Vairākslāņu apģērbs aktīvai atpūtai
Makšķerēšana kā jebkura nodarbe brīvā dabā notiek visdažādākajos laika apstākļos. Nevaru iedomāties copmani, kurš atteiktos no pasākuma tikai tāpēc, ka līst lietus vai ziemā sākas sniegputenis. Taču ar vienu noteikumu – ja viņš ir piemeklējis apstākļiem piemērotu apģērbu.
Neskarot modi, dizainu un atsevišķus konstruktīvos jautājumus, galvenais, ar ko palīdz tikt galā apģērbs, ir novērst nevēlamu ķermeņa atdzišanu un pārkaršanu. Cilvēka ķermenis ir ļoti jutīgs, un organisma temperatūras izmaiņas pat viena grāda robežās var radīt diskomfortu.
Mūsdienīgas ģērbšanās teorija balstās uz dažām aksiomām. Apģērbam ir jāpilda šādas funkcijas:
– jāizolē no nokrišņiem, galvenokārt no ūdens (lietus necaurlaidīgais apģērbs, zābaki, garie zābaki, zābakbikses, cepure, cimdi),
– jāsamazina organisma siltumzudums, izolējot gan no vides temperatūras svārstībām, gan no dzesējoša vēja,
– jāveicina organisma sviedru aizvadīšana. Ar šo problēmu vairāk sastopas tie, kuru nodarbošanās ir saistīta ar lielākām slodzēm. Piemēram, skrējēja ķermenis stundas laikā izdala 1–2 litrus sviedru. Ja mitrums no ķermeņa netiek aizvadīts, tas darbojas līdzīgi kā ūdens dzesēšanas sistēma un pazemina organisma temperatūru. Tas savukārt vispirms rada diskomfortu, bet aukstā laikā draud pat ar pārliecīgu atdzišanu.
Atbilstoši trim minētajām funkcijām ir pieņemts runāt par vairākslāņu apģērbu,
– pirmais ir organismam tuvākais slānis, un to mēs saucam par apakšveļu (dažreiz tas nav atsevišķs apģērba gabals);
– otrs jeb vidējais slānis ir dažādi krekli, vestes, džemperi;
– trešais jeb ārējais slānis – virsdrēbes, ko veido ūdeni un vēja necaurlaidīgi materiāli.
Pareizas un komfortablas ģērbšanās māksla slēpjas situācijai atbilstošā visu slāņu izvēlē. Mūsdienu rūpniecība un tirgus piedāvā plašu izvēli, un jebkuru no minētajām trim kārtām var izveidot no visdažādākajiem materiāliem ar visdažādākajām īpašībām, turklāt ļoti plašā cenu diapazonā.
Apakšveļa
Tās galvenais uzdevums ir uzturēt ādu sausu, aizvadot sviedrus un tā nodrošinot patīkamu sajūtu valkātājam. Mūsdienās droši var apgalvot, ka vislabāk šo funkciju pilda sintētika. Tāds dabīgais materiāls kā kokvilna, kura var uzsūkt lielu mitruma daudzumu (pat 80% pašsvara), ir ļoti nepiemērota apakšveļai, sevišķi gadījumos, ja to izmanto kā daudzslāņaina apģērba sastāvdaļu. Tīras kokvilnas veļas šķiedras mitrumā piebriest, noslēdz elpošanai nepieciešamās poras, un materiāls slikti žūst. Tāpēc tā ilgi paliek mitra, kas savukārt traucē sviedru aizvadīšanu un atņem organismam siltumu. Rezultātā cilvēks jūtas nepatīkami, bet kritiskā gadījumā rodas pat hipotermijas draudi. Tomēr kokvilna ir pilnīgi pieņemama un populārs tropu apstākļos, kur ir augsta temperatūra un liels relatīvais gaisa mitrums. Savukārt sintētiskie audumi mitrumu atdod labāk un siltumizolācijas īpašības saglabā, pat uzsūcot mitrumu līdz 40% pašsvara. Minēto iemeslu dēļ mūsu klimatā ieteicams izvēlēties sintētisku apakšveļu.
Modernās veļas ražošanā tiek izmantoti dažādi materiāli un arī to izvēle ir liela. Zināmākās apģērbu piegādātājfirmas piedāvā atšķirīgus apakšveļas variantus gandrīz katram gaisa temperatūras diapazonam un aktivitātei – vai tā būtu riteņbraukšana, vai vienkārši makšķerēšana. Tāpat modeļus, kas karstā laikā rada vēsuma sajūtu.
Ja ir runa par makšķerēšanu mūsu reģionā, gan pavasarī, gan rudenī priekšroka dodama plānajai apakšveļai. Tirgū šādām prasībām atbilst dažādu zīmolu izstrādājumi, un viens no tiem ir Norfin Thermo Line, kura pamatā ir poliesters. Tirgū ir atrodama arī apakšveļa, kas ražota no dārgākiem materiāliem, galvenokārt uz polipropilēna bāzes. Tādu piedāvā, piemēram, sportiskā virziena apakšveļas ražotājs Helly Hansen.
Der zināt, ka sākotnēji sintētikai – neatkarīgi no tā, vai šķiedra ir no poliamīda, poliestera vai polipropilēna –, ir hidrofobas īpašības, proti, materiāls praktiski neuzsūc ūdeni. Tāpēc to izmanto kā serdi, kuru savukārt apņem hidrofils materiāls, un audumā var darboties kapilāru princips. Noteikti esat ievērojis, ka ar dažu sintētisko dvieli gandrīz nemaz nevar noslaucīties – ūdens tiek tikai izberzēts, bet ar citu savukārt ūdeni var savākt momentā. Starpība ir šķiedras apstrādē.
Karstā klimatā pirmais slānis, kuru iepriekš minēju kā apakšveļu, var būt arī vienīgais apģērba gabals. Tādā gadījumā tā svarīgākais uzdevums ir radīt patīkamu vēsumu un kalpot aizsardzībai pret UV stariem – tas ir noteicošs faktors, izvēloties apģērbu makšķerēšanai dienvidu jūrās un okeānos. Šajā ziņā izvēlīgam patērētājam interesanti varētu būt Normark piedāvātie Lite Tackle Shirt un Helius Polo Shirt, kuros izmantoti jaunākie materiāli. Kā vienmēr ekonomiskais variants karstā laikā ir kokvilnas izstrādājumi, kurus piedāvā ikviena nopietna firma.
Vidējais jeb izolējošais slānis
Kā jau minēju, to veido krekli, džemperi, vestes un tamlīdzīgi apģērba gabali. Galvenais to uzdevums ir saglabāt konstantu ķermeņa temperatūru, aizsargājot no aukstuma, un vienlaicīgi veicināt liekā mitruma novadīšanu no apakšveļas uz ārpusi. Šo uzdevumu sekmīgi pilda daudzi materiāli.
Pazīstamākā no tiem ir parastā aitas vilna. Savas izolējošās īpašības tā nezaudē, pat uzsūcot relatīvi daudz mitruma. Taču pēdējā laikā to ir aizvietojis flīss, kura pirmatnējo rupjāko formu mēs pazinām kā vienkāršu sintētisko kažokādu. Attīstoties ražošanas tehnoloģijām, tagad ir iegūstama ļoti smalka mikrošķiedra – tāda, kam dabā nav analoga. Šodien flīsa izmantošanas diapazons ir ļoti plašs. Vieglākie tā audumi līdz 100 denjē* sekmīgi tiek lietoti apakšveļas ražošanā, bet smagākie (300–400 denjē) kā labi izolatori tiek izmantoti pat polārajiem apgabaliem piemērotā apģērbā. Lai izceltu savu izstrādājumu īpašības, šo rādītāju firmas bieži norāda preces aprakstā.
Šodien flīss kā izejmateriāls ir ļoti populārs. Straujā tā ražošanas pieauguma dēļ vienkāršāko flīsa izstrādājumu cenas ir strauji kritušās, un tirgus ar tiem ir burtiski pārplūdināts. Tajā pašā laikā zinātnieki joprojām strādā ar šo materiālu un rada arvien jaunas variācijas ar interesantām īpašībām. Augstas kvalitātes flīss, kam piemīt gan ūdens un vēja necaurlaidība, gan elpotspēja, gan citas patērētājam svarīgas īpašības, šodien ir neatņemama mūsdienīga makšķernieka apģērba sastāvdaļa.
Agrāk populārā zosu un pīļu dūna kā izolators ir ļoti labs materiāls, turklāt tā ir arī ļoti viegla. Taču, uzsūcot mitrumu, tā ātri zaudē savas labās īpašības. Tāpēc to lieto galvenokārt reizēs, kas svarīgs ir vieglums un paredzams maz kontakta ar mitrumu, piemēram, augstkalnos un citos zemas temperatūras apstākļos.
Vienlaicīgi ar pareizu materiāla izvēli ieteicams arī rūpīgi pārdomāt apģērba gabala funkcionalitāti. Tieši vidējais slānis ir tas, ar kuru var panākt visdažādākās variācijas. Nemainot apakšveļu un ārējo slāni, tas ļauj piemeklēt jebkurai temperatūrai un darbības veidam atbilstošu vidējo kārtu.
Ārējais, ūdeni un vēju necaurlaidīgais slānis
Šīs kārtas uzdevums ir aizsargāt valkātāju no ārējā ūdens un vēja. Viens no ražotājfirmu lietotajiem ūdensnecaurlaidības rādītājiem ir maksimālais ūdens staba augstums milimetros, pret kuru audums spēj aizsargāt 24 stundas. Šo rādītāju parasti izmanto, lai pircējs gūtu priekšstatu par ūdensnecaurlaidīgo materiālu īpašībām: jo lielāks ir šis skaitlis, jo ilgāk paliksiet sauss. Lielākais skaitlis, kuru esmu redzējis laboratoriju pētījumos, ir goreteksam, un tas sasniedz 30 000 mm (elpotspējai – arī 25 000 g). Neliels īslaicīgs lietus rada aptuveni 2000 mm nokrišņu, savukārt vispāratzītu un pieņemamu aizsardzību nodrošina materiāli ar rādītāju, lielāku par 5000.
Ūdensnecaurlaidību visbiežāk nodrošina divos veidos. Vienkāršākais – uz pamatauduma uzklājot ūdensnecaurlaidīgu materiālu, piemēram, polivinilhlorīdu vai arvien plašāk lietoto poliuretānu. Šis paņēmiens ir ekonomisks, un ar to var sasniegt labus rezultātus. Jo sevišķi, ja tiek izmantots vairākkārtīgs poliuretāns. Pie tam šodien ir jau pieejams arī elpojošais poliuretāns. Ar polivinilhlorīdu pārklātie audumi ir lētāki, taču nav tik elastīgi un ātrāk zaudē ūdensnecaurlaidību. Pie šīs grupas var pieskaitīt arī agrāk, jo sevišķi Anglijā, populāros vaskotos kokvilnas audumus. Lai tas iegūtu ūdensnecaurlaidīgumu, vaskoti tiek gan diegi, gan arī pats audums. Šīs grupas materiāli diezgan labi pasargā cilvēku, kas, piemēram, sēž laivā un neko nedara. Taču jebkura kustība rada pastiprinātu sviedru izdalīšanos un līdz ar to kondensāta veidošanos aizsargkārtas iekšpusē.
Te ir vietā atcerēties nelielu konstruktīvu detaļu. Neviens apģērbs, kura pamatā ir audums, runa nav par izņēmumiem, nevar iztikt bez šuvēm. Un jebkurš adatas dūriens, ja šuve nav pienācīgi apstrādāta, pazemina apģērba ūdensnecaurlaidību. Kvalitatīvā ūdensnecaurlaidīgā apģērba gabalā visas šuves papildus ir nolīmētas ar ūdensnecaurlaidīga materiāla lenti. Svarīga nozīme ir arī citām galvenajām detaļām, kas nodrošina aizsardzību pret ūdeni – speciāliem rāvējslēdzējiem un kabatu pārlocēm.
Otrs paņēmiens ir izveidot speciālu materiāla slāni un savietot to ar pamatmateriālu (līmējot vai kā jaunākajā variantā – brīvi saliekot kopā). Šajā gadījumā runa ir par elpojošo membrānu. Šis ir pats modernākais, efektīvākais un arī dārgākais paņēmiens. Pēc būtības šāda membrāna ir poraina materiāla plēve, kas dažādi laiž cauri gāzes un ūdeni. Membrāna novirza uz ārpusi ūdens tvaikus, kurus izdala cilvēka ķermenis un kura molekulu diametrs ir daudzkārt mazāks par membrānas porām. Taču tā ir nepārvarams šķērslis ūdenim no ārpuses, jo tā pilieni ir tūkstošiem reižu lielāki nekā membrānas poras (membrānas darbību sk. attēlā; līdzīgi ir arī pazīstamajam zīmolam Gore-tex, Nor-tex un citiem). Nor-tex materiāli, no kuriem daļā tiek iestrādāta membrāna, tiek izmantoti arī Latvijas tirgū populārajos Norfin izstrādājumos.
Uzmanība jāpievērš tam, ka membrānas elpošanas funkcija un organisma tvaiku izvadīšanas funkcija balstās uz temperatūras atšķirībām (analoģijai der situācija, kad tvaiks no katla laužas uz āru) un darbojas tikai tad, ja temperatūras starpība starp ķermeni un ārējo vidi ir pietiekami liela. Tai samazinoties, piemēram, jau +15°C gaisa temperatūrā, membrānas un līdz ar to elpojošā auduma pozitīvais efekts strauji sarūk.
Lai gan aktīvās atpūtas speciālisti iesaka izvēlēties jebkuru tā saucamo elpojošo apģērbu, brīnumus no šiem audumiem gaidīt nav vērts. Te vietā būtu pieminēt, ka elpotspējas rādītāju parasti uzrāda g/24 h/m², proti – kāds daudzums tvaiku izplūst cauri kvadrātmetram 24 stundās. Kvalitatīva elpojoša auduma kvadrātmetrs uz ārpusi stundā izvada 300–400 g tvaiku, bet cilvēks, kurš aktīvi kustas, stundā izdala līdz 2 kg sviedru. Piemēram, Salmo piedāvāto Norfin ProDry un Scandic 2 kostīmu rādītājs ir aptuveni 400 g/h. Ja starpība starp materiāla elpotspēju un izdalīto sviedru daudzumu ir liela, pārpalikušais tvaiks kondensējas auduma iekšpusē. Ja jūs ilgstoši ejat pa lietu vai bradājot pa aukstu ūdeni, tad pat ar vislabākajiem materiāliem apģērbs kondensāta dēļ no iekšpuses kļūs pilnīgi slapjš, radīsies sajūta, ka apģērbs laiž cauri ūdeni. Šādā situācijā uzmanība jāpievērš papildu ventilācijai (tas ir viens no iemesliem, kāpēc jāizvēlas ērtas un brīvas virsdrēbes). Tāpat der arī samazināt darbošanās intensitāti.
Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības gan patērētāji, gan arī izstrādātāji pievērš tādām funkcionālām detaļām, kuras atšķir, piemēram, augstas klases mednieka un makšķernieku apģērbu no ierindas patērētāja tērpa – viegli slīdošai uzvilkšanai, ērti izvietotām kabatām, stabili funkcionējošiem rāvējslēdzējiem, ventilācijai, lielai krāsu izvēlei. Tāpat materiālu elastībai, spējai aizsargāt pret vēju, izturībai pret nodilumu, vieglai tīrīšanai un spējai aizsargāt pret UV izstarojumu un odu kodieniem. Daudzi mednieki lielu uzmanību pievērš arī tādai specifiskai prasībai, lai virsdrēbju materiāls nešvīkstētu, piemēram, laužoties cauri krūmiem.
* Denjē jeb DEN ir tekstilrūpniecībā lietota mērvienība, 1 DEN ir 9000 m garas šķiedras svars gramos; jo smalkāka šķiedra, jo vieglāka tā ir un mazāks ir šis skaitlis.