home  back

LATVIJAS TEHNOLOĢISKAIS CENTRS
(1991 – 2019)

Jānis Stabulnieks
Dr.habil.ing.sc., LTC direktors 1993 - 2019

SATURS

1991-1993

Priekšvēsture

1991.gadā Latvijā, kad tā atguva savu neatkarību un sāka radikāli pārveidot savu ekonomisko un izglītības un zinātnes sistēmu atbilstoši pasaules attīstīto valstu pieredzei, tika likti pamati arī stratēģijai par efektīvu zinātniski-tehniskā potenciāla izmantošanu un jaunu zinātņietilpīgu produkciju ražojošu uzņēmumu attīstību. Pirmais solis tehnoloģiski orientētas uzņēmējdarbības attīstības atbalstam un jaunu zinātņietilpīgu produkciju ražojošu uzņēmumu attīstības veicināšanai bija valsts piešķirtais finansējums tirgū pieprasītu pētījumu veikšanai un tādu uzņēmējdarbības veicināšanas struktūru kā tehnoloģiskie centri un parki izveidošanai.

1991.gada janvārī, neatkarīgās valsts aizstāvēšanas barikāžu dienās, pie jaunizveidotā Ministru Kabineta Ministru Prezidenta Ivara Godmaņa padomnieku zinātnes jautājumos Ēvalda Ikaunieka un Ata Kapenieka vadībā tika izveidota “netradicionāli domājošu zinātnieku grupa”, kurā tika aicināti piedalīties visu tajā laikā esošo zinātnisko institūtu netradicionāli domājošie darbinieki, kas spētu ģenerēt “trakas” idejas jaunajai Latvijas valstij stratēģiski svarīgu objektu aizsardzībai – galvenokārt Latvijas televīziju. Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis darbam šajā grupā nozīmēja Energoelektronikas laboratorijas vadītāju Jāni Stabulnieku.

Grupas uzdevums bija ierosināt dažādus nevardarbīgus pasākumus, kas, iespējamā militārā iebrukuma gadījumā, varētu aizkavēt notiekošo kaut vai uz 5 minūtēm, lai paspētu noraidīt informāciju par notiekošo Latvijas tautai un visai pasaulei. Te bija idejas gan par poliuretāna putu un citu āti cietējošu materiālu pielietojumu, gan Valmieras stikla šķiedras stikla lodīšu izbēršanu uz koridoru grīdām, gan vilku lamatu izvietošanu uz studijas mājas jumta helikopteru uzbrukuma gadījumā. Paldies Dievam, tas viss nebija vajadzīgs.

Tā paša gada septembrī, kad situācija Latvijā jau bija normalizējusies, Atis Kapenieks, kas bija nozīmēts par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktoru (91-97; tagad – RTU Tālmācības studiju centra direktors, profesors, Vidzemes augstskolas zinātnes prorektors), dažus no bijušās “trako grupas” uzaicināja piedalīties ministrijas darba grupā, lai iepazītos ar Eiropas un citu valstu pieredzi uz zināšanām balstīta biznesa veicināšanā. Konkrēti ar biznesa inkubatoriem, tehnoloģiskajiem centriem un zinātnes parkiem, kas bijušajā Padomju Savienībā un, protams, arī Latvijā, bija pilnīgi nepazīstami un sveši jēdzieni.

Šo ideju no Vācijas bija atvedusi toreiz šī departamenta darbiniece Inese Vaidere (vēlāk Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, LU profesore, tagad Eiropas Parlamenta deputāte).

1992.gadā izveidotā darba grupa izstrādāja koncepciju Tehnoloģisko centru attīstībai Latvijā. Tajā pašā gadā četriem darba grupa pārstāvjiem (A.Kapenieks, J.Balodis (IZM), J.Stabulnieks (FEI), J.Gabrusenoks (CFI)) ar Vācijas Zinātnes ministrijas atbalstu bija iespēja apmeklēt vairākus tehnoloģiskos centrus Vācijā, t.sk., Vārnemundes (Rostokas) Tehnoloģisko centru, kas vēlāk kļuva Vācijas atbalsta programmas jaunajām ES kandidātvalstīm “TRANSFORM” koordinatoru un sadarbības partneri vēlāk nodibinātajam Latvijas Tehnoloģiskajam centram.

Šajā pašā gadā notika pārrunas ar vairāku bijušo Zinātņu akadēmijas institūtu vadītājiem par iespējamo ieinteresētību un atbalstu pirmajam tehnoloģiskajam centram Latvijā gan infrastruktūras izmantošanas, gan zinātniskās sadarbības jomā. Vislielāko atsaucību izrādīja Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) direktors akadēmiķis Juris Ekmanis un tika noslēgts līgums ar IZM par jaundibināmā tehnoloģiskā centra statūtu izstrādi un infrastruktūras sagatavošanu pirmajiem darbības gadiem. Ņemot vērā šajā laikā esošo politisko un ekonomisko situāciju, šis bija ārkārtīgi drosmīgs solis un, kā izrādījās vēlāk, tika likts pamats veiksmīgai zinātnes un biznesa sadarbībai.

Retrospektīvi skatoties, var teikt, ka ideja par Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) izveidošanu dzima uz barikādēm un tā iniciatorus un atbalstītājus joprojām sauc par LTC “krustmāti” - Inesi Vaideri, “krusttēvu” - Ati Kapenieku un “patronu” - Juri Ekmani.


Prof. Inese Vaidere


Akad. Juris Ekmanis


Prof. Atis Kapenieks

1993 – 2007

Uz zināšanām balstīta biznesa inkubators

Tā, 1993.gada 3.jūnijā FEI telpās, 311.istabā tika sasaukta Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) dibināšanas kopsapulce, kurā piedalījās
Ilmārs Grīntāls, pārstāvot Rīgas pilsētas valdi,
Andris Kārkliņš, pārstāvotRīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valdi,
Juris Ekmanis, pārstāvot Latvijas Zinātņu akadēmiju,
Jānis Kalnačs, pārstāvot Fizikālās enerģētikas institūtu un
Narimants Salenieks, pārstāvot Latvija Zinātniski tehnisko biedrību savienību.

Kopsapulcē piedalījās arī Atis Kapenieks, Juris Jākobsons (IZM) un Jānis Stabulnieks (Tehnoloģisko centru dibināšanas iniciatīvas grupa). Kopsapulce pieņēma LTC statūtus un ievēlēja Valdi sekojošā sastāvā: J.Ekmanis, N.Salenieks, A.Kārkliņš, J.Kalnačs. Par Valdes priekšsēdētāju ievēlēja akadēmiķi Juri Ekmani un revidentu I.Grīntālu.

Saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem LTC juridiskais statuss ir bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tā galvenie mērķi ir

- uz zinātnisko pētījumu praktiski pielietojamo rezultātu bāzes sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos un attiecīgas produkcijas ražošanu,

- nodrošināt saiti starp saimnieciskajiem uzņēmumiem un zinātniskajām un izglītības iestādēm,

- sniegt palīdzību jauniem uzņēmumiem riska kapitāla saņemšanā un veicināt mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanu,

- sekmēt starptautisko saimniecisko un zinātnisko sadarbību augstas kvalitātes produkcijas izstrādē un ražošanā,

- radīt darba vietas augsti kvalificētiem speciālistiem un zinātniskiem darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu zinātnisko un augstāko mācības iestāžu reorganizācijas rezultātā,

- konsultēt jaunos uzņēmējus mārketinga un citos uzņēmējdarbības jautājumos.

Šie mērķi tika uzstādīti, ņemot vērā esošo situāciju Latvijas zinātniskajās institūcijās, kurās reorganizācijas rezultātā nodarbināto skaits inženierzinātnēs bija samazinājies vairāk nekā 6 reizes.

Pēc tam notiekošā Valdes sēdē par LTC direktoru ievēlēja Jāni Stabulnieku un galveno grāmatvedi Rutu Gusti.

LTC darbības nodrošināšanai tika noslēgts līgums ar IZM - “Latvijas Tehnoloģiskais centrs: infrastruktūras nodrošinājums, pakalpojumi centrā iekļautajām darba grupām un jauniem maziem uzņēmumiem”, kurš lielākā vai mazākā apjomā turpinājās līdz 2007.gadam, kad, izbeidzoties valsts atbalsta finansējumam, LTC pārtrauca savu darbību kā tehnoloģiskā biznesa inkubators. Tam pamats bija Ekonomikas ministrijā izstrādātā un Ministru Kabinetā pieņemtā Biznesa inkubatoru programma, kas neparedzēja atbalstu biznesa inkubatoriem Rīgā un Rīgas reģionā.

1994./95.gadā tika izveidota pirmā LTC vadības komanda, pieņemot darbā Dr.Venti Purgali par projektu vadītāju un Ligiju Ciekuri par biroja vadītāju.

1997.gadā tika reģistrētas izmaiņas LTC dibinātājos: Rīgas pilsētu pārstāv Rīgas Dome (Rīgas pilsētas valdes un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas valde vietā), bet 2003.gadā LTC dibinātājs “Latvijas zinātniski tehnisko biedrību savienība” nodod savas kapitāldaļas meitas uzņēmumam “Latvijas Nacionālā kvalitātes biedrība”, kas pārtrauca savu darbību 2019.gadā.

1993.gada septembrī LTC atbalstu savai darbībai saņēma pirmie pieci jaundibinātie uzņēmumi – Lāsma (elektrotehnika), Virsma (vides aizsardzība), Elkurs (ķīmijas tehnoloģijas), PMT (polimēru materiālu tehnoloģijas), Almola (satelīttehnoloģijas), bet līdz gada beigām jau tika sniegts atbalsts 10 tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem ar 57 nodarbinātiem. Lai to nodrošinātu, pateicoties līgumam ar IZM, FEI ēkā tika sagatavotas telpas 600 m2 platībā un piedāvāti arī citi infrastruktūras pakalpojumi. Jaunie uzņēmumi tika uzņemti pamatojoties uz motivētu iesniegumu, biznesa plānu un LTC Valdes lēmumu.

Kā būtisks lēmums, kas tiešām sniedza reālu atbalstu jaunajiem uzņēmumiem, bija panāktā ar IZM vienošanās, ka jaunie uzņēmumi pirmajā darbības gadā maksā tikai 20% no reālajām infrastruktūras pakalpojumu izmaksām un, atkarībā no biznesa plāna un gada laikā sasniegtajiem rezultātiem, katru nākošo gadu attiecīgi palielinās, lai 5 gadu laikā sasniegtu 100%. Citi pakalpojumi, kā konsultācijas uzņēmējdarbības un finanšu jautājumos, autortiesību aizsardzība, piedalīšanās izstādēs, starptautiskā sadarbība u.c., saskaņā ar līgumu ar IZM un LTC darbības nolikumu tika klasificēti kā bezmaksas pakalpojumi.

Līdz 2007.gada beigām LTC atbalstu lielākā vai mazākā mēra saņēma 88 tehnoloģiski orientēti uzņēmumi (2.pielikums), gadā vidēji sniedzot atbalstu 25 – 30 uzņēmumiem, un izmantotā platība FEI telpās sasniedza 2200 m2. Nodarbināto skaits atbalstītajos uzņēmumos vidēji bija 183 darbinieki, no kuriem 31 ar zinātnisko grādu, 105 ar augstāko izglītību. Kopējais LTC atbalstīto uzņēmu apgrozījums sasniedza 6 milj. EUR gadā. No 67 LTC inkubatoru atstājušiem un pirmo attīstības fāzi izgājušiem uzņēmumiem, pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, 58 sekmīgi turpina šeit uzsākto darbu. Kā spēcīgākos no tiem var nosaukt uzņēmumus BIOSAN, ELMI, SILVANOLS, Biotehniskais centrs - BTC, VIRSMA, ENERGOLUKSS, LĀSMA, BIOEFEKTS u.c. Darbs ar jauniem tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem uzskatāmi ir parādījis, ka ir nepieciešamas valsts programmas inovatīvai uzņēmējdarbībai, kas palīdzētu tām nodrošināt saikni ar zinātniskām institūcijām un izveidot jaunas ražotnes ar visām no tā izrietošām sekām: jaunas darba vietas, augstas pievienotās vērtības produkti, eksporta palielināšanās, valstij samaksāto nodokļu apjoms u.c.

Bez tam šajā laika periodā par jautājumiem, kas saistīti tieši ar LTC darbību, gan par inovāciju un inovācijas sistēmas izveides problēmām, vidēji katru gadu Latvijas un ārvalstu medijos un konferenču materiālos tika publicēti bija 50 - 60 tematiskie raksti un informatīvie materiāli. Tika sagatavota un sekmīgi aizstāvēta viena no Latvijā pirmajām doktora disertācija par inovatīvo darbību (G.Lapiņa). Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka LTC un LTC Valdē kopā strādāja 7 zinātņu doktori, 2006.gada 20.martā Latvijas Tehnoloģiskais centrs tika reģistrēts Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā – Reģistrācijas apliecība Nr.64066 un ieguva LR likumā par zinātnisko darbību noteikto zinātniskās institūcijas statusu.

1996.gadā tika Izveidots LTC datortīkls ar interneta pieslēgumu 10 uzņēmumiem un izveidota pirmā LTC mājas lapa www.edzi.lza.lv/ltc (V.Purgalis). 1998.gadā – jauna interneta vietne www.innovation.lv/ltc, kas darbojās līdz 2020.gadam, kad tika izveidota jauna vietne – www.techcenter.lv (I.Vīksna).

2004.gadā, saskaņā ar izmaiņām likumdošanā par uzņēmējdarbības formām, LTC Dibinātāju kopsapulce sāk diskusijas arī par izmaiņām LTC juridiskajā statusā. Tika pieņemts lēmums par pāreju no juridiskā statusa “Bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību” uz sabiedriskas organizācijas statusu “Nodibinājums”, kas tika reģistrēts UR 2004.gada 23.decembrī. Līdz ar to, saskaņā ar likumu par sabiedriskām organizācijām, kas nosaka, ka “Nodibinājuma” Valdē vairs nevar tik ievēlēti dibinātāju pārstāvji un Valdes priekšsēdētāju ievēl pati Valde, tika ievēlēta pirmā nodibinājuma Valde – J.Stabulnieks (Valdes priekšsēdētājs), R.Guste (Finanšu daļas vadītāja), I.Vīksna (projektu vadītājs). Valde šādā sastāvā darbojās līdz 2019.gada 29.novembrim.


Dr.hab.sc.ing. Jānis Stabulnieks


Ruta-Regīna Guste


Ints Vīksna

LTC, kā tehnoloģiskā biznesa inkubators, saviem sadarbības uzņēmumiem regulāri sniedza sekojošus pakalpojumus :

Kā visefektīvākais pakalpojums, ko projektu ietvaros LTC sniedz jaunajiem uzņēmumiem, ir starptautisko sadarbības partneru meklēšana un jauno inovatīvo produktu eksporta veicināšana. Tā, pateicoties LTC starptautiskām aktivitātēm, jaunus eksporta tirgus atrada kompānijas BIOSAN, BTC un ELMI, kuras , starp citu, bija Latvijas Eksporta balvas laureāti 2005. un 2007.gadā. Tas viss bija iespējams pateicoties sadarbībai ar Vispasaules Zinātnes parku asociāciju – IASP, Eiropas Biznesa un inovācijas centru asociāciju – EBN, starptautisko ekspertu grupu – SPICE, Vācijas tehnoloģisko parku un centru asociāciju – ADT, Eiropas biznesa inkubatoru programmu – G2G (Gate to Growth), Baltijas Zinātnes parku un inovācijas centru asociāciju – BASTIC, kuru aktīvs biedrs ir Latvijas Tehnoloģiskais centrs.

Sabiedriskās aktivitātes un publicitāte

1994.gada 2.jūnijā, atzīmējot LTC viena gada jubileju, LTC telpās tika noorganizēta pirmā izstāde, kurā 9 no 14 LTC uzņēmumiem parādīja savu produkciju, kas lielākā vai mazākā apjomā bija atradušas savu tirgus nišu. Pasākumā piedalījās Ministru Prezidents Valdis Birkavs, viņa padomnieks zinātnes jautājumos Ēvalds Ikaunieks, IZM zinātnes departamenta vadītājs Atis Kapenieks, FEI direktors Juris Ekmanis un FEI zinātnisko laboratoriju vadītāji, visi LTC dibinātāju pārstāvji un Vācijas Vārnemundes Tehnoloģiskā centra (TZW) pārstāvis Karls-Heinzs Klingers. Kopumā pasākumā piedalījās 60 zinātnes un tehnoloģiju attīstībā ieinteresētas personas.

No kreisās: A.Kapenieks, J.Ekmanis, J.Stabulnieks, V.Birkavs, Ē.Ikaunieks

1996.gadā 18.septembī tajā brīdī Latvijā esošo tehnoloģiskā biznesa atbalsta struktūru pārstāvji J.Stabulnieks (Latvijas Tehnoloģiskais centrs), L.Ribickis (Latvijas Tehnoloģiskais parks), J.Smilga (Radioelektronikas tehnoloģiju centrs) un J.Avotiņš (Salaspils Tehnoloģiskais centrs) parakstīja vienošanos par Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTICA) dibināšanu. Vēlāk asociācijai pievienojās praktiski visas līdzīgas biznesa atbalsta struktūras (Nordic Industrial Park, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Tukuma biznesa inkubators, Ogres biznesa inkubators, Cēsu biznesa inkubators, Latgales aparātbūves centrs Rēzeknē, Līvānu biznesa inkubators), kā arī individuālas personas, ieinteresētas tehnoloģiskā biznesa attīstībā. No dibināšanas brīža līdz 2017.gadam LTICA Valdes priekšsēdētāja pienākumus izpildīja J.Stabulnieks (LTC), pēc tam – I.Vīksna (LTC).


LTICA biedri (2010) : no kreisās: A.Lapiņš (Cēsis), M.Igavens (Rēzekne), V.Egle (LTC), R.Guste (LTC), J.Stabulnieks (LTC), A.Kore (LTC), E. Moiseja (NIP), P.Reihmanis (LTP), D.Reizniece (Ventspils), V.Mihailovs (LTP), U.Omons (Ogre) , I.Vīksna (LTC), A.Lūsis (CFI), J.Balodis (LTC), J.Smilga (LEBIC).

1996.gada 19.septembrī tika organizēta izstāde “Tehnoloģiskie centri Latvijā – instruments uzņēmējdarbības veicināšanai”. Izstādes mērķis bija izvērtēt LTC 3 gadu darbības pieredzi un rezultātus, kā arī informēt sabiedrību par iespējām, ko var dot sadarbība ar jaunām biznesa atbalsta struktūrām. Pirms izstādes atklāšanas notika pirmā LTC sasauktā preses konference, kurā uz jautājumiem atbildēja visu tajā laikā esošo tehnoloģisko centru pārstāvji un Vācijas Vārnemundes Tehnoloģiskā centra pārstāvis (TZW) K.H.Klingers. Masu medijus pārstāvēja lielākie Latvijas mediji: Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Diena, Neatkarīgā rīta avīze, Latvijas Vēstnesis u.c.

Izstādē savu produkciju demonstrēja 25 uzņēmumi no LTC, 6 - no Salaspils Tehnoloģiskā centra, 5 – no Radioelektronikas tehnoloģiskā centra, 5 – no Latvijas Tehnoloģiskā parka, 3 – no Kauņas Inovācijas centra un 6 – no Tartu Zinātnes parka.

Pasākumā piedalījās IZM ministrs P.Cimdiņš, IZM pārstāvji V.Egle un A.Kapenieks, Ekonomikas ministrijas Parlamentārā sekretāre I.Vaidere, LZA akadēmiķi J.Stradiņš, U.Viesturs un A.Siliņš, kā arī pārstāvji no Rīgas Domes, Latvijas Attīstības aģentūras (tagad LIAA), Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvji. Kopā 240 dalībnieki. Noslēguma tika parakstīts Baltijas Zinātnes / tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas - BASTIC dibināšanas līgums.

1997.gadā LTC pārstāvis (J.Stabulnieks) tiek uzaicināts un sāk regulāri iedalīties Latvijas Inteliģences apvienības rīkotajos pasākumos un tiek iekļauts šis apvienības valdē.

1999.gadā IZM nozīmē LTC pārstāvi (J.Stabulnieku) dalībai ES 5.Ietvarprogrammas Inovācijas un mazo un vidējo uzņēmumu horizontālajā apakšprogrammas programkomitejā un uzdod sniegt konsultācijas Latvijas uzņēmumiem par iespējām piedalīties ES 5.Ietvarprogrammas MVU attīstībai paredzētajos projektos. 2001.gadā ar IZM rīkojumu, J.Stabulnieks tiek nozīmēts kā pārstāvis EK 5.IeP programmas “Inovācija un MVU” programkomitejā un sāk pildīt šīs programmas Nacionālā kontaktpunkta funkcijas.

Sakarā ar to, kā arī pateicoties citām LTC aktivitātēm dažādos EK projektos, LTC organizēja „Inovācijas dienas” Latvijas reģionos (Valmiera, Ventspils, Līvāni, Aizkraukle, Saldus, Liepāja, Viļāni, Madona u.c.), kurās tika skaidrota inovācijas būtība, zināšanu loma ekonomikas attīstībā, iespējas piedalīties EK projektos (6.un 7.IeP, EUREKA, INTERREG), apskatīti tehnoloģiju pārneses jautājumi un atsevišķu EK projektu rezultāti u.c.

Ar Ministru Kabineta 2000.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.268 tika nodibināta darba grupa Nacionālās inovāciju koncepcijas projekta izstrādei. Tās sastāvs: J.Stabulnieks (LTC, darba grupas vadītājs), V.Avotiņš (LAA, vadītāja vietnieks), R.Aļeksejenko (Ek.min), J.Bārzdiņš (LU), R.Bika (Fin.min), A.Burka (Ek.Min), V.Dimza (IZM), G.Kokins (Parekss banka), V.Rantiņš ( Mašīnbūves asociācija), L.Ribickis (RTU), J.Vanags (SIA Biotehniskais centrs), U.Viesturs (LU). 2001.gada 27.februārī MK apstiprina izstrādāto koncepciju un uzdod Ekonomikas ministrijai izveidot darba grupu, lai izstrādātu Latvijas Nacionālo inovācijas programmu līdz 2002.gada martam.

DARBA GRUPAS vadītājs J.Stabulnieks – Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors

DARBA GRUPAS locekļi:
R.Aļeksejenko – Ekonomikas ministrijas Rūpniecības attīstības nodaļas vadītājs,
Z.Aumeisters – Patentu valdes direktors,
V.Dimza – Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Zinātnes nodaļas vecākais referents,
I.Feiferis – Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents,
E.Karnītis – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes loceklis,
O.Kehris – Sabiedriskās organizācijas “Ekonomistu apvienība 2010” prezidents,
A.Liepiņš – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks,
U.Osis – Tautsaimniecības padomes loceklis,
I.Osmanis – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izpilddirektors,
V.Purvinskis – Latvijas Universitātes rektora padomnieks,
N.Salenieks – Rīgas Tehniskās universitātes profesors,
U.Viesturs – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors.

2002.gada 26.martā MK pieņem “Nacionālo inovācijas programmu – 2003 - 2006” un iekļauj to Nacionālo programmu sastāvā, nozīmējot Ekonomikas ministru kā atbildīgo par tās izpildi.

Šajā programmā formulētā definīcija “Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā” vēl šodien tiek lietota dažādos Valsts likumos un normatīvajos aktos.

Inovācijas popularizēšanas pasākumos un populārzinātniskajos rakstos bieži tika izmantota arī Somijas premjerministra Esko Aho skaidrojums “Ja zinātne ir process, kurā nauda tiek pārvērsta zināšanās, tad inovācija ir process, kurā zināšanas tiek pārvērstas naudā.”

2002.gadā pēc IZM iniciatīvas LTV1 tiek uzsākts raidījumu cikls “XXI gs. kopā ar zinātni”, kuros vienu reizi mēnesi LTC direktors J.Stabulnieks iepazīstināja un intervēja kādu no LTC firmām.

Lielu zinātniskās un biznesa sabiedrības atsaucību guva 2003.gada 12.jūnijā notikušais LTC 10 gada jubilejai veltītais pasākums. Tajā jau tradicionāli tika izveidota praktiski visu 33 LTC uzņēmumu produkcijas izstāde un FEI lielajā zālē notika radoša diskusija par inovāciju un tehnoloģiski orientēta biznesa attīstību Latvijā. Diskusijā piedalījās Juris Ekmanis - LTC Valdes priekšsēdētājs, Jānis Stabulnieks – LTC direktors, Imants Freibergs – Latvijas Republikas Prezidentes kanceleja, Juris Lujāns - Ekonomikas ministrs, Valdis Egle - Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Karls-Heinzs Klingers – Vācijas sadarbības firmas TEHNOSTART prezidents, Raivo Tamkivi – Tallinas Inovācijas centra direktors, Vita Kripiene – Kauņas Inovāciju centra direktora vietniece, Juris Kokle – Latvijas Mobilā telefona ģenerāldirektora vietnieks, Leonīds Ribickis - RTU prorektors, Vilnis Rantiņš - Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas prezidents, Jānis Smilga - Elektrotehniskās rūpniecības inovāciju centra direktors, Marks Šneiders – IRC CU pārstāvis, Luksemburga, Tomass Švings – IMD, Vācija, Ilgonis Kļaviņš – Aizsardzības ministrijas Inovācijas daļas vadītājs u.c.

Šajā laika periodā LTC sagatavoja un tika izdotas sekojošas grāmatas un informatīvie izdevumi: „Inovatīvās darbības pamatelementi”- 276 lpp., 2005. un 2007., katalogs „Latvijas inovatīvās firmas” – 184 lpp., 2005. un 2007., katalogs „Inovācijas atbalsta un tehnoloģiju pārneses institūcijas Rīgas reģionā”- 2006., brošūra „Inovācija”- 10 lpp., 2005., “Iedvesma inovācijai” – 127 lpp., 2008., “Pasaka par inovāciju” - 43 lpp., 2005. 2005.gadā sadarbībā ar Boloņas (Itālija) Universitāti un izdevniecību EFFEELLE EDITORI izdots starptautiskās konferences Baltic Dynamics 2004 rakstu krājums “Knowledge Based Entrepreneurship - Innovation Policy and Dynamic Development of Knowledge – Driven Entrepreneurship” - 378 lpp.

2008.gadā kopā ar Akadēmisko bibliotēku tās telpās tika noorganizēta uz interesantiem bibliotēkas vēsturiskiem materiāliem un LTC materiāliem par inovāciju pasaulē izstāde “Inovācija: No zinātnes līdz biznesam”. Šajā izstādē tika parādīti arī LTC 2007.gadā organizētā bērnu zīmējumu konkursa “Mana ideja” darbi.

Šajā laika posmā LTC aktivitātes tika atspoguļotas 673 publikācijās Latvijas un ārzemju presē, 33 Latvijas radio un 44 televīzijas sižetos.

----------------------

Starptautiskā sadarbība

No 1991.gada Vācijas valdības izveidotā programma TRANSFORM paredzēja sniegt atbalstu jaunajām neatkarību ieguvušajām Austrumeiropas valstīm. Sākot ar 1992.gadu šī programma sāka darboties arī Latvijā un Vācijas valdība novirzīja 56 miljonus DEM šādu pasākumu veicināšanai: integrācija Eiropas procesos, privatizācija, uzņēmējdarbība un ekonomiskā sadarbība. Šī programma Latvijā turpinājās līdz 2000.gadam un deva vērā ņemamu atbalstu LTC gan iekšējo struktūru un darbības principu izveidošanā.

Tā 1996.gada 19.septembrī LTC 3 gadu darbībai veltītā pasākuma noslēguma tika parakstīts Baltijas Zinātnes / tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas - BASTIC dibināšanas līgums. To parakstīja Raivo Tamkivi (Tartu Zinātnes parks, Igaunija), Pranas Milius (Kauņas Inovācijas centrs, Lietuva) un Jānis Stabulnieks (Latvijas Tehnoloģiskais centrs, Latvija).


No kreisās puses: P.Milius, J.Stabulnieks, R.Tamkivi

1996.gadā TRANSFORM programmas ietvaros tika noorganizēts Vācijas tehnoloģisko centru un biznesa inkubatoru apmeklējums Rostokā, Vārnemundē, Lībekā, Šverinā, Neubrandenburgā un Berlīnē. No Latvijas šajā pasākumā piedalījās Jānis Stabulnieks (LTC), Jānis Smilga (Radioelektronikas tehnoloģiskais centrs – LEBIC), Juris Balodis (IZM), Olafs Stengrēvics (BBL), Aleksandrs Mihailovs (RTU).

1996.gadā tika nodibinātas arī teicamas sadarbības saites ar starptautiskām asociācijām, kas saistītas ar biznesa inkubēšanu: ASV (NBIA – National Business Incubation Association; piedalīšanās konferencē Jaunorleānā), Polija (PBICA – Polijas Biznesa inkubatoru un inovācijas centru asociācija; konference Varšavā), Somijā (Otaniemi Zinātnes parks), kā arī tehnoloģiskā biznesa attīstību veicinošām struktūrām Krievijā un Baltkrievijā.

1997.gadā pēc IZM ieteikuma LTC sagatavo pieteikumu un tiek uzņemts par Vispasaules Zinātnes parku asociācijas – IASP biedru. Dalības maksa IASP un piedalīšanās konferencēs tika finansētas no līguma ar IZM. 2003.gadā LTC kļūst par Eiropas biznesa tīkla (EBN) biedru.

2001.gadā pēc Vācijas Ekonomikas un Tehnoloģiju ministrijas iniciatīvas programmas TRANSFORM ietvaros pie LTC tiek atklāts Rūpniecisko pētījumu sadarbības birojs ( AiF birojs), kurš darbojās pie LTC līdz 2008.gadam. Sākumā to vadīja Vineta Ķuze, vēlāk Dace Freija.

Sākot jau 1997.gadu, LTC ir ieguvis pozitīvu reputāciju gan valstisku, gan privātu struktūru vidū, kā Latvijā, tā arī ārzemēs. LTC regulāri apmeklē delegācijas no Vācijas, Baltkrievijas, ASV, Francijas, Slovēnijas, Polijas, NATO, Singapūras, Portugāles, UK, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, EK, Taizemes Vācijas, UK u.c. Pozitīvu vērtējumu LTC darbam un pieejai tehnoloģisko parku un centru izveidošanas un attīstības principiem izteica augsta līmeņa delegācijas, kas apmeklēja LTC: ASV Nacionālais zinātnes fonds, Madrides Rūpniecības un tirdzniecības kamera, Koventrī Universitātes Biznesa atbalsta departaments, Vācijas zinātnes ministrija, Somijas tehnoloģiju aģentūra TEKES, Ukrainas vēstniecība Latvijā u.c.

Pateicoties tam, LTC regulāri tiek uzaicināts piedalīties dažādos starptautiskos pasākumos: Francijas Tehnoloģiju izstādes Baltijā organizēšanā Rīgā (2001), Pasaules Bankas programmas INFODEV par jaunu Biznesa inkubatoru izveidi jaunattīstības valstīs konferencēs Bangalorē, Indijā un Berlīnē (2003), Pasaules Bankas organizētajā “Globālā Biznesa inkubācijas forumā” Deli, Indija (2004), NATO mieram programmas konferencē Sinajā, Rumānijā (2008), ANO konferencē par biznesa attīstību Austrumeiropā Ļubļjanā, Horvātijā (2009) u.c.

Konferences un izstādes

Pirmā valsts mēroga izstāde, kurā piedalījās LTC, bija izstāde “Izvēlies Latvijas preci” Mežaparkā, Rīgā laikā no 1995.gada 12. līdz 15.maijam. To organizēja Rīgas pilsētas Dome.

Līdzīgā izstādē LTC piedalījās arī 1996. un 1997.gadā.

1995.gadā, pateicoties Vācijas – Latvijas sadarbības projektam, LTC pārstāvji piedalījās starptautiskā konferencē Leipcigā “Technology & Business Incubation Centres in Central and Eastern Europe and their Role for Innovation, Entrepreneurship East – West Cooperation”, kuru organizēja Vācijas Tehnoloģisko centru un Biznesa inkubatoru asociācija ADT. Tās laikā tika arī nodibināta neformāla asociācija ICCEE (Innovation Centres in Central and Eastern Europe), kuras vadības uzņēmās ADT viceprezidents un viens no pirmā biznesa inkubatora dibinātājiem Berlīnē Heincs Fīdlers (Heinz Fiedler). Vēlāk šī asociācija pārauga ļoti spēcīgā vispasaules apvienībā SPICE (Science Park and Innovation Centre Eksperts) GROUP, kurai bija milzīga nozīme inovatīvā biznesa attīstībai ne tikai jaunajās Eiropas Savienības kandidātvalstīs, bet arī visā pasaulē. Turpat notika arī pirmā Baltijas valstu inovācijas centru pārstāvju tikšanās, kas ielika pamatu tālākai Baltijas valstu sadarbībai un Baltijas asociācijas dibināšanai. 1995.gadā ar LTC atbalstu spēcīgākie LTC uzņēmumi BIOSAN, BTC, ELMI piedalās pirmajā starptautiskajā izstādē “BIOTEHNIKA” Hannoverē, Vācija.

Notikums ar īpašu nozīmi bija Tartu Zinātnes parka organizētā starptautiskā konference 1995.gada 5.-7.novembrī ar nosaukumu “1st Baltic Meeting of Science / Technology Parks and Innovation Centres”, kas kļuva par sākumu regulārām, plašu atzinību ieguvušajām starptautiskām konferencēm “Baltic Dynamics”. No Latvijas tajā piedalījās L.Ribickis (LTP), J.Avotiņš (STC), J.Stabulnieks (LTC), J.Kovaļčuks un I.Ruberte (LTC – BIK).

Pirmā Baltijas asociācijas BASTIC iniciētā inovācijai un uzņēmējdarbībai veltītā starptautiskā konference Latvijā "Baltijas dinamika - Inovācijas un jaunie uzņēmumi Baltijas reģionā" notika 1998.gadā. Te šis pasākums arī ieguva nosaukumu Baltic Dynamics. Konference notika Rīgā, Latviešu Biedrības namā. Konferencē piedalījās 213 dalībnieki no 24 valstīm, izstādē – 60 firmas no 5 valstīm. Konferenci atklāja Ārlietu ministrs V.Birkavs un Ekonomikas ministrs V.Strujēvičs. Šī pirmā inovācijai veltītā konference Latvijā uzskatāmi parādīja, ka Latvijā sāk veidoties labvēlīga vide inovatīvai uzņēmējdarbībai un ka LTC kopā Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociāciju - LTICA var piedāvāt gan Latvijas, gan ārvalstu ekspertiem, inovatīvo firmu pārstāvjiem un citiem interesentiem pasākumu ar iespējām starptautiskai sadarbībai un tiešiem kontaktiem sadarbībai ar Baltijas valstīm. Pasākuma organizēšanā lielu atbalstu sniedza arī Latvijas Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātnes padome, Inovāciju rosināšanas centrs - FEMIRC-LATVIA (Eiropas programmas INCO-COPERNICUS ietvaros) u.c. Lielu atbalstu pasākuma organizatori ir saņēma arī no Vācijas Ekonomikas ministrijas, Vācijas starptautiskās programmas TRANSFORM, Vācijas Tehnoloģisko centru asociācijas - ADT un Integrētā konsultatīvā dienesta (IKD) Latvijā, kā arī no Eiropas Savienības programmas PHARE. Interesi par inovāciju attīstību Baltijas reģionā ar savu līdzdalību apliecināja arī tādas starptautiskās organizācijas kā OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), UNIDO (Apvienoto nāciju rūpnieciskās attīstības organizācija), IASP (Starptautiskā Zinātnes parku asociācija), EBN (Eiropas Biznesa un Inovāciju centru tīkls), SPICE (Zinātnes parku un inovāciju centru eksperti) grupa u.c.

Saskaņā ar BASTIC vienošanos katru gadu rotācijas kārtībā vienā no Baltijas valstīm rīkot inovācijai veltītu konferenci, 2001. septembrī kopā ar izstāžu sabiedrību BT-1 noorganizēts pasākums “High-Tech Baltics”, kas apvienoja 3 pasākumus”:

  1. Starptautiska konference Baltic Dynamics 2001 “Inovācija un MVU attīstība Baltijas reģionā”,
  2. Izstāde “High-Tech Baltics”,
  3. EK projekta atbalstīts brokerpasākums “Baltic Dynamics Initiative”.

Šajā pasākumā kopumā piedalījās 409 dalībnieki no 23 valstīm, brokerpasākumā - 68 uzņēmumi.

Pasākuma atklāšanā piedalījās IZM ministrs K.Greiškalns, Lietuvas Premjerministre K.Prunskiene, Vācijas sūtnis Latvijā E.Herolds. EK Pētniecības direktorāta vadītājs J.R.Smits, IASP Ģenerālsekretārs L.Sanz. Pasākums plaši tika atspoguļots arī EK informācijas platformā CORDIS.

Konferences noslēguma pasākums notika Cēsu pilī, kur ar LTC ilggadējā LTC sadarbības partnera tūrisma aģentūras VIA RĪGA atbalstu tika noorganizēta pieņemšana pie “Livonijas metra”, “Goda bruņinieka” iecelšana un citas interesantas nodarbes viduslaiku stilā.

Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar izstāžu sabiedrību BT-1, sākot ar 2002.gadu LTC regulāri uz īpaši atvieglotiem noteikumiem tika uzaicināts piedalīties ar inovācijas stendu izstādē Riga Food un vēlāk arī izstādēs TehIndustry un Tekstils. Šī sekmīgi uzsāktā sadarbība turpinās vēl šodien.

2004.gadā LTC kopā ar LIAA un Mašīnbūves asociāciju noorganizē Latvijas stendu Vispasaules rūpniecības gadatirgū “Hannover Messe” (aprīlis) un Informācijas tehnoloģiju gadatirgū CEBiT (marts). No Latvijas, t.sk. no LTC, piedalās 20 firmas un IRC projekta ietvaros tika noorganizētas vairāk nekā 100 individuālās uzņēmumu tikšanās.

2004.gada konferences Baltic Dynamics 2004 “Inovācija un tehnoloģiski orientēta uzņēmējdarbība” atklāšana notika Melngalvju namā, Rīgā. Šeit Rīgas Domes un Vispasaules asociācijas “Entovation International” pārstāvji parakstīja Debras Amidon (ASV) sagatavoto “Zināšanu pilsētu manifestu”. Atklāšanā piedalās ASV, UK, Vācijas, Baltkrievijas vēstniecību pārstāvji, Saeimas deputāti, LZA Prezidents, universitāšu rektori, EBN Prezidents, EK DG Enterprise pārstāve.

Konferencē kopā piedalījās 460 dalībnieki no 35 valstīm, kas ir dalībnieku skaita rekords ne tikai Latvijas konferencēs, bet arī Baltijā. Konferences galveno referātu nolasīja Debra Amidon (ASV).

Konferences dalībniekiem noslēgumā bija iespēja piedalīties pasākumā Rundāles pilī, ieskaitot ekskursiju, pārrunas ar pils personālu, muzikālu priekšnesumu un svētku uguņošanu (I.Vīksna).

Pēc konferences notika skaitliski lielākā SPICE grupas biedru sanāksme, kurā ievēlēja Prezidentu (H.Fiedlers) un reģionālos viceprezidentus.

2007.gada konference Baltic Dynamics 2007 „Starptautiskā sadarbība inovācijai – izaicinājumi un iespējas” bija lielākais LTC organizētais pasākums, jo paralēli konferencei, cita EK inovāciju atbalstoša un veicinoša projekta ietvaros, tika izveidota Inovācijas arēna, kurā bija gan LTC, LTP, LEBIC un citu Baltijas valstu tehnoloģiski orientēto uzņēmumu un zinātnisko institūciju stendi (27), gan atraktīvi pasākumi, kurus vadīja aktieris Imants Vekmanis. Inovācijas arēnas ietvaros notika kopā ar LIAA organizētā pasākuma “Ideju kauss 07” konkursa uzvarētāju prezentācijas un apbalvošana, kā arī LTC vadītā Latvijas skolēnu konkursa “Mana ideja”, kurā bija piedalījušies 350 skolēni no visiem Latvijas reģioniem, uzvarētāju apbalvošana. Inovācijas arēnā bija uzstādīta “ideju siena”, uz kuras katrs apmeklētājs varēja uzrakstīt savus vēlējumus un idejas par inovācijas būtību un nozīmi. Kā labākais inovācijas skaidrojums tika atzīts “Inovācija ir stāsts par zinātni ar laimīgām beigām”. Inovācijas arēnu 3 dienu laikā apmeklēja vairāk nekā 10.000 interesentu.

Konferencē tika reģistrēti 410 dalībnieki no 35 valstīm, bet kopējais visu pasākumu dalībnieku skaits pārsniedza 700. Īpaši jāatzīmē paralēli notikušais “USA – BALTIC FORUM”, kurā bez Baltijas pārstāvjiem piedalījās 20 augsta līmeņa eksperti no ASV un ASV vēstniece Latvijā. Šo forumu LTC organizēja sadarbībā ar IZM un LIAA.


Valsts Prezidents V.Zatlers un D.Amidon (ASV)


US – Baltic Forum


Konferences vadība


SPICE grupas biedri


SPICE Art Ball


Konferences organizatori

Starptautisko konferenču Baltic Dynamics nozīmi LTC attīstības vēsturē ir grūti par augstu novērtēt. Tās deva ne tikai LTC atpazīstamību pasaules mērogā, jaunu sadarbības partneru piesaistē, bet arī starptautiskās partnerības veicināšanu LTC inkubētajiem uzņēmumiem un sadarbības partneriem Latvijas zinātniskajās institūcijās. Tas viss kopumā ielika stingru pamatu LTC turpmākai dalībai dažādos starptautiskajos projektos un ES programmās un atzinībai starptautiskās asociācijās.

Zemāk ilustrācijai un informācijai:
a)Visu līdz 2016.gadam Rīgā notikušo Baltic Dynamics konferenču, iekaitot projektu “Inovācijas arēna”, plakāti un …

b)Ievērojamākie starptautiskie eksperti, galvenie konferenču referenti un semināru vadītāji.


Robert-Jan Smits, Director General of DG Research and Innovation, EC, Belgium


Charles Wessner, National Academy, Proffessor, Georgetown University, USA


Debra Amidon, Entovation International, President, USA


Luis Sanz, IASP, Director General, Spain


Barbara Harley. International Business Incubator, CEO, Silicon Valley, USA


Heinz Fiedler, SPICE Group, President, Germany


Klaus Plate, Hedelberg Science Park, Germany


Piero Formica, Professor, International Entrepreneurship Academy, Italy


Richard Bendis, President an, USAd CEO of Innovation America


Philippe Vanrie, EBN, CEO


Esa Kokkonen, Director, Baltic institute of Finland, Finland


Sten Gunnar Johanson, Madjarvi Science Park, Sweden


Lex de Lange, ZERNIKE group, The Netherlands


Marko Markula President of the European Committee of the Regions, Finland


Jose Puigpelat, Executive Agency for SMEs, EC, Belgium


Sven Schade, ,DG Enterprise , European Commission, Belgium


Seimon Smid, EU-Gateway / Business Avenues, European Union


Takis Damoskopolus, European Institute EIIR, Director, France

Projekti

No dibināšanas brīža līdz 2008.gadam LTC lielākais projekts bija jau pieminētais līgums ar IZM pat Latvijas Tehnoloģiskā centra darbības nodrošināšanu. Šis projekts nodrošināja LTC infrastruktūras izmantošanas izmaksas, paredzēto atbalstu LTC uzņēmumiem, LTC darbinieku algas, izdevumus starptautiskajai sadarbībai, piedalīšanos izstādēs un konferencēs.

1995.gadā, jau minētās TRANSFORM programmas ietvaros, tika uzsākts pirmais LTC starptautiskais projekts: Vācijas – Latvijas kopprojekts par “Tehnoloģiski orientētu uzņēmumu informācijas un konsultāciju biroja (BIK) izveidi pie LTC. Šajā projektā 75% izmaksas sedz Vācijas puse (TCW), 25% - Latvijas puse (IZM). Konkursā uz projektā paredzētajām 4 štata vietām tika saņemti 38 pieteikumi un pieņemti darbā Inese Ruberte, Māris Lazda, Arvis Kubils, Jevgēņijs Kovaļčuks. Pēc Vācijas puses pieprasījuma 1997.gadā līgums ar LTC tika pārtraukts un BIK tika nodibināts kā neatkarīga juridiska persona. LTC bija viens no dibinātājiem un direktora pienākumus pildīja J.Balodis. BIK darbība tika pārtraukta 2004.gadā.

1996.gadā tika sagatavots, iesniegts un apstiprināts pirmais LTC Eiropas Komisijas (EK) finansētais projekts programmas INCO-COPERNICUS ietvaros. Projekts paredzēja iesaistīt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis Eiropas Inovācijas Releju Centru (IRC) tīklā un izveidot šī tīkla atbalsta punktu Latvijā. Minētā tīkla uzdevums ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesus Eiropā un atbalstīt tehnoloģiski orientētu uzņēmumu starptautisko sadarbību esošā IRC tīkla ietvaros un ievērojot tā darbības pamatprincipus un vadlīnijas. Līgums ar EK tika parakstīts 1996.gada 30.decembrī un stājās spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Projekts paredzēts 2 gadiem un to 100% apmērā finansē Eiropas Komisija. Projekta koordinators - LTC, partneri Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Kā projekta konsultants, padomdevējs un veicinātājs un 4.partneris tika nozīmēta Vācijas Inovācijas aģentūra VDI/VDE (pārstāvēja W.Gessners). Projekta pilns nosaukums ”Creation and Development of a Fellow Member to the Innovation Relay Centres in Latvia´, saīsināti FEMIRC – LATVIA. 1998.gada beigās šo projektu pagarināja vēl uz 1,5 gadu, līdz 2000.gada 30.jūnijam.

1999.gdā LTC sagatavo pieteikumu jaunam EK 5.ietvarprogrammas (5.IeP)projektu uzsaukumam tiešai dalībai Eiropas IRC tīklā. Projekts IRC LATVIJA saņem vienu no augstākiem novērtējumiem ES asociēto valstu vidū un tiek apstiprināts finansējums laika posmam no 2000.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 30.jūnijam. 50 % līdzfinansējumu nodrošina Ekonomikas ministrija, LAA un LZA. Principā šis projekts ielika pamatu turpmākajai LTC darbībai līdz pat šodienai un var tikt uzskatīts kā galvenais LTC mērķos noteikto tehnoloģiski orientēta biznesa veicināšanas pasākumu veikšanai. Šī projekta vadību uzņēmās Dr.G.Lapiņa, kura deva nozīmīgu ieguldījumu tehnoloģiju pārneses sistēmas izveidošanai Latvijā, sekmīgi sadarbojoties ar visām Latvijas pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām (reģionālie semināri un inovācijas dienas, pasākumi reģionālai uzņēmēju sadarbībai, reģionālās un starptautiskās izstādes, ieskaitot ilgstošas sadarbības izveidošana ar izstāžu sabiedrību BT1).

Pateicoties starptautiskajai atpazīstamībai un aktivitātēm, LTC arvien biežāk tiek uzaicināts piedalīties kā partneris vairāku ES programmu projektos – TRANSTRACC, ETINNE, BASAN, PRO-PLUS, LINK, SMEs go LifeSciences (5.IeP) un FINNESE, Hansa Passage (INTERREG).

2000.gadā tika apstiprināts LTC iesniegtais EK 5.IeP ETI (Ekonomiskā un tehnoloģiskā inteliģence) projekts “Baltijas dinamikas iniciatīva”, kas paredz 2001.gadā Rīgā organizēt starptautisku konferenci, izstādi un brokerpasākumu. Koordinators – LTC, partneri no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas, Čehijas un Slovēnijas.

Kā ļoti nozīmīgs LTC tālākajā attīstībā jāatzīmē kopā ar LIAA sagatavotais projekts RIS – LATVIJA, kas paredz izstrādāt Latvijas “Reģionālās inovāciju stratēģijas un rīcības plānu 2005. – 2010.gadam”. Projekts ilga 2 gadus (2002. – 2004.). Tā koordinators – LIAA (Valdis Avotiņš), partneri – LTC, Rīgas reģiona attīstības padome, Stokholmas pilsētas ekonomiskās attīstības aģentūra, Reinzemes – Pfalcas (Vācija) inovācijas aģentūra – IMG.

Visos minētos projektos iegūtās zināšanas rezultāti un pētnieciskā darba rezultāti praktiski ir izmantoti Latvijas „Nacionālās inovācijas programmas -2003-2006” (2003) un „Reģionālās inovācijas stratēģijas - 2005-2010” izstrādē (2004) un par galvenajiem rezultātiem ir nolasīti referāti (6) starptautiskās konferencēs „Baltic Dynamics”, IASP (International Association of Science Parks) Pasaules un Eiropas konferencēs (3) un vairākās starptautiskās konferencēs (12), kuras bija saistītas ar Eiropas Komisijas projektu izpildi par tēmu zinātne-inovācija-uzņēmējdarbība.

2008 – 2020

Tehnoloģiska biznesa akselerācijas centrs

No 2008.gada līdz 2010.gadam pēdējo atbalstu no IZM LTC saņem zinātniski-pētnieciska projekta „Pētījums par Nacionālās inovācijas sistēmas attīstību Latvijas sociāli-ekonomiskajā vidē un praktiski pasākumi inovatīvās darbības veikšanai: zinātnisko pētījumu, tehnoloģiju pārneses, starptautiskās sadarbības atbalsta programmu un inovatīvo struktūru ietekme uz jaunu tehnoloģiski orientētu firmu veidošanos un jaunas, zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu” izpildei. Projektā 50% līdzfinansējumu nodrošināja LTC vadošie uzņēmumi un tika izstrādāta metodika inovatīvu uzņēmumu vērtēšanas kritēriji (J.Stabulnieks) un metodoloģija uzņēmumu inovatīvās kapacitātes novērtējumam (A.Kore).

Neskatoties uz to, ka ir pārtraukts valsts atbalsts biznesa inkubācijai, LTC turpina aktīvu sadarbību ar tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem Latvijā un starptautiskiem partneriem. Šī sadarbība tagad, galvenokārt, izpaužas kā konsultācijas un Latvijas MVU iesaiste dažādos starptautiskos projektos, izstādes un brokerpasākumi, semināri par tehnoloģiju pārnesi, jaunām tehnoloģijām, inovācijas kapacitātes veidošanas, inovācijas vadības jautājumiem u.c. Izmantojot izcilās sadarbības saites ar izstāžu sabiedrību BT-1, katru gadu LTC organizē inovācijas stendus izstādēs Riga Food, TechIndustry, Tekstils, kā arī inovācijas dienas Latvijas reģionos (Jelgava, Liepāja, Valmiera, Madona u.c.)

Lai veicinātu inovācijas attīstību Eiropā un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, 2007.gadā Eiropas Komisija(EK) izveidoja Eiropas Konkurētspējas un inovācijas programmu (Competitiveness and Innovation Framework Program). Konkurētspējas un inovācijas programma (KIP) atbalsta inovācijas aktivitātes, sniedzot pakalpojumus biznesa attīstībai un inovatīvai darbībai. Programmas darbības ilgums ir no 2007. – 2013.gadam, un šīs programmas mērķu sasniegšanai Eiropā paredzēti vairāk nekā 4 miljardi EUR. Šīs programmas ietvaros 2008.gada 1.janvārī Eiropā un arī Latvijā sāka darboties jauns biznesa atbalsta tīkls – Enterprise Europe Network (EEN).

EEN Tīklu veido vairāk nekā 500 organizāciju 40 Eiropas valstīs – ES valstīs, Eiropas ekonomiskās zonas valstīs – Norvēģijā un Īslandē, ES kandidātvalstīs - Turcijā un Maķedonijā, kā arī Armēnijā, Izraēlā un Šveicē. Tīkls tika izveidots, apvienojot divus Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīklus – Inovācijas rosināšanas centru (IRC) tīklu un Eiropas Informācijas centru (EIC) tīklu. EEN tīkla mērķis ir palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palielināt to inovācijas kapacitāti, tādējādi veicinot uzņēmumu un visas Eiropas konkurētspēju. Šī tīkla ietvaros nav paredzēts sniegt uzņēmumiem finansiālu atbalstu tiešā veidā, bet gan palīdzēt attīstīt savu biznesu un eksportspēju starptautiskā mērogā, izmantojot iespējami jaunākās tehnoloģijas. Eiropas biznesa atbalsta tīkla darbību Latvijā nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) – projekta koordinators un Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC), bijušo EIC un IRC tīklu Latvijas vadošās organizācijas. Šo projektu finansē EK (~50%) un no Latvijas puses Ekonomikas ministrija un tas turpinās līdz 2020.gadam, kad tiks izlemts par šī tīkla turpmākās darbības optimizāciju un prasību jaunu projekta pieteikumu sagatavošanai.

Sekojot tradīcijām 2010.gadā Rīgā notika kārtējā starptautiskā konference Baltic Dynamics 2010 “Zināšanu plūsma inovācijas sistēmā – no idejas līdz konkurētspējīgam produktam”, kurā piedalījās 350 dalībnieki no 30 valstīm. Kā nozīmīgas pasākums šīs konferences ietvaros bija EUROPA INNOVA programmas iniciatīvas TAKE-IT-UP Rīgas deklarācijas sagatavošana un parakstīšana. Šīs deklarācijas ideja ir atbalstīt vienotas Eiropas inovācijas vaučeru sistēmas izveidi un to atbalstīja EK Rūpniecības Ģenerāldirektorāts. Konferencē bija izcili galveno tēmu referātu autori: Č.Wessners un D.Amidona (ASV), L.Sanzs un L.deLange (IASP), J.Pugpelat, S.Shade (EK) u.c. Pēc konferences visiem interesentiem bija iespēja apmeklēt un piedalīties Latvijas uzņēmuma AERODIUM pasākumā, kurā gaisa plūsmā tika pacelts arī SPICE grupas simbols “SPICE ART BALL”.

2010.gadā Baltijas asociācijas BASTIC Valde sagatavoja priekšlikumu Baltijas Asamblejai (BA), lūdzot BA iekļaut līdz šim esošajās BA balvas nominācijās (literatūra, māksla, zinātne) arī balvu par inovatīvo darbību.


Pirmā BA Inovācijas balvas pasniegšanas ceremonija notika 2011.gadā Tallinā un no Latvijas šo balvu saņēma uzņēmums “AUTONAMS”.

2013.gadā LTC sadarbībā ar LTICA, BASTIC, IASP un SPICE organizēja kārtējo starptautisko inovācijai veltīto konferenci Baltic Dynamics. Konference 2013 „Kompetence viedai izaugsmei: izaicinājumi un iespējas” bija veltīta viena no Baltijas Asociācijas dibināšanas iniciatora Tallinas Zinātnes Parka “TEHNOPOL” dibinātāja Raivo Tamkivi piemiņai. Konferencē piedalījās 270 dalībnieki no 24 valstīm, starp kuriem bija tādi pasaulē atzīti inovācijas eksperti kā Ričards Bendis, Barbara Harley, Debra Amidona (visi ASV), Robert-Jan Smits un Jose Puigpelat (Eiropas Komisija), Luis Sanz (IASP), Piero Formica (Itālija), Heinz Fiedlers (SPICE), Lars Malborgs (Zviedrija). Ar tiešu L.Marborga atbalstu konferences ietvaros notika Baltijas – Ķīnas zinātnes parku menedžeru forums. Konferenci atklāja Ekonomikas ministrs D.Pavļuts un ASV vēstnieks Latvijā Mark Pekala.

Konferences laikā notika Baltijas Zinātnes parku un inovācijas centru asociācijas – BASTIC Valdes sēde, uz kuru bija uzaicināti Somijas Zinātnes parku asociācijas – TEKEL un Zviedrijas Inkubatoru un zinātnes parku asociācijas – SISP valdes locekļi un tika parakstīts sadarbības līgums (memorands) starp šīm asociācijām. Pamatojoties uz šo līgumu, tiks izskatīts jautājums par to, ka Baltic Dynamics ģeogrāfija varētu tikt paplašināta, iesaistot konferenču organizētāju sastāvā arī Somiju un Zviedriju. Konferences starplaikā notika plaša preses konference, kurā piedalījās Ekonomikas ministrs D.Pavļuts, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Inovātoru apvienības prezidents prof. I.Kalviņš, ārzemju eksperti R.Bendis (ASV) un H.Fiedlers (Vācija) un to vadīja TV “seja” A.Bogustovs.

Pēc konferences dalībnieki piedalījās ekskursijā uz Likteņdārzu, kur pēc parka apskates ar atbilstošu ceremoniju tika iestādīts Latvijas Inovācijas koks (ozols). Reģistrācijas Nr.1805.

2016.gada konference Baltic Dynamics “Inovācijas un tehnoloģiju konverģence – stratēģija viedai izaugsmei” iezīmējās ar daudzu Latvijas ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos. Iespējams, tam par iemeslu bija paredzētais ASV Džordžtaunas universitātes profesora Čārlza Wessnera referāts “21.gadsimta inovācijas politika Latvijai”. Noslēguma sesijā paneļdiskusijā piedalījās praktiski visi galvenie referenti un izraisījās aktīva diskusija ar konferences dalībniekiem. Konferencē piedalījās 190 dalībnieki no 15 valstīm.

Pēc konferences tika noorganizētas galvenā lektora Č.Wessnera tikšanās ar Ministru Prezidentu M.Kučinski un Ekonomikas ministru A.Ašeradenu.

Šajā laika periodā, bez lielākā un apjomīgākā projekta EEN Latvija, LTC katru gadu piedalās vairākos dažādu EK programmu ietvaros - 6.IeP, Horizonts 2020, CBR Interreg, BSR Interreg, Leonarda da Vinči ( Smedge, InnoLaSME, EVITA, CB ENTREIN, Leonardo da Vinči “E-IM”, FIT for Health, TransCOSME, PRISM, PACT, Proceed, ELEN, NMP TeAM-2, EEN PRISM, PACT, InnoSME, BSR Green PE, CB GameCamps, BSR IRIS, “KET4Clean Production”, Restart u.c. Informācijas par šiem projektiem atrodama citās šīs mājas lapas sadaļās.

2019.gadā savu darbību beidz Nacionālā kvalitātes biedrība 20.novembra Dibinātāju kopsapulcē to izslēdz no LTC dibinātāju saraksta. Šajā pašā kopsapulcē tiek ievēlēta jauna LTC Valde: I.Vīksna, D.Vērdiņa, A.Kore.


Dita Vērdiņa


Ints Vīksna


Agnese Kore

Pēc datiem uz 2020.gada 1.janvāri LTC ar pilnu vai daļēju slodzi, pastāvīgi vai uz noteikta projekta izpildes laiku ir strādājuši 73 dažādas kvalifikācijas un profilu speciālisti (1.pielikums).

1993 – 2007 1.pielikums
Latvijas Tehnoloģiskā centra darbinieku saraksts

Nr.

Vārds, uzvārds

Amats

Darba termiņš

no

līdz

1.

Jānis Stabulnieks

direktors/valdes priekšsēdētājs,

vecākais eksperts

01.06.1993.

20.11.2019.

20.11.2019.

01.09.2020.

2.

Ruta - Regīna Guste

Finanšu daļas vadītāja/galv. grāmatvede

01.06.1993.

šobrīd

3.

Ventis Purgalis

projektu konsultants

04.04.1994.

10.1999.

4.

Ligija Ciekure

sekretāre - tulks

01.03.1995.

15.10.1998.

5.

Ieva Vērzemiece

sekretāre - tulks

01.11.1998.

31.03.1999.

6.

Dace Jēkabsone

sekretāre

26.04.1999.

26.01.2001.

7.

Agnese Budļevska/Janova/ Kore

sekretāre/projektu vadītāja

1.08.2001.

šobrīd

8.

Juris Balodis

industr.eksperts/ projektu vadītājs

01.07.1995.

šobrīd

9.

Rudīte Bulmeistare

grāmatvede BIK un LTC

01.05.1996.

30.04.2005.

10.

Ligita Grava

grāmatvede

18.04.2005.

šobrīd

11.

Zigurds Bērziņš

konsultants

02.04.1997.

31.09.1997.

12.

Gints Kļaviņš

projektu koordinators

27.04.1999.

20.08.1999.

13.

Edvīns Šnore

konsultants

01.09.1999.

15.03.2000.

14.

Roberts Roze

projektu vadītājs

1.09.2000.

31.07.2004.

15.

Ints Vīksna

projektu vadītājs

01.03.2000.

20.11.2020.

direktors/valdes priekšsēdētājs

20.11.2019.

šobrīd

16.

Gintautas Janušonis

projektu vadītājs

4.04.2001.

31.03.2008.

17.

Diāna Krieviņa

projektu vadītāja ( 15.05.2019 - 03.03.2020.)

12.08.2004.

25.05.2012.

18.

Valdis Egle

projektu vadītājs

8.05.2006.

31.07.2016.

19.

Ģirts Bebrs

projektu konsultants

23.04.2001

15.06.2001.

20.

Kaspars Spundiņš

konsultants/asistents

15.01.2018.

31.03.2018.

21.

Dzintra Znotiņa/Švarcbaha

asistente/projektu vadītāja

17.05.2004.

šobrīd

22.

Ilze Beverte

projektu vadītāja EUREKA

01.04.2004.

01.09.2009.

23.

Baiba Līvina

konsultante EUREKA

01.04.2004.

03.03.2008.

24.

Vineta Kuze

projektu vadītāja AIF

02.05.2001.

21.12.2001.

25.

Dina Gabrānova

projektu vadītāja AIF

28.06.2001.

10.08.2001.

26.

Dace Freija

projektu vadītāja AIF

01.10.2005.

20.12.2008.

27.

Jevgēnijs Kovaļčuks

konsultants BIK / projektu vadītājs

01.04.1995.

30.06.1999.

28.

Arvis Kubils

konsultants BIK

01.04.1995.

31.12.1997.

29.

Inese Ruberte

konsultants BIK

01.05.1995.

31.08.1997.

30.

Māris Lazda

konsultants BIK

01.05.1995.

31.08.1997.

31.

Andis Geižāns

asistents BIK, vēlāk LTC

02.04.2002.

31.03.2003.

32.

Uldis Viesturs

zinātniskais eksperts/konsultants ZA

No 1997.g. periodiski līdz 2001.g.

33.

Juris Ekmanis

zinātniskais eksperts/konsultants ZA

No 1997.g. periodiski līdz 2013.g.

34.

Andrejs Siliņš

zinātniskais eksperts/konsultants ZA

No 1997.g. periodiski līdz 2013.g.

35.

Gunta Šlihta

zinātniskais eksperts/ FEI

No 1997.g. periodiski līdz 2013.g.

36.

Leonīds Ribickis

industriālais eksperts/ RTU

1999.gadā periodiski

37.

Vilnis Rantiņš

industriālais eksperts/ Mašīnb. assoc.

No 1999.g. periodiski līdz 2013.g.

38.

Guntis Strazds

industriālais eksperts/Vieglās Rūpn. assoc.

No 2004 g. periodiski līdz 2013.g.

39.

Andris Anspoks

eksperts

1.01.2005.

30.06.2005.

40.

Maija Bundule

eksperts

1.10.2004.

31.12. 2005.

41.

Dace Tirzīte

vecākais eksperts

1.02.2006.

30.06.2006.

42.

Viktors Munde

konsultants EEN - īslaicīgi

01.04.2003.

31.03.2004.

43.

Olita Knoka

konsultante/EEN projekta partnere LTRK

01.01.1997.

31.05.1998.

44.

Henriks Silenieks

konsultante/EEN projekta partnere LTRK

01.01.1997.

31.05.1998

45.

Baiba Grēda

konsultante/EEN projekta partnere LTRK

01.09.1997.

31.05.1998.

46.

Gundega Lapiņa

projekta vadītāja EEN

15.05.2000.

30.06.2013.

47.

Ilze Bargā

konsultante EEN

01.02.1997.

31.04.1998.

48.

Dzintars Lukjanskis

konsultants

17.02.1997.

15.04.2000.

49.

Elita Ločmele

asistente

01.03.1998.

31.12.1998.

50.

Jānis Smilga

eksperts

01.02.1999.

šobrīd

51.

Marts Rinkēvičs

asistents

15.05.2000.

31.01.2002.

52.

M.Rikovs

asistents

1.07.2000.

30.06.2002.

53.

I.Svilpe

eksperts

1.07.2000.

30.06.2002.

54.

Inga Vadapole

asistente

17.07.2000.

30.06.2001.

55.

Ieva Portnova

sekretāre

28.04.1999.

30.05.2000.

56.

Gita Ozoliņa

sekretāre

26.01.2001.

31.01.2008.

57.

Z.Zeibe

inženieris

26.02.2001.

25.04.2001.

58.

Ints Zītars

projektu koordinators

10.09.2000.

27.05.2001

59.

Jānis Fomins

konsultants/projektu vadītājs

29.04.2005.

11.03.2012.

60.

Gunta Darbiņa

konsultants EEN - īslaicīgi,

15.10.2001.

periodiski - 2005.

61.

Liene Bebre

sekretāre/praksē

28.05.2001.

31.07.2001.

62.

Inese Vende

konsultante

18.06.2001.

01.12.2006.

63.

Dinnija Mudure

sekretāre - tulks

14.01.1999.

31.05.1999.

64.

Aigars Zupa

asistents

16.06.2003.

31.03.2004.

65.

Ināra Teibe

projektu konsultante

1.06.2012.

30.04.2014.

66.

Dita Guste

asistente/ projektu konsultante

14.01.2013.

šobrīd

67.

Juris Lauznis

eksperts

5.02.2018.

šobrīd

68.

Diāna Zobena

projektu vadītāja

9.03.2020.

šobrīd

69.

Arlita Sedmale

eksperts EEN - īslaicīgi

1.11.2006.

15.12.2006.

70.

Rūta Bendere

eksperts EEN - īslaicīgi

1.01.2007.

31.12.2007.

71.

Pēteris Žimants

eksperts EEN - īslaicīgi

1.05.2007.

30.11.2007.

72.

Zane Gaiduka

eksperts EEN - īslaicīgi

01.03.2011.

31.05.2011.

73.

Jānis Gailis

konsultants EEN - īslaicīgi

01.08.2008.

31.12.2008.

2.pielikums
LTC INKUBĒTIE UZŅĒMUMI

Nr. p/k

Nosaukums

Profils

Sadarbības laiks

no

līdz

1.

A.E.M. serviss

ķīmijas tehnoloģijas

1996

1998

2.

Agnuss

kokapstrāde

1997

1999

3.

Albiona

elektrotehnika

1994

1994

4.

Almola

IT

1993

1995

5.

AND elektronika

IT

1994

2008

6.

Auctoritas

pārtikas tehnoloģijas

2003

2008

7.

AUDA

Seno kuģu restaurācija

1996

1998

8.

Baltic Salve

medicīnas tehnoloģijas

1993

1998

9.

Baltic Scientific Instruments

Radioloģiski mērījumi

1998

2008

10.

Baltijas lāzeru centrs

elektronika

2002

2004

11.

Baltnorvent

Vēja enerģētika

1997

2001

12.

Balttest

Ķīmiskās analīzes

2003

2008

13.

BIK

Konsultāciju un infocentrs

1997

2005

14.

Bioefekts

Augu aizsardzība

1998

2002

15.

Biosan

biotehnoloģija

1994

2008

16.

Biotehnoloģiskais centrs BTC

bioreaktori

1995

1999

17.

BLIC-K

IT

1994

2008

18.

Bradley Nachine

motoreļļas

1997

1999

19.

Bristols

tekstils

2000

2000

20.

DAIS

IT - grāmatvedība

1996

2008

21.

DBF Baltic

pārtikas testēšana

2006

2007

22.

DDF

IT

2000

2000

23.

DIZO-K

IT dizains

1996

2006

24.

Domodia

IT

2007

2008

25.

ECG

IT

2001

2001

26.

Eiroprint

IT

2003

2008

27.

EIRA

IT

2003

2006

28.

Ekonomiskā māja

enerģētika

1997

1997

29.

Ekspresis A-R

Kvantitātes kontrole

2005

2005

30.

Electronic Solutions

IT

2003

2003

31.

Elites sistēmas

IT

2005

2008

32.

Elkurs

Ķīmijas tehnoloģijas

1993

1999

33.

ELMAG

Intelektuālais īpašums

2003

2006

34.

ELMI

Aparātbūve biotehnoloģijai

1994

2008

35.

ELMUSS

Ķīmijas tehnoloģijas

1995

1998

36.

ELPA

Procesu automatizācija

1994

1997

37.

Energolukss

Enerģētika - UPS

1997

2008

38.

EUREKA

ES birojs

2003

2003

39.

FANTEH

arhitektūra

1995

2008

40.

GEA-laiks

Starptautiskā sadarbība

1997

1998

41

GreenSys L

automatizācija

1993

1997

42.

HELIKS DS

Drošības sistēmas

2005

2008

43.

Poligrāfijas birojs etc.

IT

1994

1999

44.

INTEGRIS

IT

2003

2008

45.

KAMRI

automatizācija

2001

2008

46.

KEMEK

automatizācija

2000

2001

47.

Konstruktoru birojs-PLT

automatizācija

1996

1996

48.

KVO 3

kokapstrāde

1994

1994

49.

LĀSMA

automatizācija

1993

2008

50.

LASNET

IT

2004

2006

51.

LATBIO

IT

2002

2003

52.

LATSEL

kokapstrāde

1996

1998

53.

LATTOR

elektrotehnika

1996

1996

54.

Latvijas naftas produkti

ekoloģija

1998

1998

55.

LMP

medicīna

1996

2002

56.

LOKKOM

IT

1996

2000

57.

Magnetons

elektrotehnika

1998

2007

58.

MAKKABI-BRIDŽS

enerģētika

1998

2000

59.

NEOMAT

Jaunie materiāli

2005

2008

60.

Pērse

Poligrāfija, dizains

1996

2008

61.

Plazma, Keramika, Tehnoloģija

nanomateriāli

1994

2001

62.

Polimēru materiālu tehnoloģija

Materiāli medicīnai

1993

1998

63.

Projekts XXI

konsultācijas

1999

2000

64.

Real Sound Lab

IT, akustika

2005

2006

65.

RELIKA

Koksnes aizsardzība

1998

2002

66.

REMTO

Lāzeru tehnoloģijas

1995

1999

67.

RFID Centrs

IT

2005

2007

68.

RIPORS

Poliuretāna materiāli

1994

1995

69.

RMC AUDA

Kuģu tehnoloģijas

1996

1998

70.

SALVE

Ģeofizikālā aparātbūve

1995

1998

71.

SANTAKS

aparātbūve

1997

2001

72.

SEA STAR

Ēku siltināšana

1995

1998

73.

SILIKONS

IT (LTC logo)

1994

1998

74.

SILVANOLS

medicīna

1996

2005

75.

SWOT

IT

2004

2005

76.

TAMAK

Jauni materiāli

1993

1994

77.

TEHGRUPA InfoKodi

IT

2003

2003

78.

TELEMEDITS

IT

2003

2003

79.

UJAFIF

Biznesa konsultācijas

1998

1998

80.

ULTRAIN

IT

2003

2003

81.

V.I.S.

Biznesa konsultācijas

2000

2000

82.

V-AKTĪVS

Vides projekti

2002

2002

83.

VĒRIS

Kokapstrādes tehnoloģijas

1999

2001

84.

Vides eksperti

vides aizsardzība.

2006

2008

85.

VIRSMA

Ķīmiskās analīzes

1993

2008

86.

VITAN-M

IT

2006

2006

87.

VIZORS

IT (GPS transportam)

2005

2008

88.

WENCEL-BALTIC

Juridiskie pakalpojumi

2003

2004

Abreviatūras

ADT

Vācijas tehnoloģisko parku un centru asociāciju

BASTIC

Baltijas Zinātnes parku un inovācijas centru asociācija

BIK

Biznesa konsultāciju birojs

BTC

Biotehniskais centrs

CFI

Cietvielu fizikas institūts

EBN

Eiropas Biznesa un inovācijas centru asociācija

EK

Eiropas Komisija

FEI

Fizikālās enerģētikas institūts

IASP

Vispasaules Zinātnes parku asociācija

IeP

Ietvarprogramma (EK iniciatīva)

IZM

Izglītības un zinātnes ministrija

LAA

Latvijas Attīstības aģentūra (vēlāk LIAA)

LIAA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LEBIC

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības inovāciju centrs

LTC

Latvijas Tehnoloģiskais centrs

LTICA

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija

LTP

Latvijas Tehnoloģiskais parks

LTV1

Latvijas Televīzijas 1.programma

LU

Latvijas Universitāte

MK

Ministru Kabinets

MVU

Mazie un vidējie uzņēmumi

RTU

Rīgas Tehniskā universitāte

SPICE

Zinātnes parku un inovāciju centru ekspertu grupa

TZW

Vārnemundes Tehnoloģiskais centrs (Vācijas)

VATP

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks

 

Autora tiesības pieder J. Stabulniekam, materiāli publiskoti ar autora laipnu atļauju.

Share to Facebook