"Big Pike" Normunds Ikomass
Ar autora Jāņa TI atļauju izvietoju viņa videofilmas "Big Pike Normunds Ikomass" transkripciju.
Videofilma uzņemta 2023.gada 2.aprīlī pasākumā Fishing Bazaar, kurā Normunds Ikomass auditorijai atbildēja uz jautājumiem un stāstīja par līdaku copi.
Visiem čau! Mani sauc Normunds, es ķeru līdakas. Gribu jums kaut ko pastāstīt, bet labāk gribētu, lai tas nav kā monologs, lai jūs uzdodat jautājumus. Man tā būs vieglāk, un arī jūs dzirdēsiet to, ko gribat. Tāpēc droši – par visu, kas attiecas uz līdakām, lielām līdakām, uzdodam jautājumus!
Maijs – ar ko mēs sākam maijā, kur mums vajadzētu līdaku meklēt, kādus mānekļus izvēlēties?
Maijā parasti es esmu Ventā, dzīvoju mēnesi Ventā, jo maijs ir tas mēnesis, kad sakrīt dabā visi apstākļi ar nārstiem, ar pavasari, tur iekšā ir jūras līdaka, tad tur var izvilkt diezgan daudz lielas līdakas. Es jau teicu vienā intervijā, mums lielākais ir divpadsmit metrīgas līdakas dienā, tieši Ventā, jūras līdaka. Par mānekļiem – es ķeru uz lieliem mānekļiem, jo es uzskatu – jo lielāks māneklis, jo lielāka iespēja izvilkt lielu līdaku. Pavasarī ir tā, ka tā jūras līdaka ir iekšā, kamēr ir stinte. Kad stinte iet projām uz jūru, līdaka arī aiziet līdzi. Tas varbūt ir tas laiks, kad var arī uz mazāka mānekļa ķert, jo viņas ir daudz un var būt arī tā, ka arī uz mazāka mānekļa. Tas lielais māneklis ir kāpēc – ja mēs ejam uz lielu līdaku, tad līdaka var būt tur, 10 vai 20 metrus no mums; ja mēs iemetam mazu mānekli, viņa to nedzird, pirmkārt, un viņai tas neinteresē, lai viņa ietu viņam pakaļ, bet, ja mēs iemetam lielu mānekli, viņa viņu dzird, viņa viņu jūt, tas nozīmē, ka mums nav jātrāpa viņai pie deguna, lai viņa to mānekli paņemtu. Mēs paņemam diezgan lielu platību, netrāpot viņai virsū, 10 vai 20 metrus tālāk.
Mazākais māneklis (ko izmanto vasarā ?)
Man nav mazu mānekļu. Man ir kaut kādi mānekļi, ja pie manīm atbrauc, es esmu gids, ja tur ir bērni vai sievietes, tad ir kaut kādi vobleri varbūt padsmit centimetri, bet man personīgi mazākais ir buster jerk, tas ir 17 cm.
Maija sākumā kādi ir dziļumi, kādas apmēram ir tās lokācijas?
Tas arī nav tā, ka vienā dienā kaut kādas atrastas vietas, izdomātas. Tu brauc divdesmit, trīsdesmit dienas, tev izkristalizējas kaut kādas vietas, tu atrodi. Tā doma ir tāda – stinte maijā iet pēc nārsta projām, stinte iet bez apstājas ārā no ūdens, lielā līdaka iet ar pauzēm. Paiet kādu gabalu, apstājas atpūsties, tur arī viņa ēd, tāpēc mēs meklējam tādas vietas, kur zem ūdens ir kaut kādas akmens grēdas, koki vai kaut kas tāds, viņai tur ir straume, viņa paiet kādu gabalu, noslēpjas no straumes, un, ja tu zini - viņa guļ tajās vietās, tur tu arī viņas ķer. Es pats esmu izvilcis līdaku ar nedēļas starpību, viņa bija pakustējusies kilometru tuvāk jūrai, tas nozīmē, pa nedēļu viņa bija pagājusi kilometru ārā uz jūru. Nav tā, ka viņa visu laiku ēd, viņa tur guļ, atpūšas, un, zinot tās vietas, tur var stāvēt divas stundas vai trīs. Mums ir bijis, ka esam stāvējuši piecas stundas. Man bija klients, viņš ar sievu bija atbraucis, pirmajā dienā sieva izvilka kaut kādu deviņi ar pusi kilogrami, otrā dienā mēs braukājam, es viņam saku – tev ir principiāli to metru izvilkt? Viņš saka, ka jā, viņam vajag. Mēs stāvējām vienā vietā piecas stundas, viņš piecas stundas meta vienā punktā. Pēc piecām stundām pacēlās zivs un viņš izvilka.
Tad, kad viņa iet ar stinti, kāda ir tā aktivitāte?
Viņa nevis iet, bet viņai ir savas vietas, kur viņa gaida to stinti, kas iet ārā. Viņa tur ēd, paiet tālāk, bišķi ēd, teiksim tā.
Sanāk, konkrētas vietas, kur medī ir?
Ir atrastas konkrētas vietas, kur viņa apstājas. Viņa jau straumē nevar sēdēt, viņai ir jāšancē visu laiku, ja viņa grib atpūsties, protams, viņa meklē kaut kādas atstraumes. Visvairāk strādā, ja ir lokālas akmens grēdas un, jo tā grēda ir mazāka, jo vieglāk viņu ir izvilkt, jo tu met visu laiku vienā punktā. Mēs esam no tik lielas akmens grēdas kā šis galds izvilkuši divas metrīgas līdakas burtiski divos, trijos metienos, stāvot, gaidot.
Vai vari pastāstīt par savu Babītes ezera pieredzi? Es zinu, ka tu tur daudz esi ņēmies. Kāda tev tā taktika, par ko tu domā?
Babītē es diezgan sen copēju, Babītē tā specifika ir tāda, ka jāseko līdzi ūdens līmeņiem, tās zivis tur ir daudz. Kad ir labs, stabils līmenis, tad no Lielupes ienāk iekšā līdaka, viņa tur paliek; kad līmenis krītas, viņas tur nav. Kad viņas ienāk iekšā, ezerā jāmeklē dziļākā vieta, jo tur ezerā praktiski nav grunts, tur visur ir zāles, bedres, un es meklēju tādas divus, divarpus metrus dziļas vietas, un tur viņas tiešām ir daudz. Tā ir upes līdaka, un, kad viņa nav iekšā, tad nav interesanti.
Jautājums, kā ir ar laikiem – diena, vakars?
Es nekad agri no rīta neeju iekšā viena iemesla pēc – ja es ūdenī esmu gandrīz katru dienu, ja es iešu katru dienu četros, diez vai es tur ilgi izvilkšu, bet pēc pieredzes lielā līdaka barojas pa dienu. Protams, ka ir izvilkta arī no rīta, ir čomi, kas ir izvilkuši piecos no rīta, bet es vairāk domāju tā, ka to dienas garumu no četriem līdz vakaram izmanto tie makšķernieki, kas ūdenī iet trīsreiz mēnesī vai četrreiz, viņš grib paņemt maksimumu no tās dienas, bet, pēc pieredzes – dienas vidus.
Un vakarā, tumsā?
Esmu mēģinājis arī pa nakti. Bija klients, kas gribēja pa nakti, bet mēs neko nedabūjām. Bet viņas var jebkurā brīdī ieslēgties, tu to nezini. Vari gaidīt visu dienu, astoņas stundas, un pēc astoņām stundām izvilkt trīs līdakas. Jo viņas arī barojas – ja viena līdaka kaut ko apēd, tad pārējām blakus tas ir signāls, ka ir ko ēst, tagad ir jākustas, jāēd, viņas to dzird. Ļoti bieži, kad tu izvelc vienu un uzreiz otru, trešo.
Līdakas skaitās tā kā bara zivis?
Ir tā, ka lielās līdakas jau viena otru vairs neapdraud, tās, kas ir virs metra, var gulēt viena otrai blakus. Ir bijis tā, ka no viena enkura, stāvot uz vietas, ir izvilktas sešas metrīgas līdakas. Mēs parasti visās ūdenstilpnēs tās līdakas – viņas var būt visur, bet es meklēju globāli vietas, kur viņas uzturas vairumā. Visās ūdenstilpnēs ir vietas, kur viņu ir daudz.
Lielā līdaka kad paēd, viņai attiecīgi no ūdens temperatūras ir barošanās cikls, ja aukstāks ūdens, viņa mazāk barojās.
Vielmaiņa viņai mainās atkarībā no ūdens temperatūras. Un maijā tas ir pavisam specifisks moments, jo tas ir pēc nārsta. Viņas vienkārši rij visu pēc kārtas. Es esmu izvilcis līdaku maijā, kurai vēl stāv otras līdakas aste žaunās, ko viņa tikko ir norijusi. Grūti pateikt tās ēdienreizes, jo nav bieži tā, ka tu esi izvilcis tūlīt to pašu līdaku. Es esmu vilcis vienu un to pašu līdaku ar četru dienu starpību. Ir periodi, kad viņas rij, ir periodi, kad viņa var apēst kaut ko lielu un mēnesi gulēt un neēst.
Kādas krāsas izmantot aukstā un siltā ūdenī?
Ar krāsām ir tā, es krāsām personīgi vispār neticu. Man krāsai ir vajadzīgs kontrasts, teiksim, ja ir gumija, melna augša, gaiša apakša, tas māneklis taisa rollingu, un viņa redz to bākas efektu – melns, balts, melns, balts. Vai tas ir melns vai sarkans – domāju, to viņa neredz. Viņa vairāk ar kaut kādām maņām, ar sānu līniju, ar redzi tur nav liela sakara.
Par mānekļa vadīšanu, ir jēga taisīt mega trakus piecirtienus vai spēcīgu tviču?
Es tinu vienmērīgi. Vienīgais, ar mazām pauzēm vai stopiem, tā ir pele. Mēs zinām, ka pele, tie ir mati, pie mazās pauzītes mati izplešas un viņa tā kā pulsē ūdenī. To es izmantoju. Tīšana – pussekunde.
Palā viņi ''buldogus'' dauzīja, kaut ko tādu esi darījis?
Ar PAL ir tā, es principā pat taisījos pagājušajā gadā uz turieni braukt, nu, ja nebūtu tā situācija, kas tagad ir. Viņi bigbaitā diezgan tālu no mums ir, ir ļoti daudz video, viņi tagad ar buldogiem ķer, tajā Palā, viņi ņem to buldogu un rauj. Es arī to buldogu tā kā sāku pagājušo gad, viņš nav jārausta. Viņi viņu rausta vairāk tāpēc, ka tie video ir tādi, ka viņi iemet zālēs, un rauj, lai viņš negrimtu, neķertos zālēs. Kad viņi ir dabūjuši pāri zāles kantij, viņi vienmērīgi viņu velk. Citi atkal saka, ka viņš taisa akustisko vibrāciju, tie burbuļi iet, bet nostrādāt var jebkas. Es pagaidām neesmu ar tiem buldogiem daudz ķēris, šogad vairāk paķeršu, viņi būs arī Latvijā pieejami.
Kāda ir seklākā vieta kur līdaku ķert?
Skatoties pēc perioda. Nārsta vietās var būt arī pusmetrā, tu vari mētāt arī pusmetrā. Pagājušo gadu bija tā, es aizbraucu uz Somiju, līdaka vēl nebija iznārstojusi – maija beigās, jūnija sākumā, jo bija vēls pavasaris. Kaut kāda daļa bija iznārstojusi. Es zināju, kur viņas ir, mēs viņas ķērām, un tad bija doma, parādīt klientiem kā var izvilkt nārstā līdaku, bet mēs viņas neķersim, es jums vienkārši parādīšu, varbūt divas līdakas izvilksim. Viņas bija iekšā vecajos doņos, jo pavasaris bija vēls, zāles nebija, un es vienkārši prasīju, lai viņi iemet iekšā doņos un velkot parauj doni. Ja tu izvelc vienkārši cauri, nekāda reakcija nav, bet, tikko kā tu izkustini doni, viņa guļ pie tā doņa un instinktīvi ņem mānekli, mēs izvilkām desmit minūtēs divas līdakas. Pilnas ar ikriem, es teicu, ka mēs vairāk viņas neaiztiksim.
Jums pārsvarā visiem ir multi virsū. Kāpēc ne bezinercenes?
Principā es uzskatu, bigbaitam vispār multi ir piemērotāka spole. Bija arī jautājums par bezinercenēm – tika salīdzināts pēc metienu skaita – sacensību režīmā tas, kas strādā ar multi, izdara daudz vairāk metienus nekā ar bezinerces.
Diametrs priekš lielajām cūkām?
Priekš manīm ideāli būtu 0,36 mm, tā ir pieciniece. Klientiem bieži gadās kaut ko atšaut, tādēļ es lieku sešinieci, lai tā aukla ir resnāka.
Laika apstākļi? Saule, Mēness?
Zini, kam es sekoju līdzi, vienīgajai lietai, kad es makšķerēju – tas ir spiediens. Spiediens var būt vai nu zems, vai augsts, bet pie kaut kādiem lēcieniem, ja ir straujš lēciens vai kritiens, es ar ihtiologu par to runāju, viņām tā kā ir gaisa pūslis vēderā, viņām sāp vēders. Ja tikko ir nomainījies strauji spiediens, ir švaki, bet pārējais laiks – jebkurā laikā. Saule, vējš…
Ja būtu jāizvēlas, viena diena saulaina, otra lietaina. Kuru tu izvēlētos?
Ir vilkts pilnīgi absolūti jebkurā laikā. Trīsdesmit grādos, vējos. Vienīgais, ko es zinu, kas ir piepildījies par kādiem 90 vai vairāk procentiem, lielā līdaka, un varbūt ne tikai lielā, barojas, kad nāk virsū negaiss. Kad nāk kaut kāda anomālija – stiprs lietus, zibeņi, krusa. Teiksim, forša diena, un pēkšņi notiek strauja laika maiņa. Vienmēr pusstundu pirms tam viņa vienkārši barojas. Mēs bijām aizpagājušo gad pēdējo reizi, nāca tāds laiks, bijām ar klientu, es viņam saku: mēs izvilksim līdaku pustrijos šodien. Es biju ar savu laivu, bija vēl divi džeki, netālu stāvēja, mēs Babītē bijām, nāca virsū tas negaiss, un klients pustrijos izvilka metrs septiņpadsmit. Un tie divi džeki laivā, viens izvilka 8 kg līdaku, otra dabūja copi, un tas notika desmit minūtēs. Varbūt viņas jūt, ka būs tā spiediena maiņa, varbūt tāpēc, bet tas ļoti bieži piepildās. Ir bijis, kad nav ieslēgušās, varbūt neesam trāpījuši īstajā vietā, bet parasti tas nostrādā. Ja gribi simtprocentīgi, izvēlies tādu laiku, bet tas ir reti.
Kādu elektroniku izmantojat, panoptiks?
Es līdz šim neesmu izmantojis Panoptiks, tikai tik daudz, ka ar kādu čomu iebraukt paskatīties zivs uzvedību. Es esmu bišķi pret tām tehnoloģijām, bet šogad man būs sponsors Humminbird, viņš nav populārākais pagaidām, bet tad jau redzēs kā būs.
Cik metri pagājušogad?
Es, godīgi sakot, pagājušo gadu neskaitīju, jo es vairs neskaitu, bet pagājušais gads nebija tas labākais gads, ir bijuši daudz labāki.
Ja tev nebūtu sponsora, un trīs mānekļi būtu jāpaņem 1.maijā līdzi uz Ventu, kuri tie būtu?
Es jau teicu, māneklim ir svarīgi, lai viņš taisa rollingu, lai tas rollings ir labs pie jebkura tīšanas ātruma, lai mēs redzam to bāku, par kuru es saku; viņam jātaisa akustiskā vibrācija, lai viņam ir taisna priekša, vai arī kā pigam lūpa. Es strādāju ar Strike Pro , viņš dara visu, ko vajag. Es nesaku, ka ir slikti mānekļi citi, citi varbūt dara tieši to pašu, bet mani viņš apmierina.
Kad džerku pēdējo reizi lidināji?
Norvēģijā novembrī.
Vai Latvijā ir situācijas, kad džerkam ir priekšrocības pret gumiju?
Ar džerku ir tā, Skandināvijā vairāk, kad mēs izdomājam, ka šovakar vajadzētu kādu zivi apēst, tad mēs uzliekam džerku, jo tur ir tā, Norvēģijā, Zviedrijā - trīs, četri metieni un uz džerka tu dabū divu kilogramu līdaku.
Kad liec džerku, tu maini arī kātu?
Jā. Džerkam ir īsāks kāts, cietāks arī nedaudz, jo ar viņu tas māneklis ir jāizspēlē.
Cik lielā dziļumā tu varēji pacelt līdaku, pieņemsim, tu makšķerē deviņos metros, attiecīgi, attālums no augšas?
To es skatījos ar laivu. Es zināju, ka viņa ceļas augšā, pēc mānekļiem, viņa no 12 metriem, nevajag nekur dziļi viņu ielaist iekšā, viņa no 12 metriem šauj ārā. Paātrinājums viņai ir desmit metri sekundē. Rēķini, ja tu iemet divi metri, tev nogrimst, sekunde, viss, cope. Ja viņa ir aktīva, viņa nāks augšā. Ar to dziļumu ir tā, es esmu ar LIVE braucis skatīties to viņas uzvedību, ko viņa dara. Dziļumā viņa ir rudenī, teiksim, oktobrī, kad sāk dzist ūdens. Kur ir dziļākās bedres, ūdens dziest lēnāk, un tad tā barība, visas zivis ir tur, un tad viņa uz turieni iet ēst. Bet vasarā pārsvarā viņa ir zālēs, pusotrs, trīs metri ir viņas komforta dziļums. Protams, ir arī dziļumos atsevišķas līdakas, kuras zem kāda zara, bet tā ir viena, divas zivis. Es vienmēr meklēju vietas, kur viņas paliek globāli.
Tu skaties kādas kantes, bedres?
Līdaka principā ir plēsējs, kas uzbrūk no slēpņa. Pārsvarā viņa ir zālēs. Man patīk darīt tā, ka pārvilkt pāri zālēm un noteikti paņemt zāles kanti. Es stājos desmit metrus no zāles kantes, kur beidzas zāle, jo aktīvā līdaka, kas ir uz ēšanu, viņa no tām zālēm, kas dziļumā, iznāk uz kanti. To ir apliecinājuši daudzi, kas nirst zem ūdens, ka viņas stāv uz kantes un viņām purniņi ir ārā. Tās ir tās, kas gaida, kad kaut kas peldēs garām. Tāpēc svarīgi ir paņemt to zāli, bet es vienmēr paņemšu kanti. Ja būs vējš no otras puses, es stāvēšu zālēs iekšā, bet tik un tā metīšu pāri kantei.
Bet gareniski kantei?
Var darboties, bet padomā, ja tu guli un skaties uz turieni, un ja tev papeld garām māneklis, kad tu viņu ilgāk redzi, ja viņš papeld garām sāniski vai peld virsū? Viņa var neizskriet ārā. Tas ir manējais viedoklis. Ja tu vilksi gareniski gar kanti, tu nepaņem zāles, bet viņas ir arī zālēs iekšā. Tu jau nezini, kurā brīdī zālēs kāda zivs ir aktīva. Lokālās vietās es stāvu uz vietas, bet, kur ir tāda gara zemūdens zāles siena, mēs varam iet dreifā. Tā siena var būt simts, divsimts, trīssimts metru gara, bet pa tiek trīssimt metriem izkristalizējas dažas vietas, kurās tu vienmēr izvelc. Un tad jau pēc tam tu stāvi un šancē uz tām vietām.
Jūsuprāt, Latvijā bagātākā ūdenstilpne?
Maijā Venta, bet, kad tā līdaka aiziet uz jūru, tad ir jāskatās tādi ezeri, kas nav savienoti ar jūru, teiksim, Alūksnes ezers. Tas resurss, kas tur ir, nevar nekur aiziet. Ja man vasaras vidū jāizvēlas, tad es braukšu uz tādu ezeru, kas nav savienots ar jūru.
Atšķirība starp klusajiem mānekļiem un skaļajiem, ir jēga no kapsulas?
Es kādreiz liku visur iekšā kapsulas. Arī tad, kad nāk sezona, kad tu gatavojies, gribās, tu saliec visos mānekļos, bet pēc tam jau viņi izkrīt. Tā skaņa noteikti nav mīnuss. Ja nav slinkums likt iekšā, var.
Atraktantus pievienot ir vērts?
Nē. Man bija viens klients, bet viņš brauca ar saviem mānekļiem, es teicu, manējos neaiztiec, jo smird, rūsē tie āķi.
Manekļus liec ar āķiem kastē?
Es pie karabīnes lieku stingeru, un gumijas man ir bez āķiem, jo gumijas ir ļoti daudz. Ja viņas ir ar āķiem, es kastē varu ielikt septiņas gumijas, ja bez āķiem - 17.
Tie jaunie BKK tiešām labāk darbojas?
Jā. Es no sākuma baigi skeptiski uz viņiem skatījos, bet viņi darbojas, atkal teikšu ka tas nav mīnuss.
Ieteikumi Burtniekam?
Zini, es Burtniekā neesmu baigi daudz bijis, pateikšu godīgi, bet tas pats jau, kas visur. Man Burtnieks neliekas simpātisks, jo viņš ir baigi vienkāršs, bļoda. Es tur ietu dreifā daudz.
Kā ir ar Lielupi? Reizēm nolaižas rokas. Vai tā zivs ir visur, vai te ir, te atkal nav?
Pa vienai zivij jau var būt jebkur. Tu nezini. Tas rajons, ko es Lielupē strādāju, ir kādi 40 km, un man pa tiem 40 kilometriem ir piecas vietas, kur es apstājos. Tās ir vairāk nārsta vietas, kur zāle tādi pleķi. Tādas vietas var būt desmit, divdesmit, bet ir piecas, kur viņas ir, un piecpadsmit vietās var nebūt. Lielupē principā pa zālēm es šancēju, atkal tas pats variants, zāles kante. Pie Kalnciema tilta labas vietas ir. Vēl ir Valteros laba vieta. Bet viņas izkristalizējas, kad tu katru dienu makšķerē. Svētdienas makšķernieki var paskatīties, kur es stāvu ar laivu.
Jūs esat "ķer un atlaid" piekritējs. Pats zivis ēdat?
Es ēdu zivis. Lielākais, ko es varu paņem, ir divi, divarpus, citreiz varbūt trīs kilogrami. Lielākas zivis mēs neņemam.
Ja tu iemet zālēs un uzķeras tās zāles, tu viņas mēģini kaut kā atsist vai vienkārši velc ārā?
Es, kad pa zālēm makšķerēju, tad ir tā, ka tu velc, kad tu jūti to zāli jau, varbūt ar mezglu priekšā, tad es parauju spoli un ļoti bieži iziet cauri. Tas arī atkarīgs, kurā gadalaikā. Kad tā zāle jau ir mīksta, sapuvusi, vai viņa ir svaiga, sanāk pačakarēties ar tām zālēm.
Par zālēm runājot, tev taču ir bijuši gadījumi, kad tu izvelc caur zāli, ir tāds maziņš zacepiņš, tu izvelc līdaku, un uz āķa ir bijusi zāle virsū.
Ir bijis. Var jau būt, tas notiek vienlaicīgi, viņa jau instinktīvi ņem, parauj, bet Norvēģijā, kur tās zivis ir neaiztiktas es esmu vilcis metrīgu niedri ārā, un viņa ar visu niedri ir paņēmusi.
Slēptuve pēc cik ilga laika tiek aizņemta?
Grūti pateikt. Tiek aizņemta. Ja tā ir laba vieta, kur var no straumes atpūsties, noslēpties, viņa tur būs jebkurā gadījumā.
Vai viņas sargā savu rajonu?
Viņām ir pofig. Viņas var gulēt daudz kur. Mazās tur nelīdīs. Jebkura līdaka var apēst 70 % no sava auguma. Ja ir 50 cm līdaka, viņa var norīt 35 cm. Ja tu viņai iemet 26 cm mānekli, viņa ies kā uz ēdamo. Internetā esmu redzējis, ka metrīga līdaka septiņdesmitniecei iet virsū.
Tavs mīļākais māneklis ir Strike Pro Pigshad?
Ir daudz labu mānekļu, bet, kā es jau teicu, es baigi neticu krāsām, principā tev ir jābūt tur, kur ir zivs, un, kad es braucu ar klientiem, es vienmēr saku: ja viņa ēdīs, mēs viņu noķersim. Ja neēdīs - nenoķersim.
Tu kaut kā viņus tur tjūningo, teiksim, purniņu piegriez?
Katram jau ir sava pieredzīte. Dari to, kam tu tici!
Cik bieži klients paliek bez zivs?
Paliek jau tāpat. Latvijā grūti ir. Negribu samelot. Tas atkarīgs no mēneša. Tādu Lielupi es rudenī gidēju, es uzreiz saku klientiem, ka šodien būs viena cope. Viena, divas. Izmantosim - dabūsim.
Atļaujiet iekapāt makšķerējot?
Laivā nē. Principā ir tā, ja karsts ārā un viņš paņem divas pudelītes alus, nav pretenziju, vai aukstā laikā pret blašķīti ar konjaku arī nē, bet tādas dzeršanas laivā nav.
Vai tu popularizē kādu konkrētu brendu?
Man visu laiku ir daudz sponsoru, kas nav lieli, bet šogad es esmu palicis pie tā, ka es ņemu sponsoru Finval, un esmu izdomājis, ka gribu divus lielus sponsorus, tā ir elektronika un tā ir laiva, un pārējo es gribu pirkt, jo es negribu būt atkarīgs. Šad tad izskan kaut kādi piedāvājumi, ir sacensības, kuras kāds piedāvā nosponsorēt, bet tev ir vienošanās un tu nevari, tāpēc es šosezon esmu atteicies no visiem mazajiem sponsoriem. Es pērku par ļoti nosacītām cenām, bet pērku.
Vai Strike Pro Guppie Jack izmanto?
Jā. Parasti, kad tu uzliec busteri tu velc mazas līdakas, man nepatīk, ka ķeras tās mazās līdakas, ja nevajag pusdienām noķert. Guppie ir tas, kam es ticu, kad kaut ko lielu vajag noķert, viņam ir sava specifika, ka sākot ar trīs metri+ ar viņu var makšķerēt, seklāk ar viņu nevar. Viņš ir smags.
Kādus produktus tu varētu ieteikt?
Par kātu ir tā, ka es pagājušogad sāku ar 13 Fishing makšķerēt, es pateikšu pilnīgi godīgi, es viņu šosezon pērku. Man ir sava cena, bet es viņu pērku, jo tas ir labākais, ko esmu mētājis. Viņiem kāti ir 2,79 m, tas kāts pats aizmet to mānekli, izvadīšana ir forša, viņš forši ieliecās, strādā. Budžeta kāts, ja es nemaldos, simts eiro. Ir dārgais gals, kas maksā tur 350, bet tas budžetnieks ir baigi OK kāts. Šogad viņiem būs trīssimt gramīgie kāti, es viņus dabūju jau pagājušo gadu patestēt, viņš met 70 gramus un met arī 300 gramus, un es uzskatu, tas ir superkāts. Man ir kāts 130, 180 un 300. Un spoles – es uzskatu, ka normāla spole, ja tu gribi ar viņu ilgi makšķerēt, viņa sākas no 250. Ja tu gribi nopirkt BFT – nu, sezona. Man tas ir vēl ātrāk. Tā cena nav par velti. Kas attiecās uz 13 Fishing, es tur lielu, bet tas tiešām ir izcils inventārs. Viņiem viena spole maksā 330 eiro šosezon, pacēla cenas. Ir tā, ka es braucu bieži uz Somiju, kur sālsūdeņi. Es visas spoles, dārgās ABU Garsija, kas ir dārgās, esmu nesis uz apkopi pēc katras Somijas. 13 Fishing spoli es apkopu sezonas beigās. Viņai nevajadzēja apkopi. Sezonas beigās pirmo apkopi uztaisīju – un tas ir pie manējā režīma, kad es divsimt dienas ar viņu. Parastam makšķerniekam divsimt dienas ir desmit gadi.
No piecirtiena līdz sačokam, kādas ir tās tipiskākās kļūdas, ko tavi klienti pieļauj, un kad tu visskaļāk uz viņiem kliedz?
Principā mums tas BIGBAIT inventārs ir tāds, ka mēs viņu varam nospiest ūdenī. Es cērtu tā, ka varu arī uzšaut, ja kāds aizmugurē stāv. Jācērt ir baigi, viņai kauli ir cieti, tev tas āķis ir jādabū iekšā. Spiežam mēs viņu lejā tāpēc, ka, tiklīdz viņa dabū uztaisīt kaut kādu sveci, tas nozīmē, ka aukla atbrīvojas un to mānekli izsviežs, tāpēc man vienmēr kāts ir līdz pusei ūdenī un es viņu spiežu lejā. Galvenais ir nedot to brīvo auklu. Es neļauju zem laivas iet līdakai, jo tev ir elektromotors, tev ir lielais motors, ja viņa aiziet zem laivas ap motoru, tad tu viņu esi pazaudējis. Tas 13 Fishing kāts, tur vienā video teicu, man bail, salauzīšu kātu, es viņam teicu, nesalauzīsi, tā bija padsmit kilogramīga līdaka.
Tev ar roku ir jāpietur tīkls vienmēr, tāpēc, ka tiklīdz tu iekarini visu to garo sačoku ūdenī, nu kā, viņa nāk, viņa jau ierauga gan laivu, gan to sačoku un uzreiz mēģina bēgt prom. Ja brīvais āķis ieķeras tajā tīkliņā, tad viņš jau paliks tajā tīkliņā, viņa jau sev izraus viņu ārā, tāpēc ir tā, tikai ja tu simtprocentīgi esi pārliecināts - tagad es viņu iesmelšu, tad tu liec. Ja jūti, ka nē, tad labāk rauj uzreiz ārā.
Vienam pagrūti tikt galā?
Vienam nav baigi ērti, jā. Var izdarīt, bet tas nav tas ērtākais.
Vai tu daudz darbojies ar tiem Panoptix, Livescope, vai tur vienkārši ticība kantij?
Es šogad pirmo sezonu tikai Live esmu uzlicis. Vēl nav uzlikts, bet liks virsū. Es neesmu ar viņu ķēris. Jūs, sportisti, tā nevarat, nu, kas ķer tās sporta zivis, sešdesmitnieces, piecdesmitnieces, bet es varu stāvēt vienā vietā astoņas stundas. Mums bija ar Srike Pro kopā pēdējā filma pagājšgad, mēs filmējām Alūksnes ezerā vienas un tās pašas vietas astoņas stundas, un džeki jau zina, kā operators saka, šodien bija saule, lietus, atbrauksim citu dienu, zivi piefilmēsim. Es saku: mētā, katru dienu ir iznāciens. Un sešos bija divas zivis, divi metieni. Tajā vietā, kur mēs bijām trīs stundas. Vienkārši viņas ieslēdzās.
Šosezon feisītī kāda izloze copei kopā?
Uztaisīsim droši vien.
Es gaidu, gaidu, nekādīgi netrāpu.
Pieraksts pilns! Es šosezon arī mazāk gidēju, tāpēc ka gribu uz mačiem vairāk pabraukāt, priekš sevīm pamakšķerēt.
Vai ir tāds piekusiens, ka negribās braukt? Jo mēs copējam ar prieku.
Jā, es par to arī baidījos. Ir reizes, kad tu brauc piecos no rīta uz darbu. Te neiet runa par Skandināviju, kur tie apstākļi ir tādi, ka tu dzīvo, iznāc no viesnīcas, iekāp laivā un copē. Latvijā tu piecelies septiņos vai sešos no rīta, ja tev astoņos jābūt ūdenī, gāž lietus, tev jābrauc pakaļ laivai, jābrauc uz Lielupi, jālaiž laiva.
Es Somijā septiņas dienas biju, nocopēju sešas, man jau viss, vairs negribas.
Man ir 58 dienas pēc kārtas rekords. Bet pierod. Es teicu vienā intervijā Lielajam Lomam, pirmās trīs dienas, kad sākas sezona, man arī sāp mugura. Paiet nedēļa, viss.
Ja es labi atceros FLY VS Jerk šogad rīko atlasi, ir doma piedalīties?
Bija doma braukt uz turieni, bet tas ir dārgs pasākums. Ja tu gribi aizbraukt uz to atlasi piedalīties vienkārši, kā uz festivālu, tad tu vari braukt bez treniņiem tur trīs dienas pamakšķerēt. Es brauktu uz turieni ar domu, ka es varu vinnēt tās sacensības. Man vajag trīs nedēļas ūdenī vismaz. Mēs taisījāmies braukt ar šito puisi, bet sarēķinot vajag vismaz 10 tūkstošus eiro. Tas ir desmit tūkstoši izdevumi, un tajā laikā tu arī nestrādā un neko nepelni, tā ka tie izdevumi ir reiz divi. Mēs runājām ar benzīntankiem, rēķinājām, bet tev jārēķinās ar kādiem 250 eiro dienā tikai benzīnam. Dzīvošana - simts eiro, ēšana - piecdesmit, prāmis - tas ir desmitnieks bez variantiem. Trīs nedēļas, pat divas mēs laikam rēķinājām. Tas ir nenormāls piķis.
Nedomā uz kādu TROPU COPI?
Es esmu bijis. Es biju nevis tā, ka brauc ar jahtu un tev pienes vīnu un kaut kādas zivis paēst. Mēs braucām ar sportistiem. Es braucu uz nedēļu, viņi ķer (DŽĪ TĪ???) Tam čalim ir rekords kaut kādi 72 kg uz metiena. Man pateica ņemt līdzi pašas spēcīgākās pretsāpju zāles. Es domāju - nu labi, paņemšu. Pateikšu godīgi - es četras dienas pakustēties nevarēju. Ir tā, ka tu sešos iebrauc un divpadsmit stundas 40 grādu karstumā, saulē - laivai nav ēnas - trīssimtgramīgus mānekļus met. Man bija tā, ka es atbraucu mājās, man sieva saka: tu taču Taizemē biji! Es biju vienkārši zils, violets no tiem kātiem nodauzīts. Es sajutos normāli piektajā dienā, kad sestajā jau beidzās cope. Tu esi nodedzis, nodauzīts, tā nav atpūta.
Tev jāņem grupas tur!
Saproti, kas ir vajadzīgs, lai gidētu tur, tev ir vajadzīga laiva, lai tu tur dzīvotu, tev ir atkal kaut kas jāiemācās, man tas liekas kreizī.
Viņi tātad izmanto tos smagos mānekļus un bezinerces spoles?
Jā. Tajā copē, kur mēs bijām, man iedeva inventāru - viņi parasti nedod savu inventāru, jo tas ir nenormāli dārgs, bet, tā kā es braucu pamēģināt pirmo reizi, es negribēju par trīs tūkstošiem pirkt, man iedeva savu. Jā, bezinerces spole. Viens māneklis maksā no 80 līdz 100 eiro, ko mēs mētājām, dienā tiek pazaudēti ap 20.
Kāds stāvoklis tām spolēm? Viņas rūc, nerūc? Viņi taču izmanto tās spoles, viņas iztur?
Kaut kā ir iegājies, ka tam bigbaitam ir tas multiplikators. Man ar viņu ir ērti. Man liekās, kad tu slodzē šancē ar zivi, ar to garo ručku kaut kas nav.
Paldies! Ne asakas visiem!