home  back

Makšķerēšanas sports Latvijā

Jānis Stikuts    LMSF prezidents         2010

Īsi par makšķerēšanu kā sporta veidu

Latvijā makšķerēšanas sports ieņem nozīmīgu vietu visās aktivitātēs, gan kopīgajā sporta sistēmā, gan tajās, kuras notiek, kā saka, brīvā dabā. Kopumā sportā Latvijā ir iesaistītas aptuveni 100 atzītas sporta veidu federācijas un asociācijas. Lai gan salīdzināt dažādus sporta veidus ir visai grūti, tomēr, izmantojot Latvijas Sporta federāciju padomes izstrādātos aktivitāšu kritērijus, kas tiek izmanoti, lai sporta organizācijām sniegtu valsts atbalstu, var secināt, ka makšķerēšanas sports visu sporta veidu sarakstā katru gadu diezgan stabili turas pirmajā divdesmitniekā. Gan ar relatīvi lielo dalībnieku skaitu un samērā veiksmīgu sacensību organizācijas sistēmu, gan ar Latvijas izlases komandu un atsevišķu sportistu sasniegumiem starptautiskajā līmenī.

Makšķerēšana kā aktīvās atpūtas sastāvdaļa vienmēr ir bijusi relatīvi  intīma nodarbe. Gan tādēļ, ka starp makšķerniekiem vienmēr ir valdījusi zināma konkurence, gan tādēļ, ka makšķernieki šo nodarbi izvēlas ar nolūku nedaudz atslēgties no civilizācijas un izbaudīt iespēju pabūt dabā. Tikai  pēdējā laikā, kad makšķerēšanā arvien plašāk sāk izplatīties kustība "ķer un atlaid" un arvien mazāku lomu spēlē noķerto un līdzpaņemto zivju daudzums, pamazām sāk veidoties apstākļi, kad makšķernieki nevairās no sava loma un paņēmienu publiskošanas. Tas būtiski maina makšķerēšanas sociālo klimatu un paver plašākas iespējas arī sportam.

Dažreiz vietā un nevietā tiek lietots jēdziens sporta makšķerēšana, makšķerēšana tiek dēvēta par sportu un tamlīdzīgi. Būtu jāsaprot, ka par sportu jārunā tikai tad, kad savā starpā sacenšas cilvēki un nevietā ir runāt par sportu, kad cilvēks savā nodabā makšķerējot cenšas apmānīt un pieveikt zivi.

Sports, kā parasti, piesaista tos makšķerniekus, kuri, lai pilnveidotos, grib savas iemaņas salīdzināt ar citiem. Makšķerēšanā šī salīdzināšana ir sarežģītāka nekā daudzos tradicionālajos sporta veidos, jo sacensības notiek brīvā dabā, kur katram vieta ir vai nu izlozēta, vai arī brīvi izvēlēta. Lai varētu objektīvi salīdzināt sportistu sniegumu, vides apstākļiem, proti, makšķerēšanas vietām ūdenstilpē ir jābūt iespējami vienādām. Saprotams, ka pie liela dalībnieku skaita mums pieejamajos ūdeņos to nav viegli nodrošināt. Pie tam rezultāti ir atkarīgi ne tikai no sportista fiziskās kondīcijas un makšķernieka specifiskajām iemaņām, bet lielā mērā arī no zivju uzvedības un sportista spējām prognozēt šo uzvedību un izmantot to savā labā.


Spiningošanas čempionāta uzvarētāji Daugavā pie Kokneses

Makšķerēšanas sports, kura sastāvā ir visdažādākie makšķerēšanas veidi, nav tikai vienveidīga makšķerēšana šī vārda elementārā nozīmē, tas ietver gan it kā relatīvi vienkāršu „pasēdēšanu" ar pludiņmakšķeri, gan aktīvu darbošanos ar spiningu vai mušiņmakšķeri. Ja aplūkojam katru no veidiem tuvplānā, var redzēt, ka jebkurā no tiem sacensību laikā notiek iespējami aktīva, ātra un mērķtiecīga darbošanās, kuras rezultāti ir atkarīgi gan no sportista teorētiskām zināšanām, gan no fiziskās sagatavotības un iemaņām. Tā, piemēram, pludiņmakšķerniekiem tiek dotas tikai trīs stundas, lai sportistam ierādītajā nelielajā vietā viņš atrastu pareizāko piebarošanas ēsmu, pievilinātu zivis un maksimāli daudz tās iegūtu savā lomā. Līdzīgi ir visos makšķerēšanas sporta veidos, - ierobežotā vietā, ļoti īsā laika posmā, parasti viena sacensību kārta ilgst trīs stundas, jāpierāda savas zināšanas un iemaņas. Pilnīgi saprotams, ka labu rezultātu nav iespējams sasniegt bez regulāriem treniņiem un attiecīgas sagatavotības.

Makšķerēšanas sportā Latvijā vadošā, tā sauktā, jumta organizācija ir Latvijas makšķerēšanas sporta federācija (LMSF), kura Latviju pārstāv arī vadošajā pasaules līmeņa organizācijā - Starptautiskajā makšķerēšanas sporta konfederācijā C.I.P.S. (Confederation Internationale de la Peche Sportive).  LMSF galvenie uzdevumi ir valsts čempionātu rīkošana, līdzdalība starptautiskajās sporta organizācijās un valsts izlašu veidošana. Oficiālie valsts čempionāti tiek organizēti 6 makšķerēšanas sporta veidos – zemledus makšķerēšanā, makšķerēšanā ar pludiņmakšķeri, spiningošanā no laivām, spiningošanas divcīņā, karpu makšķerēšanā un mušiņmakšķerēšanā. Jebkurās sacensībās dalībniekiem jāievēro arī vispārīgie makšķerēšanas noteikumi attiecīgajās ūdenstilpēs. Visos veidos notiek individuālās- komandu sacensības, lai iegūtu iespējami objektīvāku rezultātu, vairums čempionātu notiek vairākās kārtās. Izņēmums ir mušiņmakšķerēšanas čempionāts, kurš notiek tikai vienu dienu un kurā paredzēts tikai individuālais vērtējums. Lai sacensībās varētu piedalīties plašāks dalībnieku loks, sacensību sistēmā sava vieta ir korporatīvajām klubu vai lielo uzņēmumu sacensībām, piemēram, tādiem kā Lattelekom vai „ Rīgas satiksme” čempionātiem, starpbanku sacensībām un citiem firmu vai pašvaldību pasākumiem, kuri bieži notiek pēc vienkāršotiem un demokrātiskiem sacensību noteikumiem. Visām LMSF aktivitātēm var sekot internetā, mājas lapas adrese ir www.fishing.lv/weblog/sports.php (jaunā adrese 2023.gadā ir http://www.lmsf.lv/sakums/ J.S. )

Makšķerēšanas sporta veidi un čemponāti.

Sacensības zemledus makšķerēšanā vai, tā sauktajā, ziemas makškerēšanā ir visdemokrātiskākās, prasības dalībniekiem ir ļoti vienkāršas un tajā var piedalīties jebkurš, kurš aizrāvies ar šo makšķerēšanas veidu. Sacensībās atļauts izmantot tikai vienu ar mormišku aprīkotu mazmakšķerīti. Dalībnieki viena sacensību posma ietvaros darbojas divās kārtās, kuras notiek divas dienas, tie tiek izvietoti ierobežotās zonās, kur tie brīvi var pārvietoties un trīs stundu garumā pacensties iegūt iespējami lielu lomu. Uzvarētāju nosaka pēc abās dienās iegūto vietu summas.


Latvijas izlases komanda zemledus makšķerēšanas pasaules čempionātā Polijā

Pludiņmakšķerēšanas sacensības notiek atklātu ūdeņu sezonā pēc līdzīgas shēmas – katram dalībniekam tiek ielozēta noteikta, parasti, 10 m plata krasta zona, kurā viņš trīs stundas var darboties ar pludiņmakšķeri. Būtiski ir tas, ka makšķerējot atklātos ūdeņos rezultātus nozīmīgi iespaido iebarošana, kas ļauj pievilināt zivis no tuvākās apkārtnes, koncentrēt un aktivizēt tās tieši katra dalībnieka makšķerēšanas vietā. Bez tam modernajā pludiņmakšķerēšanā, lai makšķernieks jebkuros apstākļos varētu gūt iespaidīgus lomus un sasniegt augstu rezultātu sacensībās, tiek izmantoti ļoti specializēti makšķerrīki, piemēram, 13 metrus garas štekermakšķeres,  kuru cena var būt ļoti augsta.

Nedaudz atšķirīgas ir sacensības spiningošanā, kas ir viens no visplašāk izplatītajiem makšķerēšanas veidiem. Tās parasti notiek no laivām. Jāatzīmē, ka iepriekšējos gados populārās sacensības, tā dēvētajā, tautas klasē, kad divi dalībnieki darbojās no vienas laivas un loms, lai to fiksētu, bija jāizved krastā, pēdējos gados ir būtiski mainītas. Viena no mūsdienīga makšķerēšanas sporta iezīmēm ar retiem izņēmumiem ir tā, ka noķertās zivis pēc to nosvēršanas vai izmērīšanas tiek atlaistas atpakaļ ūdenī. Tas bija par iemeslu spiningošanas sacensību organizācijas un noteikumu izmaiņām. To rezultātā pēdējos gados sacensības dalībnieku laivā atrodas arī tiesnesis, kurš pirms zivs atlaišanas to izmēra un reģistrē. Tā kā laivās ir trīs dalībnieki, parasti tās tiek aprīkotas arī ar pietiekoši jaudīgiem motoriem. Saprotams, tas viss sadārdzina sacensību norisi.

Spiningošanas sacensībās tiek pieļauta tikai spiningošana (velcēšana ir aizliegta) un jebkuru mākslīgo ēsmu izmantošana. Sportista iegūto vietu katrā kārtā nosaka, izmantojot noķerto zivju garuma mērījumus, par Latvijas čempionu kļūst tas, kurš sezonas garumā notiekošajās 4 kārtās ieguvis mazāko vietu summu.


Latvijas 2009.gada karpu čempionāta dalībnieki pie Viešura ezera

Tipisks „ķer un atlaid” principa piemērs ir pēdējā laikā arvien populārākās sacensības karpu makšķerēšanā. To būtiskā atšķirība ir tā, ka dalībnieki ir 2 -3 cilvēku komanda, kura savā ielozētajā sektorā darbojas vairākas diennaktis bez pārtraukuma, pie tam visas noķertās zivis ir dzīvas jāatlaiž ūdenī. Tā kā šajā makšķerēšanas veidā iznāk sastapties ar ļoti lieliem, līdz pat 20 kg smagiem karpu eksemplāriem, makšķernieku aprīkojums ir visai specifisks, - tajā ietilpst gan augstas klases spoles un kāti, gan tādas lietas kā teltis, kur komanda var pāris diennaktis nodzīvot jebkuros laika apstākļos, gan tādi „sīkumi” kā elektroniskie signalizātori, tīkliņi – uzglabāšanas maisi lielu zivju saudzīgai uzglabāšanai un somas to svēršanai. Vienlaicīgi karpu makšķerniekiem, kuri grib sasniegt augstus rezultātus, jārēķinās arī ievērojamiem izdevumiem, kuri jēbkurās sacensībās jāinvestē iebarošanas ēsmās.

Viens no demokrātiskākajiem vasaras makšķerēšanas sacensību veidiem Latvijā ir spiningošanas divcīņa. Tajā ir iekļauta spiningošana no laivas, kura parasti notiek bez tiesneša klātbūtnes laivā. Attiecīgi, var izmantot mazākas 2-vietīgas laivas un spiningot arī Latvijas zivīm bagatākajos ezeros, piemēram, Engures ezerā vai Babītes ezerā, kuros dabas aizsardzības nolūkos izmantot laivas ar motoriem, ir aizliegts. Otra divcīņas komponente ir  sacensības mērķī mešanā.  Kopējo rezultātu iegūst summējot punktus, kuri proporcionāli loma svaram, ar punktiem, kuri iegūti ar spiningu izpildot 10 metienus Ārenberga mērķī. Starptautiskā mērogā šadas sacensības nenotiek, jo problēma ir ar loma fiksēšanu un zivju atlaišanu ūdenī.

Mušiņmakšķerēšanas čempionāts Latvijā jau vairāk kā 10 gadus notiek ikgadējā tradicionālā mušiņmakšķerēšanas rudens festivāla ietvaros, septembra pēdējā sestdienā Gaujā pie Siguldas. Katram dalībniekam upē tiek ierādīta darbības zona, kuru kontrolē arī tiesnesis. Katra noķertā zivs, pārsvarā tās ir alatas, tiek izmērīta un atlaista. Uzvarētājs ir makšķernieks, kuram loma kopējais garums ir vislielākais. Šis čempionāts raksturīgs ar to, ka tajā ik gadu piedalās dalībnieki arī no kaimiņvalstīm  - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Somijas un citām.

Latvijas makšķernieki starptautiskajā arēnā.

Latvijas makšķerēšanas sporta līmeni lielā mērā raksturo mūsu izlases komandu sniegums pasaules un Eiropas čempionātos. Pateicoties pēdējos gados nozīmīgajam Zivju Fonda atbalstam Latvijas makšķernieku izlases regulāri piedalās C.I.P.S. pasaules čempionātos dažādos makšķerēšanas veidos – pludiņmakšķerēšanā, foreļu spiningošanā no krasta, spiningošanā no laivām, karpu makšķerēšanā, melno asaru makšķerēšanā un zemledus makšķerēšanā.  Tādā veidā tiek demonstrēts gan Latvijas makšķernieku līmenis, gan popularizēta Latvija, kā valsts ar civilizētiem makšķerēšanas resursiem.

Vislielākos panākumus Latvijas sportisti pasaules čempionātos ir guvušas zemledus makšķerēšanā ar mormišku. Šajā sporta veidā Latvija ir viena no atzītiem pasaules līderiem, Latvija pati ir organizējusi divus pasaules čempionātus,  2 reizes ir izcīnījusi pasaules čempiona nosaukumu komandu vērtējumā 2004.gadā Latvijā un 2007.gadā Polijā.  Mūsu sportists Pēteris Lideris divas reizes ir izcīnījis pasaules čempiona nosaukumu individuālajā vērtējumā, bet vienīgā sieviete pasaulē, kura arī ir izcīnījusi šādu nosaukumu, ir Rita Verza-Grabovska. Sacenšoties ar visiem kopējā konkurencē, viņa pasaules čempiona nosaukumu izcīnīja 2009.gada pasaules čempionātā Polijā.

Vēl var atzīmēt  Latvijas pārstāvja Normunda Grabovska ļoti lielajā pludiņmakšķernieku konkurencē izcīnīto sudraba medaļu 2007.gada


Pēteris Lideris – divkārtējais pasaules čempions zemledus makšķerēšanā

 pasaules čempionātā Ungārijā, Latvijas komandas sudraba medaļas spiningošanā no laivām 2007.gadā Krievijā un komandas bronzas medaļas 2007.gada pasaules čempionātā melno asaru spiningošanā Spānijā.

Pēdējos gados makšķerēšanas sporta popularitāte pasaulē nepārtraukti aug un arvien jaunas valstis pievienojas starptautiskajiem pasākumiem. Līdz ar to konkurence aug un arvien grūtāk ir iegūt augstas vietas un noturēties sasniegtajā līmenī.

 

 

Share to Facebook