Kaut gan makšķernieku prese jau daudzus gadus runā un aicina mūsu zivju krājumu menedžerus pievērst vairāk vērības lašu makšķerēšanas organizēšanai Latvijā, situācija paliek nemainīga. Lašus Latvijā makšķerēt ir aizliegts, un, lai arī mūsu upēs ienāk milzu eksemplāri, kas varētu pievilināt makšķerniekus no visas pasaules, mēs paši esam spiesti skatīties uz kaimiņvalstīm, kurās laši ir kļuvuši par ļoti ienesīgu ienākumu avotu. Šoreiz runa būs par Norvēģiju.
 
 Norvēģija ar saviem 324 000 km2 ir piektā lielākā Eiropas valsts. Šai zemei raksturīga liela ģeogrāfisko zonu daudzveidība un iespaidīga daba, tāpēc Norvēģija ir tūristu un dabas mīļotāju, arī makšķernieku vidū sevišķi iecienīta valsts. 
 Norvēģijā makšķerēšana ir tautas sports, kurā piedalās gandrīz visi norvēģi, un daba tam ir radījusi ideālus apstākļus gan 21 000 km garās krasta līnijas, gan neskaitāmo ezeru un upju veidā. 
 Valsts attieksme pret makšķerēšanu ir samērā liberāla. Piemēram, fjordos un citos piekrastes ūdeņos valsts licence nav nepieciešama, tā vajadzīga tikai iekšzemes ūdenstilpēs un makšķerējot lašus. 
 Tūristi šai zemē, ievērojot dažus nerakstītus likumus, var pārvietoties gandrīz neierobežoti. Viens no tādiem principiem ir - netraucēt citiem atpūsties dabā, un, šķērsojot vai pametot kādu vietu, jāparūpējas, lai tā izskatītos kā pirms apmeklējuma. Vasarā der atcerēties, ka ugunskurus drīkst kurt tikai kalnu rajonos, kur beidzas mežu zona un sākas tundra.
 
 Makšķerēšana Norvēģijā dalās divos lielos virzienos - piekrastes un iekšzemes ūdeņos. Makšķerēšana piekrastē ir relatīvi lēta un tūristiem viegli pieejama. Lomos var būt visdažādākās jūras zivis; var pieminēt, ka lielākās ar amatiera rīkiem noķertās mencas svars, proti, Norvēģijas rekords, ir 37 kg. Gar visu garo piekrasti var atrast neskaitāmas komfortablas “vasaras mājiņas, kurās var dzīvot arī ziemā.   Starp citu, ziemas piekrastes zonā ir maigas, kaut gan reizumis var uznākt pat 30-35 grādu sals. Tāpēc piekrastes ūdeņos jūras zivis var makšķerēt visu gadu, marts un aprīlis skaitās produktīvi mēneši.
 
 Taču galveno interesi Norvēģijā rosina lašu makšķerēšana. Norvēģijā par lašu upēm tiek uzskatītas 629 upes, un praktiski visas tās tiek izmantotas, lai organizētu, kā mēs sakām, licencēto makšķerēšanu. Norvēģijā valsts licence makšķerēšanai iekšzemes ūdenstilpēs maksā NOK 90 (Ls 6), lašu ķeršanai - NOK 180.  Lašu makšķerēšanas sezona upēs sākas 1. jūnijā un beidzas septembra sākumā, tā ir nedaudz atšķirīga dienvidos un ziemeļos.
 
 Norvēģijā 2/3 zemes ir privātīpašumā, arī lielākajai daļai ūdenstilpju valdītāji ir privātīpašnieki vai firmas. Tāpēc papildu ar valsts licencei jārēķinās, ka jāpērk arī ūdenstilpes saimnieka atļauja un jāievēro viņa noteiktais makšķerēšanas režīms. Kaut gan sezona ir tikai 3 mēneši, Norvēģijā makšķernieki, piemēram, 1999. gadā noķēra 413 tonnas lašu, taimiņu un nedaudz arī pāliju.
 Lielākajā un produktīvākajā Norvēģijas upē Tanā ik gadu makšķernieki noķer 100-200 tonnu šo zivju ( tas ir nedaudz vairāk kā Latvijas zvejnieki visā piekrastē un Rīgas jūras līcī. J.S), vidēji produktīvās upēs šis skaitlis ir 1-10 tonnas.
 
 Lai raksturotu cenas un ekonomisko lietderību, varētu minēt vienu no labākajām upēm - Gaulu. Katru gadu tur tiek noķertas 15-30 tonnas lašu, bet vienā posmā, ko apsaimnieko Norvēģijas Mušiņmakšķerēšanas klubs, atļaujas cena vienai personai uz vienu nedēļu labākajā sezonas laikā (jūlijā) ir 2200-2800 ASV dolāru, protams, kopā ar viesnīcas numuru. Vietas esot jārezervē savlaicīgi, - interesentu no visas pasaules netrūkstot. Jāpiebilst, ka Gaulā nāk laši svarā no 10 līdz 15 kg, bet Norvēģijas rekords ir 32,5 kg smags lasis.  Protams, labākajās lašu vietās atļauju cenas ir ļoti augstas, taču upju, kurās var sastapt lašus, ir daudz, un ziemeļu rajonos cenas ir mērenākas.
 
 Norvēģi paši daudz uzmanības veltī arī alatu un foreļu makšķerēšanai, 50 cm alate nav retums, arī foreles var sastapt ar iespaidīgu svaru. Princips ir vienkāršs - jo lielāks ezers, jo lielākas tajā var būt foreles. Ezera foreles (pie mums tā sastopama kā jūras forele jeb taimiņš. J.S.) rekordsvars Norvēģijā ir 15,3 kg.
 
 Taču kļūdās tie, kas, plānojot apmeklēt šo valsti, cer, ka tur ķeras visur un nepārtraukti. Kā visā pasaulē arī Norvēģijā daudzas upes ir atkarīgas no laika apstākļiem, kuri var radīt ievērojamas ūdenslīmeņa svārstības. Arī šajā zemē var gadīties gan ārkārtīgi zems, gan negaidīti augsts ūdenslīmenis, un abos gadījumos makšķerēšana var nesniegt cerēto. Arī tur svarīgi ir īstajā laikā atrasties īstajā vietā.
 
 Vēl tikai īsi par ekipējumu. Norvēģija ir ziemeļu zeme, tāpēc jārēķinās ar negaidītām laika apstākļu svārstībām un attiecīgi jābruņojas ar siltu un ūdensnecaurlaidīgu apģērbu. Populārākie makšķerrīki ir mušiņmakšķere (daudzās vietās tā ir vienīgais atļautais rīks) un spinings. Labiekārtotās vietās makšķerrīkus var iznomāt, mušas, vizuļus un arī citus sīkumus var nopirkt. Taču jārēķinās, ka vietējā muša var maksāt 10 reizes vairāk par tikpat labu, bet iegādātu Latvijā. Ne asakas Norvēģijā!