home  back

Karogā krāsas ir vienādas

Latvijas vārdu pasaulē spodrina arī makšķerēšanas sporta panākumi

Aldis Jermaks, Latvijas Avīze 01-2012

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos vairākkārt pieminēti Latvijas makšķerēšanas sporta pārstāvji, to sasniegumi un valsts piešķirtās naudas balvas. Liela sabiedrības daļa nav pietiekami informēta un ir neizpratnē – par ko šāda uzmanība.

Situāciju skaidrot uzņēmās Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) vadītājs Jānis Stikuts, Latvijas karpu makšķerēšanas izlases treneris Ārijs Ūdris un pieredzējušais dalībnieks Aivars Rudzinskis.

A.Rudzinskis: – Makšķerēšanas sports ir ļoti populārs gan Latvijā, gan ārzemēs. Latvijā ik gadu notiek apmēram simt dažāda līmeņa sacensības dažādos makšķerēšanas veidos, tajos kopumā piedalās vairāk nekā tūkstotis dalībnieku. Šis sports popularizē makšķerēšanas attīstību kopumā, piesaista veselīgajam vaļaspriekam arvien jaunus entuziastus. Svarīgi saprast, ka atrašanās svaigā gaisā ar makšķeri vai spiningu rokās, pamatīga izstaigāšanās gar upes krastu vai vairāku kilometru noairēšana ezerā ir ne tikai lieliska atpūta intelektuālā darba darītājiem, bet arī ļoti pozitīvi ietekmē vispārējo veselības stāvokli, katrā ziņā daudz labāk nekā populārāko sporta veidu vērošana pie TV ekrāna. Savukārt dažāda starptautiska mēroga sacensību rīkošana jau ir lielisks mārketinga līdzeklis mūsu tūrisma industrijai. Tieši makšķerēšanas tūrisms ir viens no perspektīvākajiem tūrisma attīstības virzieniem Latvijas lauku rajonos. Panākumi starptautiskā mērogā, kādi ir Latvijas makšķerniekiem vairākos šī sporta veidos, neapšaubāmi popularizē mūsu valsti kopumā.

Ā.Ūdris: – Lielākā vai mazākā mērā visi esam savas valsts patrioti, sekojam līdzi savu sportistu startiem starptautiskajā mērogā un priecājamies par panākumiem, it sevišķi, ja kāds izlases formas tērpā kāpj uz goda pjedestāla un virs arēnas paceļas valsts karogs. Jo karogam krāsas ir vienādas, arī Latvijas himna skan tāpat, vienalga, vai medaļas saņem un tiek apbalvots šķēpmetējs vai makšķerēšanas sporta veida pārstāvis. Latvijas vārds ir izskanējis, un pasaulē daudzi cilvēki sāk pievērst uzmanību mūsu mazajai valstij. Ir tikai pareizi un taisnīgi, ka valsts savu iespēju robežās par šo propagandu un panākumiem sportistiem pateicas ar naudas balvām.

– Latvijā makšķerēšanas sportu organizē Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija, kādi ir tās mērķi un uzdevumi?

J.Stikuts: – LMSF mērķi un uzdevumi ir nodrošināt Latvijā atzīto ar makšķerēšanu un makšķerēšanas sportu saistīto organizāciju darbības koordināciju, to interešu pārstāvību un kopīgu interešu īstenošanu valstī, kā arī to pārstāvniecību starptautiskās organizācijās. Federāciju vadu jau trīsdesmit gadus, tā vienmēr darbojusies tikai uz sabiedriskiem pamatiem. Valdē ir deviņi locekļi, katrs atbildīgs par kādu no makšķerēšanas sporta veidiem, par Latvijas čempionāta organizāciju attiecīgajā veidā, kā arī valsts izlases komandas izveidošanu, jārūpējas par materiāli tehnisko nodrošinājumu un jāorganizē to līdzdalība starptautiskās sacensībās.

Tieši visiem minētajiem mērķiem un uzdevumiem pakārtota visa federācijas darbība. Dažubrīd rodas jautājums – vai LMSF ir saistīta ar zivju resursu izmantošanu Latvijas ūdenstilpēs. Atbilde ir viennozīmīga – jā. Zivju resursi, tāpat kā visa makšķerēšanas saimniecība – gan ar makšķerēšanas jomu saistītie normatīvie akti, gan materiālā sfēra – laivu bāzes, inventāra un ekipējuma ražošana un aprite, kas ir svarīga makšķerēšanai kā rekreācijas jomai, – ir vitāli svarīga arī makšķerēšanas sporta eksistencei. Nemaz nerunājot par vides aizsardzību, kura caurvij katra cilvēka dzīvi un darbību.

Makšķerēšana kā rekreācijas joma un makšķerēšanas sports ir atšķirīgas sfēras. Par sportu var runāt tikai tad, ja notiek sacensība starp cilvēkiem, turklāt, ievērojot vispāratzītus sacensību noteikumus. Sports nav cilvēka mērošanās ne ar dabas spēkiem, kā tas nosacīti ir burāšanā, ne skriešana vai peldēšana, vai pat atsevišķa badmintona spēle, kura notiek, lai uzturētu savu fizisko kondīciju vai vienkārši patīkami pavadītu brīvo laiku. Makšķerēšanu, lai gan tā var būt sportiska nodarbe, nekad nevajadzētu saukt par sportu. Paviršības valodā noved līdz diletantiskai izpratnei par sportu. Nereti saistībā ar makšķerēšanas sportu nākas oponēt cilvēkiem, kas uzskata ka makšķernieki nav sportisti, un nievājoši secina – kas nu tas par sportu… Tikai piemirst, ka tādējādi apliecina savu neizpratni. Tikpat labi varētu sākt filozofēt, ka peldētāji atpūtnieki nav sportisti, un no tā secināt, ka peldēšana nav sports. LMSF nu jau vairāk nekā desmit gadus ir starptautiskās konfederācijas CIPS sastāvā, kura apvieno aptuveni 100 valstu makšķerēšanas sporta federācijas no visiem kontinentiem. Makšķerēšanas sporta federācijas pasaulē un arī Latvijā nodarbojas ar daudziem dažubrīd atšķirīgiem šī sporta veidiem vai disciplīnām – pludiņmakšķerēšanu, mušiņmakšķerēšanu, karpu makšķerēšanu, makšķerēšanu jūrā, zemledus makšķerēšanu, spiningošanu. Līdzīgi kā, piemēram, vieglatlētikā eksistē šķēpa mešana, augstlēkšana vai skriešanas disciplīnas. Atsevišķi starptautiskajā līmenī tiek atzīts arī sieviešu, jauniešu un invalīdu sports. Pasaules līmeņa sacensības notiek aptuveni 30 disciplīnās. Piemēram, 2011.gada pasaules spēlēs Itālijā piedalījās aptuveni 2500 dalībnieku no 55 valstīm, kuri cīnījās par pasaules čempionu zelta medaļām 25 dažādās makšķerēšanas sporta disciplīnās. Minētajās spēlēs piecos sporta veidos startēja arī Latvijas izlases, kopā 30 cilvēku.

CIPS kā makšķerēšanas sporta pasaules konfederācija ir pasaules sporta kustības jumta organizācijas "Sport Accord" sastāvā līdztekus pazīstamo olimpisko sporta veidu futbola, svarcelšanas un citu starptautiskajām federācijām. Visiem zināmās SOK darbība aptver kaut nozīmīgu, taču tikai nelielu daļu no pasaules visaugstākajā politiskajā līmenī atzītās sporta kustības, proti, tikai tā dēvētos olimpiskos sporta veidus, kam tiek piešķirtas tiesības uzstāties olimpiskajās spēlēs. Diemžēl Latvijā daudzas atbildīgas personas šo ar sportu saistīto struktūru saprot visai aptuveni, tas nereti atspoguļojas gan augstākās sporta vadības, gan mediju un arī sponsoru attieksmē.

A.Rudzinskis: – Makšķerēšanas sporta federācija jau šobrīd dara samērā daudz, piesaistot līdzekļus gan no valsts, gan privātiem sponsoriem. Tomēr to nepietiek, un praktiski vienmēr valsts pārstāvēšana starptautiskā līmenī ir atkarīga ne tikai no sportista meistarības, bet pirmkārt no viņa paša spējām finansēt šādu dalību. Tas, nenoliedzami, ierobežo komandu komplektēšanas iespējas un negatīvi ietekmē sportiskos rezultātus. Arī inventāra un sagatavotības ziņā mēs mēdzam atpalikt no vadošajām valstīm, mūsu sportistiem joprojām pietrūkst iespēju trenēties un pilnvērtīgi sagatavoties sacensībām. Tieši tādēļ tie gadījumi, kad tiek izcīnītas uzvaras un medaļas, no sportiskā viedokļa ir vērtējami īpaši augstu.

Autora foto. Jānis Stikuts (no kreisās), Aivars Rudzinskis un Ārijs Ūdris ir par Latvijas vārda nešanu pasaulē. To arī veiksmīgi dara mūsu makšķernieki.

– Kādi ir lielākie mūsu makšķerēšanas sportistu panākumi pēdējos gados?

J.Stikuts: – Jāizceļ mūsu zemledus makšķerēšanas sportisti. Par galvenajiem konkurentiem pasaules zemledus makšķerēšanas sporta arēnā tiek uzskatītas Krievija un Latvija. Taču konkurence nemitīgi saasinās, tagad šim duetam pievienojusies Ukraina, ļoti spēcīgas komandas ir Polijai un Lietuvai. No visām komandām, kuras pastāvīgi piedalās pasaules čempionātos, Latvijas komandas reitings ir visaugstākais, tā divas reizes kļuvusi par pasaules čempionu komandu vērtējumā, visos čempionātos, izņemot 2009.gadu, Latvija ir bijusi medaļnieku skaitā, Latvijas komandas sastāvs ir pats titulētākais, tajā joprojām startē mūsu sporta veterāni, pasaules eksčempioni individuālajā vērtējumā Pēteris Lideris un Rita Verza-Grabovska. Mūsu sportisti godalgotas vietas ir izcīnījuši arī citos makšķerēšanas sporta veidos – gan mums eksotiskajā melno asaru spiningošanā, gan labāk pazīstamajos – spiningošanā no laivām, spiningošanā no krasta un arī pludiņmakšķerēšanā, tomēr šiem panākumiem nav īsti stabila rakstura. Kā pēdējais augstākais panākums tomēr jāatzīmē mūsu karpu makšķerēšanas komandas ļoti nopietnā konkurencē un sīvā cīņā ar Anglijas izlasi izcīnītās bronzas medaļas 2011.gada pasaules čempionātā Itālijā.

– Kur federācija saņem finansējumu savu uzdevumu sasniegšanai?

J.Stikuts: – Finansējums ir nopietnākais jautājums un arī problēma LMSF darbības nodrošināšanai, jo sevišķi, lai panāktu Latvijas komandu līdzdalību pasaules čempionātos. Valsts atbalsts sportam pārsvarā tiek realizēts ar Izglītības ministrijas palīdzību. Valsts finansējums, kuru sadala Latvijas Sporta federāciju padome un attiecīgi LMSF kā LSFP sastāvā ietilpstoša sporta federācija saņem no IZM, maigi izsakoties, ir niecīgs. Pēdējos gados tas ir simbolisku 3000 latu robežās. Tā ir neliela piedeva tiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai organizētu tās 16 – 17 Latvijas čempionātu sacensības, kuras katru gadu ir LMSF kalendārā. Līdzdalībai pasaules čempionātos valsts pamatbudžeta finansējums ir pietiekams, lai finansētu burtiski viena sportista līdzdalību, nez vai to var uzskatīt par nopietnu valsts atbalstu. Zemkopības ministrija, ja neskaita līdz pat 2011.gadam saņemto atbalstu Zivju fonda finansēto projektu ietvaros, vispār nefinansē sportu. Te gan jāatzīmē, ka 2010.gadā federācija līdzdalībai astoņos pasaules čempionātos saņēma būtisku finansiālu palīdzību no AS "Latvijas valsts meži". Galveno ieguldījumu LMSF darbībā dod divi avoti – privātie finansējumi, kurus nodrošina paši sportisti, un makšķerēšanas piederumu apritē iesaistīto privātfirmu, kā arī dažu pašvaldību visu veidu palīdzība. Visi piesaistītie līdzekļi tiek izmantoti tikai sporta pasākumu organizācijai, tajā skaitā valsts izlašu starta nodrošināšanai.

Valstī līdz šim nav īstas sporta stratēģijas. Plānveidīgas sporta veidu attīstības vietā liels darbalauks atstāts sportu atspoguļojošo mediju pārziņā. Savukārt mediju attieksme pret sporta veidiem ir savdabīgi, es teiktu, savtīgi selektīva. Attiecīgi selektīvs ir psiholoģiskais spiediens gan uz finanšu dalītājiem, gan uz sponsoriem. Neesmu futbola vai basketbola nīdējs, pats labprāt skatos augsta līmeņa spēles, taču jocīgi, ka ikdienā jau no rīta, visu dienu un vakarā mediji man "pumpē iekšā" ziņas par profesionālo sportistu gaitām ārzemju klubos, bet beigu beigās daži žurnālisti secina, ka tieši šie ir Latvijā populārākie sporta veidi. Neapšaubu bumbas spēļu popularitāti un ieguldījumu sporta kustībā, taču, kad jāapbalvo sportisti par izciliem sasniegumiem sportā, izrādās, ka šo veidu pārstāvji Latvijā nav spējīgi demonstrēt ko tādu, kas iekļautos noteiktajos kritērijos. Tas netraucē medijiem nepārtraukti prožektoru gaismā turēt bumbu spēles, runāt par talantiem šajos sporta veidos un brīnīties, ka tiem tiek piešķirts pārāk mazs valsts atbalsts. Pat filozofēt, ka būtu jāmaina kritēriji, kurus valsts izmanto, vērtējot sportistu sasniegumus un piešķirot finansējumu.

A.Rudzinskis: – Uzņēmumiem, kas valstī atrodas monopola stāvoklī un kā tarifi tiek regulēti, pareizi būtu piešķirt citādus, stingrākus noteikumus mārketingam, sabiedriskajām attiecībām un arī sponsorēšanai. Nepārvaldu detaļās tarifu aprēķināšanas mehānismus, piemēram, elektrībai vai gāzei, tomēr skaidri saprotu – ja "Latvijas gāze" sponsorē bobsleju, tad patiesībā to dara visi gāzes patērētāji. Man nav nekas pret bobsleju, tomēr es gribētu zināmas tiesības noteikt, kuru sporta veidu mana samaksātā nauda par gāzi atbalsta. Tirgū ar neregulētiem tarifiem es kā patērētājs taču varu izvēlēties, piemēram, ja man patīk hokejs, tad es eju uz to banku, kas atbalsta hokeju, nevis uz to, kas atbalsta basketbolu. Gadījumā ar monopolstāvokli tā nav – es kā privāts patērētājs nevaru izvēlēties citu gāzes vai elektrības piegādātāju.

– Par sasniegumiem starptautiskajās sacensībās 2011.gadā makšķerēšana naudas balvās no valsts saņēma 6006 latus, no tiem 1050 lati tika karpu makšķerniekiem par trešo vietu pasaules čempionātā.

J.Stikuts: – Ja neskaita dažādas spekulācijas ap makšķerēšanu un makšķerēšanas sportu, tajā skaitā ap faktu, ka makšķerēšanas sporta pārstāvji daudziem "īsto" sporta veidu faniem par izbrīnu bija daudzskaitlīgākie starp sportistiem, kuri saņēma 2011. gadā Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, it kā nav iemesla skumt par šo vērtējumu. Jo sevišķi tāpēc, ka valsts to neuztver kā nopietnu signālu, lai pārskatītu finansējuma piešķiršanas kārtību, un tas neko nemaina mums svarīgajā naudas saņemšanas jomā. Atliek secināt – kamēr nebūs nopietnas valsts stratēģijas sporta jomā, līdzekļu sadale sportam būs pakļauta pārlieku subjektīviem risinājumiem.

LMSF nav deklarējusi, ka ir kāds no makšķerēšanas sporta veidiem, kas būtu jāatbalsta speciāli. Mums visi veidi pārsvarā tiek atbalstīti vienlīdzīgi. Tomēr, domājot Latvijas vārda nešanu pasaulē, 2011. gads rādīja, ka Latvijai līdztekus zemledus makšķerēšanai un spiningošanai ir labs potenciāls arī karpu makšķerēšanas pasaules līmeņa sacensībās. Karpu makšķerēšanas sports, lai gan līdzīgi visiem makšķerēšanas sporta veidiem ir ļoti demokrātisks, pieejams daudzām vecuma grupām un dažādiem iedzīvotāju slāņiem, ir pats sarežģītākais un dārgākais no visiem veidiem, ja runa ir par augstu sasniegumu sportu. Vienlaicīgi ar 2011. gadā Latvijā sāktajām sacensībām jūras makšķerēšanā tas uzrāda gan dalībnieku strauju intereses izaugsmi, arī nepārtraukti augošu kvalifikāciju, sportā to var saukt par meistarību. Tā visspilgtāk tika nodemonstrēta 2011. gada pasaules čempionātā Itālijā, kad Latvijas komanda ieguva 3. vietu, un uzskatu, ka tas būtu jānovērtē. Oponentiem vai sporta "ekspertiem" vajadzētu tomēr zināt, cik laika un personisko resursu jātērē, lai apgūtu visus noslēpumus un iemaņas un varētu ar ambicioziem mērķiem pilnvērtīgi startēt pasaules līmenī. Mūsu medijos maz parādās informācijas par šo sporta veidu, un nez vai daudzi zina pat sacensību reglamentu. Acīmredzot retais zina, ka attīstītajās valstīs sacensībām karpu makšķerēšanā ir augsts prestižs, attiecīgi augsta ir arī konkurence pasaules čempionātos. Nepieciešamo resursu apjomu var raksturot ar nelielu piemēru – līdzdalība pasaules čempionāta sacensībās, neskaitot izdevumus, saistītus ar sagatavošanos šim pasākumam, vienam dalībniekam naudas izteiksmē parasti izmaksā aptuveni 1500 latus. Nedomāju kādu nobiedēt, bet vēl tikai neliels sīkums – ar naudu vien nepietiek, sportistam, kurš, starp citu, piedaloties sacensībās, neko nepelna, jāspēj ziedot nedēļu sava laika līdzdalībai vienās pasaules čempionāta sacensībās, jāmāk ar makšķerkātu ēsmu aizmest vismaz 150 metru tālu un jāpārzina gan attiecīgā ūdenstilpe, gan milzīgs karpu makšķerēšanas triku apjoms. Zinot visu šo fonu, spekulācijas, kas Latvijas medijos parādījās ap 300 latu naudas balvām, kuras Latvijas izlases sportisti 2011.gadā saņēma par 3.vietu pasaules čempionātā, būtu jāuzskata par nožēlojamām.

Share to Facebook