Jānis Stikuts, 2016
Mušiņmakšķerēšana no relatīvi maz pazīstama makšķerēšanas paņēmiena līdz ar inventāra plašāku pieejamību kļūst arvien populārāka arī pie mums. Ja kādreiz šo interesanto makšķerēšanas veidu saistīja tikai ar foreļu un lašu makšķerēšanu, galvenokārt, tekošos ūdeņos, šodien tā plaši tiek pielietota jebkurā ūdenstilpē un jebkuru zivju medībās. Pēdējā laikā popularitāti ieguvusi gan miermīlīgo ruduļu cope ezeros un karpu medības karpu dīķos, gan plēsīgo zivju - asaru, līdaku un pat zandartu makšķerēšana. Protams, ar mušiņmakšķeri ūdenstilpes apsekošana ir sarežģītāka nekā, piemēram, ar spiningu, un, attiecīgi, vietu zināšana ļauj ātrāk gūt panākumus.
Šodien internetā var atrast neskaitāmus video un fotomateriālus, kas ļauj gūt relatīvi pilnīgu iespaidu par šī paņēmiena sportiskumu, skaistumu un specifiku. Taču, ja kādam pašam rodas vēlme to visu izbaudīt, jāsaprot, ka panākumu atslēga visbiežāk slēpjas, kā saka, sīkumos, kurus iesācējam bieži ir grūti pamanīt un izvērtēt. Es tās dēvēju par makšķerēšanas pamatskolas gudrībām, tieši par šo, iesācēju līmeni būs turpmākais stāsts.
Mušiņmakšķerēšanas pamatos ir vairākas tēmas. Pirmā un, var teikt, visvienkāršākā bet ne mazsvarīgākā ir mušiņmakšķeres un tās piederumu kā arī pārējā ekipējuma izvēle un sagatavošana. Nākamā tēma – mušiņmakšķerēšanas metienu apguve. Tikai pēc tam seko aizraujošākās un interesantākās sadaļas – zinība par mušiņmakšķerēšanā pielietojamajiem mānekļiem, proti, mušiņām un to tīšanu un, protams, praktiskā makšķerēšana ar bezgalīgo tās daudzveidību gan zivju uzvedības, gan potenciālo makšķerēšanas vietu apzināšanā.
Mušiņmakšķernieka pamatinventāru veido mušiņmakšķere, kuras galvenās sastāvdaļas ir speciāli izveidotas mušiņmakšķerēšanai - mušiņkāts, mušiņspole un speciālā mušiņaukla.
Izvēloties mušiņmakšķerēšanas rīkus, līdzīgi kā izvēloties citus makšķerrīkus, vispirms ir jāvadās no paredzamajiem makšķerēšanas apstākļiem. Proti, jānovērtē, kurā ūdenstilpnē un kādas zivis ir iecerēts makšķerēt, visbiežāk tas notiek vadoties no draugu un paziņu ieteikumiem. Tāpat jāievēro savas priekšzināšanas un arī fiziskā kondīcija. Šie apstākļi ir noteicošie, lai spriestu par svarīgākajām komponentēm - mušiņauklu un mušiņkātu, funkcionāli kā mazāk svarīga tiek vērtēta spole.
Mušiņmakšķeres kāts parasti ir 2,4 – līdz 3,5 m garš, garāki ir tikai speciālizētie divrocīgie kāti. Mušiņkāti no citiem makšķerkātiem atšķiras pirmām kārtām ar spoles turētāja izvietojumu – tas atrodas pašā kāta galā, proti, zem roktura. Tikai divrocīgiem kātiem un garākiem vienrocīgiem kātiem zem spoles turētāja ir īsa roktura daļa, kura paredzēta tvērienam ar otru roku. Mušiņkātiem populārākie ir no dabīgā korķa gatavotie rokturi, roktura forma parasti ir gaumes lieta, kura maz iespaido kāta izmantošanu. Tie, kas izmanto satvērienu ar rādītāja pirkstu virspusē, biežāk izvēlas kātus ar cigārveida rokturie. Svarīgi ir, lai rokturis ērti ieguļas makšķernieka plaukstā.
Kāti ir aprīkoti ar 8-10 vai pat vairāk neliela diametra caurlaides riņķiem, no kuriem rokturim tuvākais, kurš vienlaicīgi ir visvairāk slogotais, ir ar cietkerāmikas gredzenu.
Tā kā moderno kātu konstrukcijās to sagatavēm, galvenokārt, tiek izmantota dažādu modifikāciju ogļšķiedra un tie ir ļoti viegli, lai mazāk iespaidotu kāta funkcionalitāti, pārējie parasti ir iespējami viegli čūskveida riņķi. Der atcerēties, ka šādu riņķu vienkāršākajiem variantiem blakus to niecīgajam svaram ir arī trūkums – aukla virzoties caur riņķiem, var skart makšķerkātu, kas, savukārt, rada papildus berzi, aukla tik viegli neslīd caur riņķiem un tas samazina metienu tālumu, jo īpaši lietainā laikā.
Kā tiek izgatavoti mūsdienīgi kāti, detalizētāk var uzzināt internetā Jim Lepage rakstā How Fly Rods Are Made un arī zemāk izvietotajā videoklipā “Seeker Rods: How It's Made”
Runājot par kātiem, visbiežāk nākas sastapties ar angļu valodas terminu "action", latviski es to dēvēju par izlieci. Daži autori lieto burtisko tulkojumu – akcija. Šis jēdziens makšķernieku parasti sāk interesēt, kad viņš sastopas vai nu ar dažādiem tā apzīmējumiem kāta marķējumā, vai arī vēlāk, kad pats sāk izjust, ko nozīmē vārds "action". Pēc būtības izlieces apzīmējums rāda, kādā veidā kāts liecas, to slogojot. Šodien plašāk izplatīts ir kātu iedalījums trīs - četrās grupās pēc to izlieces formas. Neiedziļinoties pārāk sīkās detaļās, piemēram, riņķu un savienojuma vietu ietekmes analīzē, var teikt, ka izliece, galvenokārt, ir atkarīga no divām komponentēm - kāta izejmateriāla (stiklaplasts, ogļšķiedra, kompozīti un tml.) un kāta konstrukcijas parametriem - kāta sagataves koniskuma un sieniņu biezuma. Kaut gan šajā rakstā izliece ir attiecināta uz mušiņkātiem, viss minētais ir spēkā arī citiem makšķerēšanā izmantotiem kātu veidiem. Taču tieši metienos ar mušiņkātu, vērojot auklas lidojumu, vislabāk var redzēt un izvērtēt, kā izliece ietekmē metienus.
Vēsturiski pazīstamākie ir lēnie kāti, dažkārt saka arī kāti ar klasisku vai parabolisku (vienmērīgu) izlieci, makšķernieki vienkāršoti tos dēvē par "mīkstiem kātiem". Kā tas redzams attēlā, kurā lēniem kātiem atbilst izlieces līkne (3), var teikt, ka lēnie kāti vienmērīgi liecas, sākot no roktura gandrīz visā kāta garumā. Angliski šādu izlieci parasti apzīmē ar vārdu "parabolic action". Šajā grupā ietilpst gan klasiskie līmētie bambuka kāti, gan pilnīgi mūsdienīgi ogļšķiedras vai kompozītu materiālu kāti, kuru sagataves (blankas), lai samazinātu kāta svaru, ir veidotas ar ļoti plānām sieniņām. Te jāpiebilst, ka līdz laikam, kamēr netiks atrasti pilnvērtīgi, tai skaitā ekonomiski pieņemami ogļšķiedras aizvietotāji, jārēķinās, ka tieši niecīgais materiāla daudzums būs tas, kas supervieglos kātos padara relatīvi mīkstus un līdz ar to lēnus.
Kāti, kuri pēc savas izlieces formas ir lēnie vai tuvi tiem, joprojām ir cieņā to mušiņmakšķernieku vidū, kuri vairāk pievērš uzmanību, kā saka, atpūtai dabā un negrib sevi lieki apgrūtināt, apgūstot sarežģītas metienu tehnikas nianses, piemēram, dubultievilcienu, šauru cilpu un tamlīdzīgas modernas lietas. Lēnie kāti paši it kā "pielabo" kļūdas metienu tehnikā, vienlaicīgi tie var būt pietiekami labi mierīgai un bezrūpīgai makšķerēšanai nelielās upēs un strautos, kur pietiek, ja var sasniegt 10-12 m attālumu un reti ir nepieciešami tālāki metieni. Ar lēno kātu vieglāk ir izpildīt plaši pielietotos riņķa metienus, smago mušu cienītāji uzskata, ka ar lēnāku kātu lielas mušas mest ir vieglāk. Lēnāks kāts iesācējiem, jo sevišķi cilvēkiem gados, iesākumā palīdz arī vienkāršāk apgūt daudzas mušiņmakšķerēšanas iemaņas. Lēno kātu ierobežotās iespējas sāk parādīties makšķerējot vējā, situācijās, kad nepieciešami tāli metieni, lietojot grimstošās auklas un citos tamlīdzīgos gadījumos. Vienkārši tādēļ, ka ar lēnu kātu dažkārt nevar veikt visas manipulācijas, sasniegt nepieciešamo auklas paātrinājumu un, attiecīgi, nevar visos apstākļos nodrošināt tās labāko lidojuma trajektoriju un tālumu.
Otra galējība ir tā sauktie superātrie vai vienkārši ātrie ( super fast, fast) kāti. Atšķirības starp kātiem, kuri apzīmēti kā superātri un ātri, mēdz būt vai nu ļoti niecīgas vai arī to vispār nav, pamatā šī īpašība tiek piedēvēta subjektīvi. Ātrie kāti tiek izgatavoti par pamatu izmantojot augsta moduļa ogļšķiedru (attēlā tiem atbilst izlieces līkne 1), kura ļauj samazināt kāta svaru, būtiski nesamazinot tā "cietību". Priekšrocība, kura tiek augsti vērtēta, ir iespēja veidot ļoti šauru cilpu un sasniegt daudz lielāku auklas paātrinājumu un līdz ar to lielākus attālumus nekā ar citiem kātiem. Taču šādi kāti, lai būtu iespējams realizēt to priekšrocības, izvirza paaugstinātas prasības metienu izpildes tehnikai. Ātrie kāti, lietojot atbilstošo auklu, metiena laikā izliecas relatīvi maz, pie tam tikai augšējā spices daļā. Izpildot metienu, nepieredzējušam lietotājam var rasties doma, ka pielietotā aukla ir par vieglu un metienu lietderīgi būtu izpildīt ar vienu vai divas klases smagāku auklu. Neapstrīdami, jebkurš ātrs kāts kļūst lēnāks, ja to lieto kopā ar auklu, kura ir smagāka par optimālo. Lai gan metienu izpilde tiešām būtu it kā vienkāršāka, tāda izvēle lietotājam var radīt liekas problēmas. Problēmas būs gadījumos, ja izpildot tālākus metienus, gaisā tiks turēta garāka auklas daļa, - kāts kļūs lēns. Nereti nākas sastapties ar gadījumiem, kad, pielietojot neatbilstošu pārāk smagu auklu, kāts tiek pārslogots un lūst, bieži tiešā roktura tuvumā.
Vidēji ātri kāti. Šajā grupā var ierindot lielāko šodien ražoto mušiņkātu daļu. Jāsaprot, ka starp ātriem un vidēji ātriem kātiem līdzīgi, kā starp vidēji ātriem un lēniem nav krasu robežu. Vienkāršības labad tos visus var saukt par kātiem ar vidēju izlieci. Vairāk atzinības makšķernieku vidū šodien gūst tieši šie kāti, kuru izlieces raksturlīknes atrodas kaut kur starp minētām divām galējībām. Pašreiz valdošais ir uzskats, ka kātam vajadzētu darboties sekojoši - nosacīti nelielā attālumā ( 6 – 8 m), slogojot kātu ar īsu auklu, darbojas (lokās) tikai spices daļa, pagarinot auklas darba daļu līdz 10-12 m sāk darboties kāta vidusdaļa, vēl vairāk pagarinot auklu, darboties sāk arī lejasdaļa. Tas viss attiecas uz DT auklām, lietojot WF auklas likumsakarība nav tik vienkārša. Der atcerēties, ka šodien tirgū eksistē ļoti dažādas auklu konstrukcijas, viena garuma dažādas auklas var atšķirīgi noslogot kātu, tādēļ arī pieminētie attālumi ir ar piebildi - nosacīti. Tātad ar kātu, kurš veidots , izejot no minētā apsvēruma, vienlīdz labi būtu jāspēj sasniegt visdažādākos attālumus sākot no 6 metriem līdz pat 30-40metriem.
Nobeigumā gribētu pieminēt vienu pilnīgi subjektīvu skatījumu saistībā ar kāta izlieci. Tas attiecas vispirms uz gadījumiem, kad jāizvēlas dārgi kāti. Ir nopietni makšķernieki, kuriem makšķerēšana ir nepārtraukta sacensība ar dabu. Ne velti daudzi no viņiem makšķerēšanu cenšas, manuprāt, nepamatoti dēvēt par sportu. Viņi nevairās no problēmām, bet gūst papildus gandarījumu vien no tā, ka izdodas pārvarēt kādu no dabas radītiem šķēršļiem, lai arī kādi tie nebūtu. Viņi meklē, atrod un apgūst visdažādākos līdzekļus, tai skaitā arī modernus ātrus kātus, lai lieki netērējot laiku, pārvarētu jebkuras grūtības, ar kurām var sastapties makšķernieks. Vienlaicīgi ir liela daļa makšķernieku, kuriem makšķere ir tikai papildus līdzeklis, lai bez jebkādām ambīcijām, mierīgi un nesteidzīgi bez lielas piepūles kontaktētos ar dabu. Attiecīgi, makšķerkātu viņi uzskata vairāk par spēļu lietiņu, ar no tā izrietošām prasībām pret kāta īpašībām. Nav grūti saprast,- šāds makšķernieks nejutīsies labi, ja viņam būs jālieto ātrs kāts, un atbilstoši būs jāapgūst pietiekoši sarežģīta metienu tehnika.
Izvēloties mušiņkātu, jāpievērš uzmanība gan kāta garumam, gan kāta akcijai. Kā minēju, kāti ar vidēju akciju (2) skaitās universāli. Modernākie ir ātrie kāti (1), paņemot rokā šādu kātu un to pasvārstot, ir sajūta, ka tas vairāk lokās tikai spices daļā, bet kopumā lokas minimāli. Ātrie kāti ļauj vieglāk manipulēt ar izvadāmām lielākām zivīm un realizēt tālākus metienus. Taču, lai izmantotu ātro kātu priekšrocības, jābūt noslīpētai metienu tehnikai un izsmalcinātai izvadīšanas tehnikai, jo kāts mazāk labo tehnikas nepilnības, bet, izvadot zivi, liktāk amortizē sīkos zivs rāvienus.
Jāievēro, ka katru makšķerkātu vislabāk ir izmantot kopā ar tam atbilstošu auklu, parasti ne vairāk kā 3 svara klašu ietvaros. Piemēram, ja optimālā ir 6.klases aukla, kātu daļēji var izmantot arī ar 5.vai 7.klases auklu. Ja būtu jāpiedāvā iesācējam mūsu apstākļiem piemērots universāls mušiņkāts, es ieteiktu 2,7 m garu 5.vai 6.klases 2-daļīgu kātu.
Tie, kas mīl ceļot, var padomāt arī par 3- līdz 5-daļīgajiem, tā dēvētajiem, ceļojumu kātiem. Taču iesācējiem tas būtu pārliecīgs greznums, kura cena arī ir nopietnāka. Pie tam neierasta var būt prasība regulāri pārbaudīt savienojuma stāvokli. Nekas nav vienkāršāk kā salauzt kātu, metot ar vaļīgu savienojumu, bet ceļojumu kātiem šo riskanto vietu ir vairāk nekā parastam 2-daļīgajam.
Kopsavilkums. Iesācējam piemērotākais varētu būt 2-daļīgs, 2,55 līdz 2,70 metrus garš vienrocīgais 5.vai 6.klases kāts ar vidēju (2) akciju. Mūsu ūdenstilpēs ar to sekmīgi var darboties pietiekoši plašā diapazonā gan medījot strautos foreles un alates, gan ķerot ruduļus, asarus, sapalus un citas zivis.
Patstāvīgi izvēloties veikalā kātu, iesācēja dzīvi kātu plašajā klāstā var apgrūtināt apstāklis, ka pat vienādi marķēti kāti var būt visai atšķirīgi. Jo marķējums nav normatīvi noteikts, tas ir tikai ražotāju vienošanās rezultāts. Te parādās sekas iepriekš minētajam, ka kātu var izmantot ar trim dažādas klases auklām. Nereti iesācējiem gadās, ka iegādājoties 5.klases kātu un attiecīgu auklu un pārbaudot komplektu praktiski, izrādās, šādam kātam labāk piemērota būtu smagāka, 6.vai pat 7.klases aukla. Tieši šī iemesla dēļ, piemēram, labākajos specializētajos Eiropas mušiņveikalos, kuros var atrast arī augstākās klases inventāru, to tuvumā ir baseini, kuros pircējs var nekavējoties pārbaudīt izvēlētā kāta un auklas saderību.
Mušiņaukla ir pati specifiskākā mušiņmakškeres sastāvdaļa, kā saka, bez mušiņauklas nav mušiņmakšķeres. Mušiņauklas galvenā funkcija – nogādāt supervieglo mānekli – mušiņu, līdz vietai, kur, mēs ceram, ir zivis. Atšķirībā no spininga, kad kātu noslogo vizuļa svars, mušiņmakšķeres kātu slogo mušiņaukla. Makškernieks met nevis vizuli, bet mušiņauklu.
Lai nodrošinātu auklas sekmīgu lidojumu, mūsdienu mušiņaukla ir speciāli veidots augsti tehnoloģisks produkts, kas visbiežāk sastāv no pītas auklas serdes, kura ir ieslēgta sintētiska materiāla apvalkā. Apvalka pildījumam parasti izmanto polivinilhlorīdu, dažkārt polipropilēnu, tajā var iestrādāt ar gaisu pildītas mikrokapsulas, tad aukla ir peldoša. Ja pildījumā iestrādā kāda minerāla vai metāla pulveri, aukla ir lēnāk vai ātrāk grimstoša. Apvalks ir tas, kurš saskaras ar riņķiem, ar ūdeni un, protams, arī ar piesārņojumiem ūdenī. Serde, savukārt, nodrošina pietiekošu mušiņauklas auklas raušanas stiprību un stiepes elastību. Attiecīgi, no serdes un apvalka materiālu kombinācijas ir atkarīgs gan auklas svars, gan citas auklas īpašības. Piemēram, mušiņaukla nedrīkst būt, kā saka, mīksta kā diegs, ar izteiktu paliekošo deformāciju, tai jābūt relatīvi stīvai. Pie tam šī īpašība tai jāsaglabā bez lielām izmaiņām plašā gaisa temperatūras diapazonā gan siltā laikā, gan sala apstākļos.
Taču auklu marķējumā visus specifiskos auklas īpašību rādītājus atrast nevar, tos parasti raksturo firmas preču zīmes, bet tehnoloģijas ir firmu noslēpumi. Marķējumos tiek izmantotoi tikai trīs rādītāji – garenprofīla forma, svara klase un peldētspēja.
Nelielu ieskatu mušiņauklu ražošanā var iegūt videoklipā RIO - Making the Fly Line.
Atkarībā no auklas diametra un tās īpatnējā svara attiecībām mušiņauklas vai nu turas ūdens virspusē, vai arī grimst. Atbilstoši tās iedalās divās lielās grupās - peldošajās auklās, kuru marķējumā parasti ir burts F (floating), un grimstošajās auklās, kuru marķējumā ir burts S (sinking). Starp abām lielajām grupām atrodas auklas ar marķējumu I ( intermediate), kuras grimst ļoti lēni, ar ātrumu 3-5 cm/sek, praktiski tās peld zem ūdens virsmas.
Grimstošajām auklām vienmēr ir mazāks diametrs. Attiecībā uz auklas krāsu valdošā tendence ir peldošās auklas veidot labi redzamos spilgtos toņos, bet šo auklu grimstošas daļas un arī grimstošās auklas tumšās krāsās. Augstākas klases auklām ir izturīgāka pret nodilumu, gludāka un viendabīgāka virsma. Arī to peldētspēja var būt labāka, jo auklas materiāls ir relatīvi vieglāks, proti, efektīvāk piesātināts ar gaisu.
Mušiņauklas garums parasti ir 30 jardi, tas ir aptuveni 27 metri. Atbilstoši auklas diametra izmaiņām garumā vai garengriezuma profīlam var būt cilindriskās, kuru apzīmējumā ir burts L (level), konusveida – ST (single tapered) , dubultkonusa – DT (double tapered) un torpedveidīgās, ar paresninājumu priekšgalā – WF (weight forward). Var sastapt dažādas šo parametru modifikācijas, jo sevišķi tas attiecas uz WF auklām, kurām, tā sauktā, galva var būt ar dažādu garumu un dažādu koniskumu.
Peldošās auklas izmanto, makšķerējot zivis ūdenstilpes virspusē vai mazās ūdenstilpnēs, tiešī šī veida auklas var ieteikt iesācējiem. Grimstošās auklas, kuru diametrs, salīdzinot ar peldošajām ir izteikti mazāks, ir piemērotas, makšķerējot dziļu ūdenstilpju dibena slāņos vai straujās upēs. Sevišķi efektīvas šādiem mērķiem ir tā dēvētās ātri un sevišķi ātri grimstošās auklas ar izteikti mazu diametru. Taču, izmantojot grimstošās auklas, jārēķinās ar to, ka darboties ar tām ir sarežģītāk, seklākās vietās tās biežāk var iestrēgts akmeņos, vienlaicīgi zivs ķērienu pamanīt ir grūtāk.
Koniskām auklām ir tā priekšrocība, ka auklas sākumā jeb galvas daļā svara sadalījums garengriezumā, proti, koniskums ir izveidots tāds, ka tas atvieglo mušiņas maigu "piezemēšanos" ūdens virsmai. DT auklas labi "strādā" vidēji tālos metienos 6-15 m robežās. Taču tas, ka tās ir relatīvi resnas gandrīz visā auklas garumā, samazina to efektivitāti, kad ir jāizdara tālāki metieni, jādarbojas ierobežotā telpā un vējainos apstākļos. Tad parādās torpēdveidīgo WF auklu, sauksim tās par torpēdām, priekšrocības, - tām paresninājums un gandrīz viss svars ir tikai galvas daļā, kurai seko relatīvi tievāka aukla. Taču arī tās nav bez trūkumiem - ar tām ir sarežģītāk izdarīt dažkārt nepieciešamo riņķa metienu un tā modifikācijas, grūtāk veikt manipulācijas ar auklu, tā dēvēto palabošanu uz ūdens. Viens no torpēdai līdzīgiem variantiem ir tā saucamā "šaujamā galva" ST. Tādu auklu var izveidot arī pašrocīgi no cilindriskas vai DT auklas nogriežņa, pievienojot tievāku pagarinātājauklu.
Ražojot mušiņauklas, visas izejvielas un auklas garenprofīls vienmēr tiek piemeklēts ar tādu aprēķinu, lai auklai ar noteiktu diametru ( 1,2 –2 mm robežās) iekļautos noteiktos svara rādītājos. Auklas svara rādītāji ( precīzāk, auklas pirmo 10 jardu svars) ir pamatā starptautiskajai auklu klasifikācijai pēc auklas svara, pie kuras šodien pieturas visi auklu ražotāji un tirgotāji. Tā ir tā sauktā AFTMA klasifikācija, kurai atbilstošā auklas svara klase ir neatņemama auklas marķējuma sastāvdaļa. Zemāk ir norādīts katrai klasei atbilstošais auklas svars.
3.klase ar svaru 6,5 g
4.klase - 7,8 g
5.klase - 9,1 g
6.klase - 10,4 g
7.klase - 12,0 g
8.klase - 13,6 g
9.klase - 15,6 g
10.klase - 18,1 g
11.klase - 21,4 g
Tādā veidā katras mušiņauklas pilns apzīmējums ietver vismaz trīs rādītājus. Piemēram, marķējums WF5F norāda, ka tā ir peldoša 5.klases aukla ar torpēdveida garenprofīlu.
Lai dažādotu mušiņmakšķernieku izvēli un iespējas makšķerēt visdažādākajos apstākļos, mušiņauklu attīstības gaitā ir radušās daudz dažādu modifikāciju, kuras savā starpā atšķiras ar atsevišķu posmu garumiem, garengriezuma profīlu, īpatnējo svaru, krāsu un citiem parametriem. Šajā daudzveidībā izvēloties auklas, iesācējiem, piemēram, rodas jautājums, kāda aukla ir labāka – dubultkonusa vai torpēdveida. Viennozīmīgas atbildes uz to nav, viss ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem. Taču, ja izvēli balstām uz tendencēm, arvien vairāk makšķernieku šodien lieto WF auklas.
Tirgū šodien ir liela auklu izvēle, attiecīgi, to cenas šodien ir visai pieejamas, blakus lētākajiem variantiem ar cenu 10 eiro rajonā netrūkst augsti specializētu auklu ar 2-5 reizes augstāku cenu.
Der zināt, ka mušiņauklām ir ilgs kalpošanas laiks, to būtiski sabojāt var tikai nemākulīgi apejoties, piemēram, izmantojot ar kātu, kuram bojāti caurlaides riņķi. Vai nejauši “apstrādājot”ar kādu odu repelentu, vai kādu citu ķīmiski aktīvu vielu, kas sabojā auklas virsmu. Auklas mūžs, ja to normāli ekspluatē un kopj, kaut vai vienkārši nomazgājot tīrā ūdenī, var sasniegt 10-20 gadus. Manā kolekcijā ir pat pirms 30 gadiem iegādāta aukla, kura pat bez speciālas kopšanas ir gan novecojusi, bet joprojām izmantojama. Kvalitatīvas auklas iegāde ir laba ilgtermiņa investīcija.
Kopsavilkums. Lai gan šodien vairums nopietnu mušiņmakšķernieku pāriet uz torpēdām, proti, WF auklām, iesācējiem sākumam parasti iesaku izvēlēties vienu no divām: DT5F vai DT6F , tās ir pietiekoši labi pielietojamas gan treniņiem stadionā un mācību procesam, gan pirmajiem soļiem prakrtiskajā copē. Uz torpēdauklām iesaku pāriet tikai, kad jau apgūti metienu tehnikas pamati.
Mušiņmakšķerēšanas spole maz atšķiras no parastās inerces spoles. Tā spēlē otrā plānu lomu, jo to izmanto vien auklas glabāšanai un tikai atsevišķos gadījumos auklas uztīšanai izvadot zivi. Lai auklu varētu izvilkt tikai ar zināmu piepūli, spoles kasete ir pastāvīgi nobremzēta. Spoles izmērs, galvenokārt, ir atkarīgs no tā, ar kādas klases auklu to paredzēts lietot. Mūsdienīgas mušiņspoles raksturojas ar lielu kasetes iekšējo diametru, kas būtiski samazina auklas paliekošo deformāciju un vienlaicīgi ļauj ātrāk uztīt auklu. Augstākas klases spoles, parasti ir no kāda vieglmetāla, tās raksturojas ar minimālām spraugām starp kaseti un spoles pamatni, stabilu gaitu un plūstoši regulējamu bremzi.
Spoles izvēle parasti aprobežojas ar attiecīgās auklas klasei marķētu spoli, ar aprēķinu, ka pilnā garumā uztīta aukla kopā ar zem mušiņauklas uztīto pavadošo auklu pilnībā aizpilda kaseti. Papildus katram būtu jāizvērtē, kurā rokā viņš turēs kātu. Lai korekti varētu izpildīt metienus, tiem, kas met ar labo roku, spoles un auklas sākuma stāvoklim būtu jāatbilst attēlos redzamajam. Kreiļiem ieteicamas spoles, kurām spoles rokturi izvietojas otrā pusē. Parasti kātu metienā satver ar vienu roku, bet, kad jāietin aukla, kātu pārtver otrā rokā un auklu uztin ar metiena roku. Attiecīgi, būtu jāizvēlas spole ar kasetes rokturiem vienā vai otrā pusē, lielai daļai spoļu uztīšanas virzienu mainīt nevar. Protams, auklas uztīšanas manipulācijas nav tik svarīgas izvadot zivis, aukla visbiežāk tiek ievilkta ar roku, attiecīgi, visu minēto var veikt arī citādā secībā.
Kā tiek izgatavotas mušiņspoles var redzēt nelielā videoklpā, kuru publiskojusi slavenā firma Hardy. Klips saucas "How a Hardy Bros. Fly Reel is Made"
Mušiņmakšķerēšanas rīki tāpat kā spiningi nosacīti dalās vieglajos, vidējos un smagajos ar aptuveni tādām pašām robežām attiecībā pret ķeramo zivju svaru. Vieglais inventārs parasti ir līdz 2,7 m garš vienrocīgais kāts , 4.-5. klases aukla un atbilstoša spole. Vidējo inventāru komplektē ar 2,7-3 m garu kātu un 6.-8. klases auklu. Smagās klases inventārā ir 3,0 -5 m mušiņkāts (bieži tas ir divrocīgs) un smagas 9.-11. klases auklas. Smagākas auklas dod iespēju pielietot lielākas mušiņas un līdz ar to makšķerēt straujās upēs, bet, kā saka, jaudīgāki kāti, ne tikai ļauj palielināt metienu tālumu, bet atvieglo cīņu ar lielām zivīm.
Izvēloties mušiņmakškerēšanas rīkus, vajadzētu sākt ar kātu. Malā uzreiz var nolikt relatīvi vecmodīgus lēnus kātus ar, tā dēvēto, parabolisko akciju. Protams, iesācējam to nav vienkārši izvērtēt, bet dažādie marķējumi var būt maldinoši. Pie tam labi mušiņmakšķeru iesācēju komplekti mūsu veikalos ir retums. Pasūtot internetā, cenas bieži ir patīkamas, taču rezultāts, jo sevišķi, attiecībā uz katu ar nepārbaudītu preču zīmi var būt visai negaidīts, – kāta akciju ir grūti viennozīmīgi aprakstīt. Šī iemesla pēc, tiem, kas pie manis uzsāk apgūt mušiņmakšķerēšanu, parasti palīdzu nokomplektēt katra budžetam atbilstošus komplektus, tai skaitā arī kātus, kas atbilst pieminētajām prasībām. Labas kvalitātes iesācēja komplekta cena šodien atrodas EUR 60 - 80 robežās. Parasti mana pirmās iegādes ieteikuma formula ir sekojoša – laba aukla ( tai ir ilgs kalpošanas laiks) + vienkāršs kāts ( iesācējs to var ātri salauzt nemākuligi rīkojoties) + normāla spole (tai ir universāls pielietojums un ilgs kalpošanas laiks). Augstākas klases komplekti var maksāt pat 2 - 10 reizes dārgāk, tiem var pievērsties, kad makšķerniekam kļuvis skaidrs, ka viņš ir pilnīgi nobriedis, lai pievienotos mušiņmakšķerēšanas fanu pulkam.
Protams, gatavojoties pirmajām nodarbībām laukumā vai praktiskai copei, būs jādomā arī par to, ka mušiņmakšķeres neatņemamas sastāvdaļas ir arī pagarinošā aukla, konusveida pavadas, pavadiņas un, protams, mākslīgās mušiņas. Pie tam tas viss korekti jāsavieno un jāsagatavo plānotajai copei.
Par to visu nākamajā rakstā.
Saiti ar šo rakstu var atrast internetā autora mājas lapā http://www.fishing.lv/2016/jst/raksti.html, jautājumus var adresēt arī autora FaceBook lapā.