Par ģērbšanos.

01.01.2003.
Par ģērbšanos.

Makšķerēšana, kā jebkura nodarbe brīvā dabā, ir raksturīga ar to, ka tā notiek visdažādākajos laika apstākļos. Nevaru iedomāties makšķernieku, kurš atteiktos no copes tikai tāpēc, ka līst lietus vai ziemā pārtrauktu to, sākoties sniegputenim. Taču pie viena noteikuma, - ja viņš ir savlaicīgi parūpējies par savu apģērbu.

Šoreiz apstāšos pie jautājuma, ko nozīmē - parūpēties par apģērbu. Lai  to varētu veikt mērķtiecīgi un varētu cerēt uz gaidīto rezultātu, vajadzētu šajā jomā zināt kaut nedaudz teoriju. Zināsanas pieder pie lietām, kuras nevar vienkārši nopirkt.
Atzīmēšu vēl, ka šeit minētās atziņas ir plaši pārbaudītas un tiek pielietotas daudzās jomās. Tās pilnā mērā ir attiecināmas arī uz apģērbu, kuru mēs ikdienā pielietojam sportā un pavadot laiku dažādās nodarbēs brīvā dabā.

Neskarot modi, dizainu un atsevišķus apģērba konstruktīvos jautājumus, galvenā problēma, kuru palīdz risināt apģērbs, ir novērst nevēlamās ķermeņa temperatūras izmaiņas - gan tā atdzišanu, gan pārkaršanu. Cilvēka ķermenis ir ļoti jūtīgs, un organisma temperatūras izmaiņas pat viena grāda robežās var radīt nepatīkamu diskomforta sajūtu.

Mūsdienīga komfortablas ģērbšanās teorija balstās uz dažām aksiomām.
Apģērbam ir jāpilda sekojošas funkcijas
  - jāizolē no nokrišņiem, galvenokārt no ūdens( lietu necaurlaidīgais apģērbs, zābaki, garie zābaki, zābakbikses, cepure, cimdi),
  -jāsamazina organisma siltuma zudumi, izolējot no gan no vides temperatūras gradienta, gan no vēja    dzesējošās ietekmes,
  -jāveicina organisma izdalīto sviedru aizvadīšana. Ar šīs problēmas īpašo nozīmīgumu vairāk sastopas tie, kur nodarbe ir saistīta ar lielām slodzē. Piemēram, skrējēja ķermenis stundas laikā izdala 1 - 2 litrus sviedrus. Ja sviedrie netiek aizvadīti no ķermeņa, tie darbojas līdzīgi kā ūdens dzesēšanas sistēma un papildus pazemina ķermeņa temperatūru, vispirms radot papildus diskomforta sajūtu, bet aukstā laikā draudot ar organisma pārliecīgu atdzišanu.

 Atbilstoši minētām trim funkcijām ir pieņemts runāt par attiecīgu vairākslāņu ( kārtu) apģērbu.
- pirmais ir organismam tuvākais slānis. To mēs saucam par apakšveļu. (dažreiz tā nav kā atsevišķs apģērba gabals)
- otrs, vidējais slānis ir dažādi krekli, vestes, džemperi.
- trešo, ārējo slāni - virsdrēbes veido ūdeni un vēju necaurlaidīgās apģērba komponentes.


Pareizas un komfortablas ģērbšanās māksla slēpjas katrai situācijai atbilstošā katra slāņa apģērba izvēlē. Mūsdienu rūpniecība un tirgus piedāvā plašu izvēli, un katru no minētajiem trim slāņiem var izveidot no visdažādākajiem materiāliem ar visdažādākajām īpašībām pie tam arī ļoti plašā cenu diapazonā. Turpmāk būs īss to raksturojums.

Apakšveļa. Tās galvenais uzdevums ir uzturēt organisma virsmu (ādu) sausu , transportējot izdalītos sviedrus prom no ādas un nodrošinot patīkamu komforta sajūtu valkātājam. Nepieskaroties pie detaļām var apgalvot, ka šodien vislabāk šo funkciju pilda sintētiskie materiāli. Turpretī tāds dabīgais materiāls kā kokvilna, kura var uzsūkt lielu mitruma daudzumu - pat līdz 80% no kokvilnas pašsvara, ir ļoti nepiemērota apakšveļai. It sevišķi gadījumos, ja to izmanto kā daudzslāņaina apģērba komponenti. Kokvilna vaji atdod mitrumu, tā rezultātā apakšveļa no kokvilnas neiztvaiko mitrumu, kokvilnas šķiedras piebriest, noslēdzot elpošanai nepieciešamās poras, materiāls slikti žūst. Attiecīgi, tā ilgstoši paliek mitra un  traucē sviedru aizvadīšanu, atņemot organismam siltumu. Tas rada nepatīkamu sajūtu, bet kritiskos gadījumos arī hipotermijas draudus. Vienlaicīgi kokvilnas audums ir pilnīgi pieņemams un populārs materiāls tropu apstākļos pie augstām ārējām temperatūrām un liela relatīvā gaisa mitruma.
Savukārt sintētiskās šķiedras audumi relatīvi labāk atdod mitrumu un saglabā savas izolējošās īpašības pat uzsūcot mitrumu līdz 40% no sava pašsvara.


Minēto iemeslu dēļ, atkarībā no situācijas ieteicams izvēlēties sintētisko materiālu apakšveļu. Tirgū ir sastopama apakšveļa, kura tiek ražota no izejvielām ar visdažādākajiem nosaukumiem. Piemēram, viena no pazīstamām sportiskā virziena apakšveļas ražotājfirmām Helly - Hansen piedāvā kvalitatīvu apakšveļu uz polipropilēna bāzes.
Der zināt, ka sākotnēji sintētiskai šķiedrai, neatkarīgi vai šķiedra ir no poliamīda, poliēstera vai polipropilēna, ir hidrofobas īpašības, proti, tā praktiski neuzsūc ūdeni. Tāpēc to izmanto kā serdi, kuru apņem kāds hidrofīls materiāls un audumā var darboties kapilāru princips. Varbūt kāds ir ievērojis, ka ar dažu lētu sintētiskās sķiedras dvieli gandrīz nemaz nevar noslaucīties, - ūdens tiek tikai "izberzēts". Ar citu savukārt ūdeni var savākt momentā. Starpība ir šķiedras apstrādē.

Vidējais , izolējošais slānis. Kā minēju, to veido krekli, džemperi, svīteri, vestes un tamlīdzīgi apģērba gabali. To galvenais uzdevums ir saglabāt konstantu ķermeņa temperatūru, aizsargājot to 
no ārējā aukstuma un vienlaicīgi veicināt liekā mitruma transportu no apakšveļas uz ārpusi. Šo uzdevumu sekmīgi var pildīt daudzi materiāli. Pazīstamākais ir parastā aitas vilna. Tā nezaudē savas izolējošās īpašības pat uzsūcot relatīvi daudz mitruma. Taču pēdējā laikā to aizvietot ir sācis flīss, kura pirmatnējo rupjāko formu mēs pazinām kā vienkāršu sintētisko kažokādu. Attīstoties sintētisko šķiedru ražošanas tehnoloģijai, ir apgūta ļoti smalku mikrošķiedru ražošana, tādu, kurām nav analogu dabā. Šodien flīsa izmantošanas diapazons ir ļoti plašs. Vieglākie, līdz 100 denjē ( DEN ir tekstilrūpniecībā lietota mērvienība, 1 DEN ir 9000 m gara šķiedras pavediena svars gramos, jo smalkāka šķiedra, jo tā ir vieglāka un mazāks ir šis skaitlis) flīsa audumi sekmīgi tiek pielietoti apakšveļas ražošanā, bet smagākie ( 300-400 denjē) kā labi izolatori tiek izmantoti pat polāriem apgabaliem piemērotos siltos apģērbos. Kā jau moderns materiāls augstas kvalitātes flīss vēl nav starp lētajiem materiāliem.

Agrāk populārā zosu un pīļu dūna kā izolātors ir ļoti labs materiāls, papildus tā ir arī ļoti viegla. Taču tā  var ātri  zaudēt savas īpāšības, uzsūcot mitrumu. Tādēļ to pielieto galvenokārt situācijās, kur svarīgs ir tās mazais svars un maz kontakta ar mitrumu, piemēram, augstkalnu vai citos ļoti zemu temperatūru apstākļos.

Vienlaicīgi ar pareizu materiāla izvēli , ieteicams arī rūpīgi pārdomāt tā funkcionalitāti. Tieši vidējais slānis ir tas, ar kuru var panākt visdažādākās variācijas. Nemainot apakšveļu un ārējo slāni, tas ļauj piemeklēt
jebkurai temperatūrai un darbības veidam atbilstošu vidējo apģērba kārtu, nodrošinot vajadzīgo komfortu.
Uzvelkot vai novelkot kādu vidusslāņa apģērba gabalu, viegli ir piemēroties jebkuriem apstākļiem.

Ārējais, ūdeni un vēju necaurlaidīgais slānis. Virsdrēbes. Ārējā slāņa uzdevums ir aizsargāt no ārējā ūdens un vēja ietekmes. Materiālu ūdensnecaurlaidību visbiežāk nodrošina ar divu veidu tehniskiem risinājumiem.
Vienkāršākais veids ir, uzklājot uz pamatauduma ūdensnecaurlaidīga pārklājuma kārtu, piemēram, uznesot polivinilhlorīdu vai arvien plašāk pielietoto poliuretānu. Sis paņēmiens ir ekonomisks, un ar to var sasniegt labus rezultātus. Jo sevišķi gadījumos, kad tiek izmantots vairākkārtīgs poliuretāna pārklājums. 
Ar polivinilhlorīdu pārklātie audumi ir lētāki, taču nav tik elastīgi, tie ātrāk zaudē savu ūdensnecaurlaidību. Arī agrāk, jo sevišķi Anglijā populāro vaskoto kokvilnu var pieskaitīt pie šīs grupas. Lai iegūtu ūdensnecaurlaidīgu audumu, vaskoti tiek gan diegi , gan arī pats audums. Šīs grupas materiāli var nosacīti labi pasargāt cilvēku, kurš , piemēram sēž laivā un neko nedara. Taču jebkura kustība izsauc pastiprinātu sviedru izdalīšanos un līdz ar to kondensāta veidošanos aizsarkārtas iekšpusē. 
Te ir vietā atcerēties nelielu detaļu. Neviens apģērbs, kura pamatā ir audums, runa nav par izņēmumiem, nevar iztikt bez šuvēm. Un jebkurš adatas dūriens var pazemināt apģērba ūdensnecaurlaidību, ja šuve nav pienācīgi apstrādāta, un tam jāpievērš liela uzmanība. Kvalitatīvā ūdensnecaurlaidīgā apģērba gabalā visas šuves papildus ir nolīmētas ar ūdensnecaurlaidīga materiāla lentu. 

Otrs paņēmiens ir, izveidojot speciālu materiāla slāni un savietojot ( līmējot vai kā jaunākajos risinājumos - brīvi saliekot kopā)  to ar pamatmateriālu. Šajā gadījumā ir runa par elpojošo membrānu izmantošanu ūdensnecaurlaidīgu materiālu ražošanā. Šis ir pats modernākais, efektīvākais un vienlaicīgi dārgākais paņēmiens. Elpojoša membrānu pēc būtības ir poraina materiāla plēve, kura dažādi laiž cauri gāzes un ūdeni.
Membrāna laiž uz ārpusi ūdens tvaiku, kuru izdala cilvēka ķermenis un kura molekulu diametrs ir daudzkārt mazāks par membrānas materiāla poru diametru. Taču tā ir nepārvarams šķērslis no ārpuses nākošajam ūdenim , jo ūdens pilienu izmērs ir tūkstošiem reižu lielāks nekā membrānas poras. Pievienotais attēls no GORE -TEX reklāmas labi raksturo membrānas darbību.
 Jāpievērš uzmanību tam, ka membrānas elpošanas funkcija un organisma tvaiku izvadīšanas funkcija balstās uz temperatūras diferenci ( analoģija -  tvaiks laužas no katla uz āru) un darbojas tikai tad, ja pastāv pietiekoši liela temperatūras starpība starp ķermeni un ārējo vidi. Samazinoties organisma un vides temperatūras starpībai, piemēram, jau pie āra temperatūras +15 Celsija grādiem, membrānu un līdz ar to elpojošā auduma un attiecīgā apģērba gabala darbības pozitīvais efekts strauji zūd.
Tāpat nav vērts gaidīt no elpojošiem audumiem brīnumus. Kvalitatīva elpojošās auduma kvadrātmetrs izlaiž uz ārpusi 200 -300 gramus tvaika stundā , bet cilvēks , kurš aktīvi kustās vai darbojas, izdala stundā līdz 2kG sviedru. Kā sekas ir tas, ka pārpalikušais tvaiks var kondensēties auduma iekšpusē. Ilgstoši pārvietojoties lietū , tāpat arī bradājot pa aukstu ūdeni, pat lietojot vislabākos materiālus, var izveidoties situācija, kad apģērbs kondensāta dēļ ir pilnīgi slapjš no iekšpuses, un sajūta ir tāda, ka apģērbs laiž cauri ūdeni. Šādās situācijās jāpievērš uzmanība papildus ventilācijai( tas ir viens no iemesliem, kāpēc jāizvēlas ērtas un brīvi krītošas virsdrēbes), varbūt ir arī  jāpacenšas samazināt aktivitāti, samazinot organisma iztvaikošanu.

Tas bija neliels ievads teorijā, saistītā ar pareizu ģērbšanos. Šeit es nepieskāros konkrētiem materiāliem, kas arī varētu interesēt makšķerniekus, tādiem kā Gore -Tex, Sympatex u. c. ieskaitot arī visam, kas saistīts ar moderno mikrošķiedru audumiem un to īpašībām. Taču tikai, saprotot visu iepriekšminēto, var atdalīt reklāmas apgalvojumus no patiesības un iedziļināties arī atsevišķu materiālu un uz to veidoto apģērba gabalu īpašībās. Par to citreiz.