebūs labas pamatiemaņas vienkārši turot auklu gaisā. Jā tos pašus astoņus desmit metrus auklas, vairāk nevajag.

Turot šādu auklu gaisā mēģiniet paspēlēties ar cilpām,- viedojot tās šaurākas un platākas, tā lai tas nebūtu no sērijas: nu tāda šoreiz iznāca, bet gan: es gribēju, lai cilpa būtu šaura un lūk tā ir šaura, ovālas formas un skaisti izgriežas vertikālā plaknē. Tas nozīmē, ka ir laba metiena trajektorija, vai kāta spice metiena laikā ir gājusi pa taisnu līniju, ja runājam par metienu, kad kāts tiek turēts gandrīz vertikālā stāvoklī. Tas strādā? Ja strādā, ejam soli atpakaļ. Tieši tā es nepārrakstījos.

Mēģinam darīt to pašu, bet ņemam nost pielikto spēku. Vieglāk, vieglāk un pavisam ar minimālu spēku. Atskaites punkts šai gadījumā būs, lai auklas cilpas nekristu zemē. Ja pie minimāla spēka cilpa vēl nekrīt, tad spēka ir pielikts tieši tik cik vajag. Vienā brīdī vajadzētu veidoties sajūtai, ka kātam strādā tikai pati spice un liekas, ka šai momentā aukla paliek ievērojami smagāka. Tas arī ir šā vingrinājuma galvenais mērķis, lai jūs spētu sajust šo auklas smagumu. Šajā brīdī var teikt, ka aukla tiek mesta tikai ar pašu kāta spici un pozitīvākais moments- uzreiz sajutīsiet, ka daudz labāk spējat kontrolēt auklas lidojumu un cilpu veidošanu. Tas ir arī veids kā būtu jāsāk metieni ar pilnīgi jaunu kātu, ko vēl neesat apguvuši. Šis paņēmiens ļauj reāli jums aprast gan ar kāta akciju, gan ātrumu un pielāgot savas kustības konkrētajam kātam.

Tad pie šī paša minimālā spēka pamēģināsim paātrināt savas kustības. Vēlreiz piezīmēšu: nevis spēcīgāk, bet ātrāk. Ja vis ir pareizi darīts, rezultā cilpai vajadzētu kļūt vēl šaurākai. Citreiz labi šis paņemiens strādā ja metienus izdarām horizontālā plaknē. Mani novērojumi rāda, ka nez kāpēc tieši metot horizontālā plaknē, pat iesācējiem ir daudz vieglāk kontrolēt gan cilpas, gan arī pareizi apstādināt kātu. Ticamāk tam izskaidrojums, ka šai gadījumā jūs labi redzat visus šos elementus.

Kur jāapstādina kāts? Kā lido aukla uz aizmuguri? Kad tā ir pilnīgi iztaisnojusies? Ja arī jums labāk izdodas mest turot kātu horizontālā plaknē, iesaku padarboties kādu laiku un pacensties iemācīt savai rokai šīs pareizās kustības.

Tad mēģiniet tās atkārtot jau vertikālajā plaknē. Kā vēl var sevi apmānīt? Pieņemsim, Jums labi izdodas šie metieni “virs ūdens”, bet paceļot kātu – pilnīga avārija. Pamēģiniet izdarot šos metienus horizontālā plaknē pats pieliekties tuvāk šai plaknei. Izdodas? Kādu laiciņu padarbojieties, tad lēni nepārtraucot vēzienus atliecieties normālā pozīcijā. Veicot visus šos trenniņus iesaku veikt maksimāli līdz desmit vēzieniem, tad nolaidiet auklu uz brīdi zemē. Tas darāms, lai jūs ātri nepagurtu. Lai arī kā neliekas, ka neesat noguris ( pareizāk jūsu roka), tas tomēr tā ir un labāk izbēgt no šī noguruma, lai nesamācītos nepareizas kustības.

Visa šā pastāsta galvenais mērķis tomēr bija vēlreiz akcentēt jūsu uzmanību, uz pareizu spēka pielietošanu metienu laikā. Pirmkārt, jūs tādā veidā stipri ekonomējiet savus spēkus, jo galu galā mūsu mušošana nav smags darbs, bet izprieca. Attiecīgi tā arī jāmet, viegli, bez spēka kā atpūšoties. Otrkārt, jo mazāk spēka jūs lietosit metienā, jo iegūsiet gludākas un skaistākas cilpas, bet tās, kā jau zinām, lido un pie tam jo skaistākas jo tālāk.

No labās vai kreisās puses?

Pāris reizes jau tika pieminēta tāda lieta kā iemetienu veikšana nevis vertikālā plaknē, bet horizontālā. Kam tas vajadzīgs? Vajadzīgs un pat ļoti, un tieši šo metienu vislielākais pielietojums ir tieši praktiskajā makšķerēšanā. Ne vienmēr mēs makšķerēsim iebriduši kādā lielā upē Ventā, Gaujā. Lielākais daudzums mūsu upju ir dadz mazāku izmēru un vēl laikam tālu līdz laikam, kad to krasti būs iztīrīti un izmenedžēti tā, lai būtu tur ērti darboties ar mušu veicot metienus pāri galvai. Tāpēc sāksim iepazīties ar paņēmieniem kā makšķerēt šādas upes.

Paņēmienu kā tas iespējams ir daudz: Riņķa metiens, dinamiskais riņķa metiens, virzienu maiņa ar riņķa metienu palīdzību, sānu metiens. Pie pēdējā, kā vienkāršākā, arī apstāsimies.

Tātad pilnīgi nekā sarežģīta tas pats standarta iemetiens tikai ar to starpību, ka tiek izdarīts horizontālā plaknē, jeb var teikt, ka virs ūdens. Kā jau rakstīju parasti tas padodas labi pat iesācējiem, jo labāk var redzēt kur apstādināt roku un kā izgriežas auklas cilpas. Tas ir labi, ja makšķerējam no sev izdevīgās labās puses, bet dzīvē jau nav tik ideālas situācijas, ka tikai ar to vien tiksim cauri. Var būt tādi apstākļi, kad jāmakšķerē arī no kreisās puses, jo ne vienmēr būs tā, ka varēsim pāriet uz otru krastu. Tātad nepieciešams apgūt kā var mest ar labo roku no kreisās puses.

Vienkāršākais veids kā parasti to mēdz rādīt dažādi instruktori ir tāds, ka jūs metat sev ierastajā veidā turot auklu gaisā un tad vienkārši sākat liekties uz kreiso pusi turpinot izdarīt iemetienus. Jā var darīt arī tā, bet tad jums jābūt ļoti labā fiziskā formā un jāapmeklē vēl kādas papildus aerobikas stundas, lai kādu pusdienu spētu tādā pozīcijā nostaigāt pa upi. Nav īpaši nopietni, vai ne?

Protams, ka to var izdarīt arī neliecoties un tas arī būtu jāmēģina apgūt. Pirmais galīgi elementārs vingrinājums būtu pavisam vienkāršs. Paceļam auklu gaisā un veicam pašu vienkāršāku standarta metienu uz aizmuguri. Uzreiz pēc stopa, kamēr aukla taisnojas, roku noturot kātu iepriekšējā stāvoklī pārnesam pāri galvai uz kreiso pusi. Tas notiek mūsu pauzes laikā. Metienu uz priekšu izdaram jau pār kreiso plecu. Principā tik vienkārši, ka pat gribēdams te neko sliktu un nepareizu sadarīt nevar. Šis paņēmiens ar puses maiņu pauzes laikā brīnišķīgi strādā arī kā patstāvīgs metiens apstākļos, kad jums vējš pūš labajā plecā. Tādā veidā pasargāsieties no iespējas aizķert sevi ar auklu vai mušu ( neieplānots pirsings nav mums vajadzīgs šoreiz), ko vējš pūš jums virsū. Pauzes laikā jūs nomainiet auklas lidojuma plakni un vējš to metienā uz priekšu pūtīs jau prom no jums. Sanāk labi? Varam veikt nākamo solīti.

Arī metienu uz aizmuguri pārnesīsim uz kreiso pusi. Pirmā daļa metiens uz priekšu jau mums strādā no iepriekšējā vingrinājuma. Tagad arī metienu uz aizmuguri centīsimies izdarīt pār kreiso plecu. Izdarot šo metienu ir viena laba lieta. Atskaites punkts, kur apstādināt roku kustībā uz aizmuguri. Vienkāršākais ir to izdarīt pret savu kreiso aci. Tas ļauj ļoti precīzi apstādināt kātu, jo negribēsiet taču tā “maigi” ievilkt sev pa aci . Tai pat laikā nedaudz pašķielējot var arī labi pārliecināties, ka rokas locītava nav atliekusies. Kur var parādīties problēmas? Problēma var būt tikai ar to, ka šai kustībai pie lielākiem auklas garumiem sāk pietrūkt rokas kustības amplitūdas. To var iegūt nedaudz pagriežoties uz metiena pusi jeb nedaudz izvirzot labo kāju uz priekšu un izdarot garāku kustību uz priekšu, jeb pastiepjot arī roku uz priekšu. Centīsimies joprojām saglabāt vienmērīgu un līdzenu spēka pielikšanu, lai izvarītos no nesmukām cilpām un tad jau visam vajadzētu sanākt kā nākas.

Kad šis vingrinājums sāk izdoties labi, varam tupināt sagāzt metienu plakni līdz pilnīgi horizontālai. Pats grūtākais ir tieši šis iepriekšējais metiens pār kreiso plecu gandrīz vertikālā plaknē un ja to izdodas veikt, tad pārējais jau ir tīrās “ bērnu spēlītes”. Jā gandrīz piemirsu, šim metienam arī var izmantot dubulto ievilcienu, protams. Pie kam, lai cik dīvaini tas nebūtu tas strādā vēl efektīvāk nekā ierastajā pusē. Bet par to parunāsim kaut kad ..rudenī vai arī nodarbībās.

Visu šo vingrinājumu mērķis ir panākt lai jūs mācētu darboties un turēt auklu jebkurā leņķi pret sevi un šīs iemaņas ir tiešām nepieciešamas nevis kā teorētiski iespējama darbošanās, bet noderēs tieši praktiskajā copē. Pavasaris tuvojas un izmantosim laiku lietderīgi. Zivis droši jau būs noilgojušās pēc kādas mūsu nimfiņas

Share to Facebook