Pludiņu maģija.

Gan aprindās, kuras kaut ko saprot no makšķerēšanas, jo sevišķi mūsu platuma grādos, gan nespeciālistiem pludiņš ir makšķerēšanas simbols. Nereti tas ir gan makšķernieku klubu un biedrību, gan arī makšķerēšanas jomu apkalpojošo firmu simbolikas sastāvdaļa. Makšķerēšanas ignorētāji tajā pašā laika nevarot saprast, kā var stundām ilgi "blenzt uz pludiņu", ignorējot daudzus modernās civilizācijas jaukumus. Un, ja makšķernieks atgriežas no copes bez zivīm, par liekulīgu sentimentu tiek nosauktas visas citas runas par to, ka makšķerēšana ir iespēja relaksēties pie dabas krūts. Katrā reģionā vārds  makšķerēšana asociējas ar populārāko šīs nodarbes veidu. Ja amerikāņiem tā ir mušiņmakšķerēšana, bet Krievijā - ziemas makšķerēšana ar mormišku, tad pie mums pati demokrātiskākā un populārākā skaitās makšķerēšana ar pludiņa makšķeri. Šis paņēmiens ir ļoti populārs arī visā Eiropā, jo sevišķi Beniluksa valstis, kā arī Anglijā, Francijā, Itālijā. Ne velti viens no nedaudzajiem makšķerēšanas sporta veidiem, kuros notiek Eiropas un pasaules čempionāti, ir makšķerēšana ar pludiņa makšķeri. Un, kā tas izriet no šā makšķerēšanas veida nosaukuma, pludiņš ir neatņemama šajā veidā lietotā inventāra sastāvdaļa.
 Tīri tehniskā izpratnē pludiņš ir ierīce, kuras maģija slēpjas tās dizainā, taču tai ir arī noteiktas tīri lietišķas funkcijas. Proti, kā galvenās jāmin -ēsmas noturēšana noteiktā dziļumā un kalpošana kā copes signalizatoram. Papildus var minēt to, ka dažreiz pludiņš vienlaikus kalpo kā svariņš, lai varētu izdarīt pietiekami tālu ēsmas iemetienu. Lai cik vienkāršas būtu šīs pludiņa funkcijas, makšķernieki zina, ka praksē apstākļu dažādība ir radījusi tādu pludiņu formu, krāsu, lielumu un citu konstruktīvu detaļu daudzveidību, ka bieži vien ir grūti visu izvērtēt. Piemēram, ēsmas noturēšana noteiktā dziļumā. Pat makšķerējot stāvošos ūdeņos, iznāk sastapties ar gadījumiem, kad ēsma ir niecīga - trīsuļoda kāpurs -, bet citreiz ēsmas svars var būt simtreiz lielāks. Tā var būt gan kā iespaidīgs naktstārps, gan kā kartupelis, gan ēsmas zivtiņas veidā. Dažreiz šī ēsma ir jānotur 10 cm, citreiz -10 metru dziļumā. Apstākļu uzskaitījumam jāpievieno arī otra prasība, ka pludiņam ir jākalpo kā copes signalizatoram. Tam ir jābūt ne tikai pietiekami jūtīgam un jāreaģē uz visu, kas notiek ar ēsmu, bet arī labi saredzamam visdažādākajos gaismas apstākļos. Kāds gan makšķerniekarn var būt labums no ļoti miniatūra pludiņa, ja tas ir grūti saredzams? Turklāt gan vējainā laikā jebkuros viļņos, gan pretgaismā, gan vakara krēslā, gan uz specifiska fona. Vēl viena apstākļu grupa, kuru vajadzētu ņemt vērā, ir makšķerēšanas paņēmiens - var makšķerēt pasīvi, tas ir, iemetot ēsmu un gaidot, var aktīvi - visu laiku veicot kaut kādu ēsmas pārvietošanu. Pareiza pludiņa konstrukcija ļauj veikt jebkuru manipulāciju, bet konkrētam paņēmienam nepiemērots pludiņš var jebkuru darbību pārvērst par bezcerīgu eksperimentēšanu. Papildus visam jāatceras, ka pludiņam kā jebkurai tehniskai ierīcei ir jābūt pietiekami izturīgam pret ūdens un saules iedarbību, tam jābūt ērti fiksējamam uz auklas, pietiekami triecienizturīgam, tas lietošanas laikā nedrīkst mainīt savas īpašības, piemēram, uzsūkt ūdeni un tādā veidā zaudēt savu celtspēju. Viss minētais ir nozīmīgs, ja esat nolēmis nopietni nodoties šai nodarbei. Protams, var visu to ignorēt, ir makšķernieki, kas tā dara, taču tad jau sākumā ir jāatvadās no domas par veiksmīgiem lomiem vai arī vismaz jātēlo, ka makšķerēšana ir skaista arī tad, ja zivis nemaz neķeras. Šīs visas bija - kā saka - teorētiskās atziņas par to, kādām prasībām ir jāatbilst pludiņam. Taču konkrētu makšķernieku vienmēr interesēs, kādu pludiņu izvēlēties. Lai rastu arī konkrētu atbildi, vispirms ir jāgūst skaidrība par makšķerēšanas vietu un zivīm, kuras ieplānots makšķerēt. Šie divi apstākļi ir noteicošie, gan izvēloties makšķeri un tās aprīkojumu, gan izvēloties pludiņu, turklāt pludiņš tiek vērtēts kā harmoniska makšķeres sastāvdaļa. Komplektējot makšķeri, kā aksioma der patiesība -jo smalkākas auklas, jo mazāki āķi, jo jūtīgāki var būt izmantotie pludiņi un vieglāki var būt izvēlētie makšķerkāti. Relatīvi vienkārša ir izvēle, makšķerējot stāvošos ūdeņos vai vietās ar lēnu straumi. Runa ir vispirms par pludiņiem, kurus lieto tā saukto miermīlīgo zivju makšķerēšanai -vīķēm, raudām, plaužiem, līņiem u. c. Pludiņi, kurus lieto stāvošos ūdeņos, izceļas ar to, ka pludiņa ķermenis ir iespējami tievs. Jebkurš zivs pieskāriens jūtami maina virs ūdens redzamo pludiņa daļu, un šīs izmaiņas ir viegli novērojamas. Populāri ir tradicionālie pludiņi, kuri izgatavoti no putna spalvas, pie mums - no zoss spalvas, ārzemēs - no pāva spalvām. Lētākiem variantiem ķermenītim tiek izmantotas arī plastmasas caurulītes dažkārt arī putuplasts, dārgākie un efektīvākie pludiņi tiek gatavoti no vieglā balsas (koka). Pludiņam parasti ir divi tehniskie parametri, kuri kaut kādā veidā noder, lai raksturotu pludiņa lietojamību. Tā ir pludiņa celtspēja gramos un pludiņa garums. Ja kāda firma savā katalogā piedāvā pludiņu ar celtspēju 0,5 līdz 1,0 gramiem, tad jāsaprot, ka tas ir neliels pludiņš, kuru lieto galvenokārt sīku zivju makšķerēšanai. Ja pludiņa celtspēja ir 20 vai 30 gramu, tad tas ir liels pludiņš un paredzēts makšķerēšanai ar ēsmas zivtiņu vai speciāls pludiņš, piemēram, vimbu makšķerēšanai specīgā straumē. Populārākie mūsu apstākļos ir pludiņi ar celtspēju 1-3 gramu robežās. Kā jau iepriekš minēju, izvēloties pludiņu ar noteiktu celtspēju, jāņem vērā viss makšķerēšanas aprīkojums. Runājot par pludiņa garumu, ir jāsaprot, ka pludiņu, kura celtspēja ir, piemēram, 5 grami, var izgatavot gan kā lodīti ar 3 cm diametru, gan arī kā cilindrisku caurulīti, kura var būt kopā ar antenu 20-30 cm garumā. Princips, kas jāzina, ir vienkāršs - lielākā straumē pludiņš ar garu ķermeni straumes iespaidā vienkārši var tikt noliekts un tā efektivitāte strauji zūd, tādēļ -jo stiprāka straume, jo tuvāka lodes formai ir pludiņa ķermenīša forma. Vispārīgi runājot, ir jāzina, ka formu dažādība var būt ļoti liela. Katra ražotājfirma piedāvā savu specifisku dizainu, ieskaitot arī krāsojumu. Parasti pludiņi tiek krāsoti divās pamatkrāsās. Apakšējā daļa visbiežāk tiek krāsota tumšākos toņos, virs tās seko balta josla, kura apzīmē iegrimi. Augšējā daļā kāds no elementiem - vai nu ķermenīša augšdaļa, vai antenas uzgalis - tiek krāsots spilgtā signālkrāsā. Taču nav jābrīnās, ja ieraugāt pludiņu ar melnu augšdaļu - ņirbošā vilnītī, kad saule burtiski spīd tieši acīs, daudzi makšķernieki izšķiras par melnā krāsā krāsotu pludiņu. Piemeklējot katram pludiņam nepieciešamos atsvariņus (parasti to dara mājas apstākļos, novērojot pludiņu kādā traukā ar ūdeni), ir jāatceras, ka svariņus izvēlas tā, lai pludiņš iegrimtu līdz baltajai joslai. Šāds stāvoklis makšķerējot ļauj vieglāk izsekot pludiņa pārvietošanās izmaiņām un izdarīt secinājumus par to, kas notiek ar ēsmu.  
Makšķerējot stāvošos ūdeņos, lielākā attālumā no krasta vai arī vietās, kur ir liels dziļums, bieži ir jālieto tā sauktie slīdošie pludiņi. Atšķirībā no stacionārajiem pludiņiem šie pludiņi netiek stingri fiksēti uz pamatauklas. To konstrukcijā ir viens vai divi caurlaides riņķīši, un pludiņš var brīvi pārvietoties pa auklu. Pludiņa darbības dziļums tiek fiksēts ar speciālu auklas mezglu, kurš tiek uzsiets uz pamatauklas. Tā kā šie pludiņi ir paredzēti relatīvi tāliem metieniem, kuri var sasniegt 30-50 metru, svarīgi ir, lai tas labi lidotu. Tādēļ pludiņa ķermenītim ir jābūt labai aerodinamikai, vienlaikus jāatceras, ka arī auklas stiprinājuma veidam var būt liela nozīme. Pludiņš ar labu formu necik tālu neaizlidos, ja nepareizi izvēlētas stiprinājuma vietas dēļ tas metienā vienkārši kūleņos. Lai nodrošinātu pietiekamu redzamību, pludiņi, kuri paredzēti tāliem metieniem, pēc saviem izmēriem ir lielāki, attiecīgi smagāki un ar lielāku celtspēju. Gadījumos, kad jāmakšķerē lielā attālumā, bet ēsmas nogremdēšanai kaut kādu apstākļu dēļ ir jālieto mazi atsvariņi, tiek izmantoti pludiņi, kuros ir iemontēts papildu atsvariņš, kurš gan nodrošina nepieciešamo pludiņa svaru, gan tā pareizu stāvokli ūdenī. Ir atsevišķas pludiņa konstrukcijas, kurām šis atsvariņš ir maināms
Kā interesantu jaunumu varētu pieminēt plakanos pludiņus - angl."lollipop". Šie pludiņi ir paredzēti makšķerēšanai straumē. Šoreiz es nepārstāstīšu visus jautājumus, kas saistās ar to lietošanu, bet aprobežošos ar dažiem attēliem, kuri šeit ievietoti ar matchangler.com laipnu atļauju, un informāciju, ka 2000. g. Francijas čempions Diego da Silva daudzas sacensības ir uzvarējis izmantojot tieši šos modeļus.

Iepriekš minētie ir tikai paši svarīgākie pamatprincipi pludiņa izvēlē. Vēl eksistē vesela virkne pludiņu, kurus varētu nosaukt par speciāliem pludiņiem. Tādi, piemēram, ir pludiņi, kuri paredzēti makšķerēšanai tumsā vai vakara krēslā. Tiem antenas vietā var ievietot ķīmiskās gaismas elementu. Šādiem mērķiem kalpo arī pludiņi, kuros ir iemontēta miniatūra lampiņa un attiecīgs barošanas elements. Par pludiņu daļēji var uzskatīt tā sauktos burbuļus -tukšu plastikāta lodīti, 3-5 cm diametrā, kurai ir caurums un miniaizbāznis, kā arī attiecīga stiprinājuma elementi. Šo lodīti var piepildīt ar ūdeni, tādā veidā iegūstot peldošu atsvariņu. Visbiežāk šo "burbuli" lieto, kad jāmakšķerē lielākā attālumā zivis, kuras barojas tuvu virsmai vai arī ķer kukaiņus tieši no ūdens virsmas. Pie mums šos "burbuļus" efektīvi var lietot, piemēram, ruduļu makšķerēšanā seklos ezeros. Vēl ir vērts pieminēt pludiņus, kuri paredzēti plēsīgo zivju makšķerēšanai ar ēsmas zivtiņām. Šo pludiņu jūtībai nav nekādas nozīmes, viņu galvenā funkcija ir noturēt ēsmas zivtiņu noteiktā dziļumā un kalpot kā signalizatoram, t. i., tiem jābūt labi redzamiem. Attiecīgā viņu celtspēja ir 10-30 gramu robežās, tie tiek izgatavoti robustās formās ar uzkrītošu signālkrāsojumu.  
Tātad pludiņi makšķerniekam ir tas pats, kas vizuļi spiningotājam: katrai zivij, katrai situācijai - savs.
Atliek tikai izvēlēties vislabāko.