Jānis Stikuts, 2016
Kā mānekli klasiskā mušiņmakšķerēšanā izmanto vienīgi mākslīgās mušiņas, kuras pieņemts iedalīt trijās lielās grupās: "sausās"(attēlā A) , "slapjās" (B), citi mušiņmakšķerēšanas mānekļi(C), kā piemēram, strīmeri, vizuļi, mušas utt., pie tam katrai šai grupai ir relatīvi daudz apakšgrupu.
Konkrētu mušiņu modeļu izvēlē ir vairāki paņēmieni. Vieni makšķernieki apgalvo, ka mākslīgajām mušiņām pēc iespējas vairāk jālīdzinās to dzīvajiem prototipiem, citi to pilnībā ignorē un gūst panākumus, izmantojot neiedomājamus pakaļdarinājumus, kuru prototipi nekad nav eksistējuši. Pirmais variants visbiežāk sastopams, makšķerējot , piemēram, alatas, otrā varianta – fantastisko mušiņu izmantošanas - tipisks gadījums ir lašu ķeršana.
Visām dzīves situācijām piemērotu mušiņu nemēdz būt. Pat vienos un tajos pašos apstākļos tās var būt vairāku veidu. Makšķerniekam jāizvēlas tāda mušiņa, kuras noderīgumam viņš pats tic, tikai tad var cerēt uz panākumiem. Saprotams, tas viss tiek darīts, ņemot vērā makšķernieka zināšanas par zivīm, apkārtējiem apstākļiem un par pašu mušiņmakšķerēšanu. Jo augstāka ir makšķernieka meistarība, jo "viltīgākas" un tai pat laikā vienkāršākas ir viņa mušiņas.
Mušiņu izgatavošanas kvalitātei ir jābūt pietiekoši augstai. Kvalitāte šajā gadījumā nozīmē gan mušiņas, varētu teikt, dizainu, gan visu izmantoto materiālu un tīšanas kvaltāti. Pavirša darba rezultāts ir tāds, ka nereti jau pēc dažiem metieniem vai pēc pirmā zivs ķēriena no mušiņas pāri paliek gandrīz vai tikai kails āķis. Mušiņas konstrukcijai un izgatavošanas kvalitātei jānodrošina iespēja to izmantot atbilstoši uzdevumam: "sausajai" mušiņai jāpeld ūdens virspusē, "slapjajai" mušiņai jāgrimst ar noteiktu ātrumu. Diezgan bieži to nevar sasniegt nepareizi izvēlētu vai nekvalitatīvu materiālu vai nepareizas tīšanas dēļ. Tas var novest arī pie tā, ka samirkušas mušiņas izskats stipri atšķiras no gaidītā.
Apstākļos, kad zivju ir daudz, prasības pret mušiņas modeļa izvēli un kvalitāti parasti ir zemākas. Tāpēc panākumi vienos apstākļos vēl neliecina par labām izredzēm citos apstākļos, lai arī ārēji ļoti līdzīgos pirmajiem.
Pat vislabākā mušiņa var izrādīties slikta, ja to lieto nepareizi. Daudzi augstas klases makšķernieki uzskata, ka ar nevainojamu makšķerēšanas tehniku, kuras pamatā ir perfekta mušiņas "pasniegšana", var gūt panākumus pat bez kādiem mušiņu "noslēpumainiem" modeļiem.
Mākslīgās mušiņas daudzi makšķernieki izgatavo paši, taču šodien arī tirgū var atrast ļoti kvalitatīvas rūpnieciski izgatavotas mušiņas pie tam par visai pieejamu cenu. Uzreiz jāatzīmē, ka mušiņu tīšana, sevišķi tās sākumā, ir darbietilpīgs process, tāpat liela ir nepieciešamo materiālu daudzveidība. Tikai tādēļ šo nodarbi iesaku uzsākt tikai pēc tam, kad makšķernieks jūt, ka mušiņošana ir kļuvusi par īstu aizraušanos. Mušiņu siešana tad var kļūt par aizraujošu procesu, kurā var parādīt visu savu radošo meistarību.
Viens no, manuprāt, labākajiem informācijas avotiem internetā par šo tēmu ir videoklips "Fly tying lesson, how to use the fly tying tools: What is what."
Lai pašrocīgi veidotu mušiņu, ir nepieciešami gan dažādi instrumenti – spīles, spailītes, atvilcēji, mazas šķērītes, gan visdažādākie materiāli - spalvas, pūciņas, diegi, stieplītes, folijas strēmeles, līme, laka. Mākslīgās mušiņas visbiežāk tiek tītas uz 2.-14. lieluma āķiem. "Sausajām" mušiņām tiek izmantoti tievākas stieples āķi, lielu zivju makšķerēšanai var tikt izmantoti divžuburu vai pat nelieli trīsžzuburu āķi.
Jāsaprot, ka mušiņu siešanā tiek izmantoti dažādi materiāli, to daudzums un specifikācija ir atkarīga no mušiņas konstrukcijas. Pie pamatmateriāliem var pieskaitīt – āķus, diegus, spalvas un lakas. Papildus vienmēr izmanto arī citus, var teikt, dekoratīvos materiālus, kādus vien rosina sējēja fantāzija – dabīgo vai sintētisko vilnu, folijas strēmeles, svina stiepli, metāla krellītes, putuplastu, korķa gabaliņus, utt.
Lai iegūtu kvalitatīvu mušiņu, līdztekus materiāliem nepieciešami arī instrumenti, kuri speciāli piemēroti mušiņas siešanas procesam, ļauj pietiekoši ērti darboties un efektīvi izmantot visus pieejamos materiālus.
Sarežģītākais un arī svarīgākais mušu siešanas instruments ir spīlītes āķu nostiprināšanai (angl. Vice), mušiņsējēji to dēvē arī par vaisu. Tajās tiek nostiprināts āķis uzsākot siešanu, un tajās notiek viss siešanas process, līdz varam izņemt gatavu mušiņu.
Konstruktīvajā ziņā vaisi var būt visai dažādi. Iesākumam var iztikt arī ar visvienkāršākajām spīlītēm, taču pilnīgākas konstrukcijas vaisi ļauj gan āķi nostiprināt pietiekoši stabili, gan vienlaicīgi topošo mušu ērti grozīt visdažādākajos virzienos. Tas būtiski atvieglo mušas izveidi un ļauj visus materiālus iestrādāt pietiekoši kvalitatīvi. Taču jārēķinās, ka vaisu cena aug vienlaicīgi ar tā konstrukcijas sarežģītību, tā var būt visai iespaidīga un pat sasniegt laba mušiņkāta komplekta cenu.
Citi svarīgākie mušiņtīšanas instrumenti, kurus būtu jāpiemin, ir diega turētājs (bobbin holder), spalvas turētājs (hackle plier ), mezgla uzmetējs (whip finisher). Vairāk detalizētas informācijas latviešu valodā par mušiņsiešanas instrumentu izvēli un to pielietojumu var atrast Egila Collenkopa rakstā internetā Mušu ABC-PAMATI
Nopietnākiem interesentiem var ieteikt G.Randolph Erskine grāmatu "Mastering the Art of Fly Tying", angļu valodā to internetā var atrast PDF formātā un lejuplādēt par brīvu. Diemžēl, lejuplādes resurspunktā ir samērā sarežģīta reģistrācija. Taču manā privātajā e-grāmatu bibliotekā tā ir pieejama un varu to par brīvu piedāvāt katram, kuru tas interesē.
Līdzīgi varu piedāvāt uz šodienu man zināmo nopietnāko grāmatu par šo tēmu krievu valodā Михаил Шишкин "Нахлыстовая мушка. Практическое руководство по вязанию".
Rakstu nedaudz kompaktākā formā var atrast arī Copes Lietas 2016 - 6
Saiti ar šo rakstu var atrast internetā autora mājas lapā https://fishing.lv/2016/jst/raksti.html, jautājumus var adresēt arī autora FaceBook lapā.